Vairs nav aiz kalniem saulainā vasara... Laiks atcerēties seno parunu - gatavo ratus ziemā, bet ragavas vasarā. Kā atzīst „Veselības centra 4” dermatologs Raimonds Karls, ziema un pavasaris ir piemērotākais laiks, kad pārliecināties par savas ādas stāvokli, īpašu uzmanību pievēršot dzimumzīmēm.
Kāpēc parādās jaunas dzimumzīmes?
Katram cilvēkam ir dzimumzīmes - lielākas vai mazākas, vienam to nav gandrīz nemaz, bet cits ir gluži kā nosēts ar dzimumzīmēm. To skaits un veids jau ģenētiski tiek ielikts šūpulī. Dzimumzīme dzīves laikā var arī neparādīties uz ādas. Dzimumzīmes visbiežāk uz ādas parādās saules ultravioleto staru ietekmē, īpaši pēc vasaras sauļošanās sezonas. Pēc vienas sauļošanās reizes dzimumzīmes parasti neparādās. Tomēr, ja cilvēks regulāri uzturas saulē vai apmeklē solāriju, gadu gaitā ādā uzkrājas ultravioleto staru enerģija un pastāv iespēja, ka parādīsies jauni ādas veidojumi, īpaši, ja cilvēkam ir nosliece uz dzimumzīmju veidošanos. Tas atkarīgs no tā, cik dziļi ādā ir izvietojušās dzimumzīmi veidojošās šūnas.
Pastiprināti dzimumzīmes gan zēniem, gan meitenēm veidojas pubertātes laikā. Jaunas dzimumzīmes un esošās kļūst lielākas un tumšākas cilvēkiem no 18 līdz 22 gadiem. Sievietēm dzimumzīmes pastiprināti rodas, kad notiek dabiskās hormonālās svārstības, īpaši grūtniecības un klimaksa periodā. Savukārt vecākiem cilvēkiem (pēc 50 gadiem) dzimumzīmju skaits mazinās.
Nekaitīgā - papiloma, bīstamā - bazalioma un melanoma
Veidojumi var būt gludi, pacelti virs ādas, mazi, lieli, ādas krāsā, sarkani, brūni, melni, ar matiņiem, bez matiņiem. Jautājums par to dabu - vai tie ir ļauni vai labdabīgi - ar katru gadu kļūst arvien aktuālāks. Jāatzīst, ka nav jābīstas, ja pēkšņi uz ķermeņa parādās jaunas dzimumzīmes. It īpaši, ja tie ir sīki, gareni ādas veidojumi – papilomas, kuras cilvēki jauc ar dzimumzīmēm. Papilomas it kā karājas pie ādas kā diedziņā un visbiežāk ir uz kakla, padusēs un uz acs plakstiņiem. Ir risks, ka noplīstot papiloma iekaisīs, bet pāriet ļaundabīgā veidojumā tas ir ļoti neliels.
Tomēr katru gadu arvien vairāk un vairāk cilvēku sastopas ar dzīvībai bīstamām ādas slimībām - bazaliomu un melanomu. Kaut arī riska faktori ir daudzi un dažādi - ģenētika; gaiša āda, gaiši mati, tendence uz saules apdegumiem; tieksme uz ādas audzējiem; neparastas dzimumzīmes (parasti lielākas par 0,5 cm, neregulārām malām un daudzkrāsainas); daudz plakanu un paceltu dzimumzīmju uz ķermeņa; lielas brūnas iedzimtas dzimumzīmes; sāpīgi pūšļveida saules apdegumi, īpaši jaunībā; ilgstoša uzturēšanās telpā -, šo ļaundabīgo ādas veidojumu rašanos īpaši ietekmē ultravioletie stari. Ilgstoši uzturoties saulē vai solārijā, ar gadiem saules nelabvēlīgais starojums uzkrājas audos. „Ja ādai bijis spēcīgs saules apdegums un pēc kāda laika šajā vietā sāk strauji augt dzimumzīmei līdzīgs ādas veidojums, tā varētu būt bazalioma,” brīdina “Veselības centra 4” dermatologs Raimonds Karls. Bazaliomas cilvēkiem novēro salīdzinoši biežāk nekā melanomas, un parasti tās konstatē uz pleciem, sejas, ļoti bieži uz deguna. Kaut arī šie ir ļaundabīgi ādas veidojumi, bazaliomas vieglāk pakļaujas ārstēšanai nekā melanomas, kas var attīstīties divējādi – no iepriekš eksistējošas dzimumzīmes vai arī kā jauns, atsevišķs veidojums.
Melanoma sākumā attīstās kā plakans, brūns veidojums, vēlāk tā sāk augt arī uz augšu, veidojot pacēlumu. Šim ādas veidojumam sākuma stadijā cilvēks vispār nepievērš uzmanību un vairāk sāk bažīties tad, kad virs ādas parādās kāds pacelts ādas veidojums, kas atrodas berzei pakļautās vietās. kā, piemēram, kakls, jostas rajons, cirksnis, mugura, īpaši sievietēm zem krūštura lencītēm.
Jāatzīst, ka bazaliomas biežāk konstatē cilvēkiem (laukstrādniekiem, jūrniekiem), kuru profesija saistīta ar regulāru uzturēšanos saulē, tādējādi sevi pakļaujot ilgstošai saules staru ietekmei. Savukārt cilvēkiem, kuri saulē uzturas reti, bet ilgi, biežāk konstatē melanomu. Tāpēc ikdienā ieteicams lietot atbilstošus saules aizsargkrēmus. Mūsdienās aizsardzība pret UVB starojumu ir sasniegusi augstu pakāpi, it īpaši produktos ar aizsargfaktoru 50+. Turpretī aizsardzība pret UVA stariem, kas ir atbildīgi par paātrinātu ādas novecošanos un ādas vēzi, bieži vien ir nepietiekama. Piemēram, BIODERMA pētnieki ir radījuši jaunu saules aizsargfiltru sistēmu, kas garantē konstantu, līdzsvarotu aizsardzību pret UVA un UVB stariem atbilstoši ES vadlīnijās izvirzītajām prasībām saules aizsarglīdzekļiem. Photoderm MAX aizsarglīdzekļi pret sauli ir ar maksimālo aizsardzību pret UVB stariem (SPF 50+) un ļoti augstu aizsardzību pret UVA stariem (UVA 38). Tiem ir ļoti līdzsvarota SPF/UVA proporcija 1,8 (ES vadlīnijas nosaka, ka šai proporcijai jābūt ne lielākai par 3). Visi Photoderm aizsarglīdzekļi, pateicoties dabiskām aktīvajām vielām, ko tie satur, aizsargā šūnu DNS par 99,6% un stimulē to dabiskās aizsargspējas.
Photoderm produktu līnijā ietilpst ļoti augstas (SPF 50+), augstas (SPF 40) un vidējas (SPF 20) pakāpes aizsarglīdzekļi pret sauli, tostarp specifiskai aizsardzībai paredzētie Photoderm AR (rozācijas gadījumā) un Photoderm AKN Mat (īpaši kombinētai un taukainai ādai ar noslieci uz piņņu veidošanos).
Ādas veidojumu diagnostika un ārstēšana
Dzimumzīmju veidošanās ir dabisks process, tomēr vislabāk veidojumu parādīt speciālistam, kas ar mūsdienīgu, jaunu izmeklēšanas metožu palīdzību ātri atklās reālo situāciju. Jebkurš ādas audzējs cilvēka dzīvībai ir bīstams tikai tad, ja netiek laikus diagnosticēts un ārstēts. „Likumsakarīgi, ka bieži vien konsultācijas laikā ārsts konstatē, ka plakanie veidojumi ir bīstamāki par praktiski, fiziski traucējošajiem. Nevienam veidojumam uz ādas nav rakstīts - esmu ļaundabīgs, tāpēc ārsts izmeklē visus ādas veidojumus,” atzīst Raimonds Karls. Ja veidojums ir labdabīgs, ar to var turpināt sadzīvot, tomēr speciālisti iesaka likvidēt dzimumzīmes (pat labdabīgās), kas atrodas berzes vietās. Ja dzimumzīme regulāri tiek traumēta – noplēsta vai noberzta, pastāv lielāks risks, ka tā varētu pāriet ļaundabīgā formā. Dažreiz uz dzimumzīmēm aug matiņi, kurus parasti sievietes mēdz raustīt. Šādā veidā dzimumzīme tiek traumēta, tādēļ speciālisti iesaka matiņus apgriezt. Tomēr matiņi uz dzimumzīmēm ir laba zīme, jo tie aug tikai uz labdabīgiem veidojumiem.
Jebkuru veidojumu gadījumā dermatologs viegli ar optiskās vai digitālās dermaskopijas palīdzību dzimumzīmi var aplūkot divdesmitkārtīgā palielinājumā, lai noteiktu jaunveidojuma dabu. Lai labāk atšķirtu asinsvadus un pigmentu, papildus lieto spektrālās gaismas.
Mūsdienu tehnikas sasniegumi ļauj izvērtēt ne vien veidojuma virsmas pazīmes, bet iespējams ielūkoties arī dziļāk ādā, piemēram, ar ultraskaņas palīdzību. Ultrasonogrāfija ļauj pateikt, cik dziļi ādā atrodas veidojums – vai tas ir tikai virspusējs (tad var noņemt ar lāzeru), vai dziļāks (tad būs nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās).
Šodien jaunas un līdz šim nepieejamas iespējas kļūst reālas ar siaskopijas palīdzību, kad diagnostikā izmanto speciāla viļņu garuma lāzerstarus. Tiem atstarojoties no dažādām ādas struktūrām – melanīna, kapilāru hemoglobīna un kolagēna, izmeklēšanas laikā nosaka šo struktūru koncentrāciju un lokalizāciju dziļumā līdz 4 mm, saistaudu un pigmentēto šūnu savstarpējās attiecības. Iespējams noteikt šo struktūru arī trīsdimensionālo uzbūvi 3D. Siaskopijas izmeklēšanas metode sniedz 97% precizitāti, bet, apvienojot ar dermoskopijas un ādas ultrasonogrāfijas metodi, veidojuma novērtējums sasniedz pat 100%.
Šobrīd pasaulē viens no precīzākajiem diagnostikas veidiem iekaisīgu ādas slimību, ādas jaunveidojumu vai audzēju, piemēram, bazaliomu, melanomu u. c. gadījumā ir konfokālais lāzera mikroskops. Tagad tas pieejams arī Latvijā! Līdz šim, lai ādu novērtētu šūnu līmenī, bija jāveic biopsija (jāpaņem mazs audu gabaliņš). Šī procedūra ne katram cilvēkam ir patīkama - tās laikā nepieciešama anestezējoša injekcija, turklāt var palikt maza rēta, iespējams, pat nepieciešamas šuves. Pēc tam ādas audu gabaliņu nosūtīja uz laboratoriju un atbilde bija jāgaida 10 līdz 12 dienas. Savukārt jaunā iekārta noskenē ādas slāni pa slānim un sniedz jau gatavu šūnu attēlu. Konfokālais lāzera mikroskops tehnoloģiski aizstāj biopsiju. Turklāt pacientam tiek aiztaupītas nepatīkamās emocijas un sajūtas un ietaupīts laiks, jo šo darbu veic 10 – 20 minūšu laikā. Līdz ar to diagnostika ir ērtāka, ātrāka un pilnīgi nekaitīga pacientam!
Izvērtējot ādas veidojuma attēlu, nosaka tā dabu, vai tas ir labdabīgs, aktīvs, aizdomīgs vai arī ļaundabīgs. Tad speciālists pieņem lēmumu - veidojumu novērot un veikt atkārtotu izmeklēšanu pēc noteikta laika vai arī to likvidēt ar atbilstošu metodi. Ja veidojums cilvēkam ir viens, speciālists parasti to iesaka likvidēt. Ja šādu veidojumu ir daudz, ieteicams novērot veidojumus ne retāk kā vienu reizi gadā. Ārsts veido tā saucamo dzimumzīmju karti (mole mapping), nākamās vizītes laikā ar datora palīdzību iespējams ļoti precīzi noteikt iespējamās izmaiņas un izšķirties par rīcību – turpināt novērot to, vai dzimumzīmi labāk likvidēt. Laiku nosaka speciālists - tas var būt pēc pusgada vai 2-3 gadiem.
Aktīvo (displastisko) dzimumzīmju, kā arī dzimumzīmju, kas vēl nav kļuvušas ļaundabīgas, bet nav arī vairs labdabīgas, likvidēšanas „zelta standarts” ir ķirurģiska ārstēšana. Tās priekšrocība – veidojums tiek izņemts dziļi, likvidējot arī audus ap to. Nereti dzimumzīmes likvidē ar lāzeru. To parasti lieto, ja dzimumzīme izvietojusies ādas virspusē. Mediķi, likvidējot dzimumzīmi, vienmēr to nosūta uz laboratoriju, kur tiek veikta tās histoloģiska pārbaude. (Tāpēc svarīgi to likvidēt nevis kosmētiskajā salonā, kur pārbaude netiek veikta, bet kvalitatīvā ārstniecības iestādē!) Ja dzimumzīme izrādījusies ļaundabīga, pacientam noteikti jāturpina ārstēšanās pie onkologa. Tiek veikta papildu izmeklēšana – asinsanalīzes, rentgens, pārbaudīti limfātiskie mezgli, vai uz pārējiem orgāniem izplatījušās metastāzes.
Kosmētiskajos salonos dažkārt piedāvā dzimumzīmi likvidēt ar kriodestrukcijas metodi (nosaldēt ar šķidro slāpekli) vai elektrokoagulācijas metodi (nodedzināt ar elektrību), taču mediķi neiesaka izmantot šīs metodes. Piemēram, sasaldējot dzimumzīmi, ir ļoti grūti novērtēt, cik dziļi tiek sasaldētas dzimumzīmes šūnas. Ja pēc sasaldēšanas audos ir palikušas dzimumzīmes šūnas, tās tiek kairinātas un, iespējams, pāries ļaundabīgā veidojumā. Likvidējot dzimumzīmi ar elektrokoagulācijas metodi, sekas var būt līdzīgas.
Pārbaudi pats!
Cilvēks bez īpašām grūtībām var arī pats kontrolēt savus ādas veidojumus. Atliek tikai iegaumēt šādas iespējami bīstamās izmaiņas: A – asimetrija – veidojuma forma vai pigmenta izvietojums kļūst nevienāds jeb asimetrisks; B – robežas – veidojuma perifērija nav vienāda visa veidojuma perimetrā; C – krāsa – vienlaikus vairāku krāsu – brūna, tumši brūna, melna, pelēka, zila, sarkana novērojama viena veidojuma ietvaros; D – diametrs – veidojums palielinās izmēros (pusgada laikā dzimumzīme izaug par 2 mm lielāka); vēlāk izmaiņas skar veidojuma virsmu – kreveles, nedzīstoša čūliņa, zvīņas un var rasties subjektīvas sajūtas – nieze, dedzināšana, retāk sāpes. Ja tiek novērota kaut viena no minētajām pazīmēm un uz ķermeņa var saskaitīt no 50 līdz 100 dzimumzīmēm (skaita tikai tās dzimumzīmes, kuru diametrs ir puscentimetrs un lielākas), nekavējoties jākonsultējas ar ārstu.
Tomēr Raimonds Karls mierina: „Piemēram, melanoma neattīstās vienas stundas, dienas vai nedēļas laikā. Šis process parasti sākas ar stāvokli, kuru sauc par dzimumzīmes aktivitāti vai displāziju. Ideālais variants ir noteikt dzimumzīmes izmaiņas tieši šajā stadijā. Displāzija nozīmē šūnu uzbūves (formas, izmēra), izvietojuma izmaiņas. Vizuāli displastiskā dzimumzīme atbilst ABCD likuma izmaiņām (asimetrija, robežas, krāsa, izmērs).”
Der zināt:
Nepareizs ir uzskats, ka dzimumzīmes, kas cilvēkam ir no dzimšanas, ir bīstamākas nekā tās, kas parādās dzīves laikā. Iespēja pāriet ļaundabīgā formā ir gan ģenētiski mantotajām, gan dzīves laikā iegūtajām dzimumzīmēm. Lielāks risks pāriet ļaundabīgā veidojumā ir dzimumzīmēm, kas lielākas par diviem centimetriem. Apmēram 5-10 gadījumos no simta šādas dzimumzīmes pārvēršas ļaundabīgos veidojumos.
Pētnieki Zviedrijā laika posmā no 1988. līdz 1990. gadam izpētīja 400 melanomas slimniekus un 640 veselus cilvēkus vecumā līdz 30 gadiem. Aptaujājot atbildes liecināja, ka melanomas slimnieki biežāk apmeklējuši solāriju, salīdzinot ar veseliem indivīdiem.
Senāk bazaliomas biežāk konstatēja cilvēkiem vecumā ap 50 gadiem un vecākiem. Taču ar katru gadu bazaliomas novēro arvien jaunākiem pacientiem, no 25 –30 gadiem. Bērniem un pusaudžiem melanomas un bazaliomas diagnosticē ļoti reti.
Arī šogad Euromelanomas akcijas ietvaros, kas norisināsies 10. maijā, dermatologi veiks ādas jaunveidojumu diagnostiku bez maksas. Savukārt, ņemot vērā cilvēku atsaucību iepriekšējos gados un to, ka visiem pacientiem intensīvās apmeklētības rezultātā neizdodas saņemt bezmaksas pārbaudes, minētajās iestādēs dermatologi atlikušo nedēļu no 11. līdz 14. maijam, ādas jaunveidojumu diagnostiku veiks ar 30% atlaidi.
Sīkāka informācija Euromelanomas akcijas mājas lapās www.euromelanoma.org, www.euromelanoma.lv.
Materiālu sagatavoja Ilze Apine, Veselības centra 4 sabiedrisko attiecību speciāliste
