Incests ģimenē - tas nav tikai sekss!

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: PantherMedia/Scanpix

Viena no Latvijas problēmām - ģimenes dzīvo incestuālās attiecībās, saka seksologs un pārmaiņu treneris Arturs Šulcs. Radinieku starpā, piemēram, starp dēlu un māti, ir emocionāli patoloģiskas saites, kas liedz veidot normālas attiecības ar partneri.

Incestu tautā dēvē par asinsgrēku. Ar incestuālām attiecībām savukārt jāsaprot patoloģiskas emocionālas saites radinieku – tēva un meitas, mātes un dēla, brāļa un māsas - starpā, iesāk Arturs Šulcs. «Starp viņiem seksa nav, bet emocionālā nabassaite nav pārgriezta, un tas dēlam vai meitai liedz veidot normālas attiecības ar partneri. Kāpēc šī tēma ir būtiska? Lai neveidotos ģenētiskais strupceļš.»

Incestuālo attiecību kombinācijas var būt visdažādākās. Visbiežāk mātes emocionāli neatbrīvo dēlus, dažkārt tēvi neļauj sociāli atraisīties un attīstīties meitām. Šulcs no savas prakses atceras kādu gadījumu Latgalē. Ģimenē dzīvoja māsa un brālis – abi pieauga un apprecējās.

Brālis pārcēlās dzīvot uz attālāku apvidu, bet viņam drīz vien sekoja māsa ar ģimeni, «lai būtu tuvāk brālim».

Sieviete visu laiku jaucās brāļa ģimenes dzīvē, palīdzēja risināt sadzīviskas un privātas problēmas. Beidzās ar to, ka brāļa ģimene izjuka.

Ir gadījumi, kad māte ciešā emocionālā tvērienā tur pieaugušo meitu, kas, būdama izglītota, skaista, veiksmīga, tomēr nespēj atrast partneri, ar ko nodibināt ilgstošas attiecības. «Viņas visu laiku sazvanās. Māte nemanot pazemina meitas pašvērtību, borējot:

«Tu jau bez manis neko nevari, tev nekas nesanāk.»

Ja sievietes pašvērtība ir augsta, viņa atrod partneri un māte zaudē varu pār viņu, bet, konsekventi apstrādājot meitu, viņa kā ēna paliek mātes tuvumā.» Nav retums, kad māte ne vien regulē trīsdesmitgadīgā dēla ikdienas dzīvi, bet pat iejaucas viņa un sievas intīmajā pasaulē. Piemēram, māte saka: «Jūs taču tagad bērnu nevarat atļauties!» Vēl viens variants: «Cik tad ilgi man būs jāgaida, kad būs mazbērniņš?»

Šulcs atzīst, ka sociālajā vidē viņš nereti pamana dīvainus attiecību modeļus radinieku starpā. «Brīnišķīga jauna sieviete – viss viņai ir, bet galvenais cilvēks, ar kuru viņa komunicē, ir māte. Līdzko sievietei parādās vīrietis, ar kuru viņa sāk satikties, tā māte saslimst un randiņu nākas atcelt.»

Raksturīga situācija: jaunais pāris nolēmis brīvdienās aizbraukt uz Latvijas otru galu, palikt viesu namā, pabūt divatā.

Zvana vīramāte un saka, ka dēlam brīvdienās vajadzētu viņai palīdzēt – nopļaut mauriņu, sakrāmēt malku vai salabot mājai jumtu.

Pāra plāni izjūk. Skaidrs, ka pēc kāda laika jaunā sieviete neiztur. «Iespējams, ka šādai mātei pat ir vīrs, bet viņš atrodas iekšējā emigrācijā – dodas uz savu darbnīciņu vai makšķerēt. Attiecību ar savu vīru viņai nav, toties ir attiecības ar dēlu,» stāsta pārmaiņu treneris.

Vēl trakāka situācija veidojas, ja jaunais pāris dzīvo netālu vai vienā mājā ar vīra vai sievas vecākiem. Labā māmiņa pagatavo pusdienas un pienes jaunajiem klāt. Sākumā tas šķiet ērti, bet ar laiku sāk apgrūtināt. Jaunā ģimene neveidojas, jo attiecības ir nevis starp diviem, bet trim cilvēkiem.

Iznāk, ka jaunajam vīrietim ir divas sievietes.

Šulcs atceras gadījumu, kad māte bija inteliģenta sieviete ar akadēmisku grādu, bet meitai mēdza augstprātīgi teikt: «Tev ir pārāk plati gurni un lielas krūtis. Tādu neviens neprecēs!» Mātes sacītais tik dziļi iespiedās sievietes apziņā, ka viņa no mazvērtības sajūtas nespēja atbrīvoties daudzu gadu garumā. Sieviete salieca plecus uz priekšu, lai krūtis izskatītos mazākas, negāja uz ballēm, jo «viņai taču plati gurni».

Māte meitu emocionāli nobloķēja.

Bieži vien it kā starp citu pie mātes atrodas meitas dzīvokļa atslēgas. Meita aizbrauc komandējumā uz Briseli. Ar nolūku «apliet puķes» uz trīsdesmitgadīgās meitas dzīvokli atnāk māte un izrakņā visas atvilktnes. Viņa ielūkojas naktsskapīti, ierauga tamponus, grūtniecības testu, vibratoru. «Meitas privātums ir izjaukts, viņas privātā zona tiek kontrolēta,» saka Šulces, atgādinot, ka tas ir pieļaujams līdz sešu, septiņu gadu vecumam.

Lūrēt pieauguša cilvēka intīmajā telpā ir patoloģiski.

Ko darīt, kā rīkoties? «Tur neko nevar darīt – jācērt nost un viss,» atbild eksperts. Viens no iespējamiem iemesliem šādai vecāku rīcībai var slēpties dzimtas vēsturē. Nav izslēgts, ka senatnē dzimtā patiesi noticis reāls incests. «Ģimene dzīvo laukos – visi ir vienkārši cilvēki, kas emocijas vārdos ietērpt nav raduši. Reizi mēnesī ciemos ierodas mātesbrālis un guļ vienā istabā ar pusaugu meiteni. Vecāku istaba ir blakus. Visi izliekas, ka nekas nenotiek, jo tā vienkārši ir ērtāk. Meitene ir neizglītota seksualitātes jautājumos. Viņi apjauš, bet īsti nezina, kas ir pareizi, kas ne,» reālu gadījumu atceras Šulcs. Vēl var gadīties, ka incestuālas attiecības dzimtā valdījušas vairākas paaudzes.

Iespējams, ka incestuālās attiecības radinieku starpā sakņojas sensenos laikos, kad mēra epidēmijas laikā izdzīvoja tikai tās kopienas, kas norobežojās, piemēram, Bārtā, Rucavā. Nelaižot nevienu svešinieku iekšā savā teritorijā, vietējie neinficējās. Tomēr problēma bija tāda, ka viņi nezināja, kad beidzās mēris. Cilvēki turpināja dzīvot slēgtās kopienās. Seksualitāte spieda meklēt partneri savējo vidū, un veidojās patoloģisks modelis.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu