Mēs esam pieraduši cilvēkus, kuri raksta un ēd ar kreiso roku, dēvēt par kreiļiem. Taču, iespējams, daudzi no viņiem drīzāk būtu jāsauc par kreisročiem.
Mans bērns ir kreilis. Kā tas ietekmēs bērna dzīvi? (48)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā stāsta montesori bērnudārza „Rīgele” skolotāja Dace Graudiņa, kreiļi un kreisroči ir divas atšķirīgas lietas. Ne katrs cilvēks, kas ir kreisrocis, būs kreilis. Par pilnīgu kreili var runāt tikai gadījumā, ja cilvēkam dominē ne vien kreisā roka, bet arī kreisā kāja, kreisā acs un kreisā auss. Cilvēkam var būt dominējošas abas rokas, tādējādi šie cilvēki ir tā saucamie divroči.
Ja bērnībā neviens nav pamanījis, ka mazais var darboties ar abām rokām un turpina attīstīt vairāk labo roku, tad cilvēks visu mūžu sevi uzskata par labroci.
Ja cilvēks tiešām ir īsts kreilis, tas būs ģenētiski noteikts.
Kreisocis var veidoties ne tikai iedzimtības rezultātā, bet dažādu sadzīves apstākļu dēļ, piemēram, bērns salauž labo roku bērnībā, roka ilgstoši ģipsī un tādējādi bērns iemācās strādāt ar kreiso roku.
Dace Graudiņa ir novērojusi, ka ir arī tādi gadījumi, ka bērns atdarina savus vecākus, kas ir kreiļi un kļūst par iemācīto kreili vai kreisroci.
Kreilis – jā vai nē?
Vienkāršākais veids, kā pārbaudīt pašam sevi, vai esi vai neesi kreilis ir pāris testa vingrinājumi. „Saliekam rokas kopā tā saucamajā atslēdziņā. Pirksts, kurš ir virsū, ir dominējošās rokas pirksts. Otrs vingrinājums ir saistīts ar roku salikšanu Napoleona pozā (roku sakrustošana uz krūtīm). Kura roka ir virspusē, tā ir nominējošā roka,” stāsta skolotāja Dace Graudiņa.
Vecāki ļoti bieži jau maziem bērniem uzstāda diagnozi – mans bērns ir kreilis.
Patiesībā, līdz 5 gadu vecumam, vai bērns ir kreilis vai kreisrocis nemaz nevar runāt, jo līdz 5 gadu vecumam var mainīties dominējošā smadzeņu puslode. Vienu pusgadu viņš var būt kreilis un pēc kāda laika aktīvāka ir otra puslode un viņš atkal darbosies ar labo roku.
Iespējāmās problēmas bērniem kreiļiem
Bērniem kreiļiem par biežāko problēmu min rakstīšanu spoguļrakstā- nevis no kreisās puses uz labo, bet no labās uz kreiso, piemēram, vārdu, Dace – Ecad.
Bieži bērniem, kas nemaz nav kreiļi, var novērot, ka raksta spoguļrakstā. Varbūt viņiem šajā brīdī ir dominējoša otra puslode, tāpēc tāda parādība parādās.
Visbiežāk bērni kreiļi jauc labo ar kreiso pusi, arī īsti nesaprot atšķirību starp „augšā” un „lejā”.
Noteikti nevajadzētu mēģināt bērnu kreili pārmācīt par labroci, jo tas var radīt nopietnus attīstības traucējumus.
Vai ģēniji?
Ir veikti dažādi zinātniski pētījumi un mēģinājumi pierādīt, ka kreiļiem ir lielākas iespējas kļūt par ģēnijiem.
Kā skaidro Dace Graudiņa, šāds uzskats varētu būt saistīts ar to, ka cilvēks, kurš strādā ar kreiso roku, viņam dominējošā ir labā puslode, kas vairāk atbild par māksliniecisko pusi, intuīciju, par visām skaistajām un ģeniālajām lietām.
Bērns var būt attīstīts mākslas jomās, viņam var būt smalkāka uztvere mūzikā, tomēr tajā pašā laikā jārēķinās, ka viņš būs ar jūtīgāku uztveri citās jomās, piemēram, socializācijā ar citiem cilvēkiem.
Lai kas arī bērns nebūtu – kreilis, labrocis vai divrocis, svarīgi ir attīstīt abas bērna rokas. Vingrinājums ar ūdens pārliešanu no vienas krūzes otrā vai lentīšu siešana bantītēs ļoti palīdzēs. Un tomēr, pirms pieņemam lēmumu – jā, mans bērns ir kreilis, ieteicams uzklausīt speciālista, piemēram, fizioterapeita viedokli.
Personīgā pieredze:
Inese, Ričarda un Rēzijas māmiņa:
Līdz gadiņam Ričards jau sāka ņemt mantas kreisajā rokā un arī ēda ar kreiso roku. Citiem likās, ka karote ir jāpārliek labajā rokā un viss beidzās ar to, ka bērns neēda vispār. Ap kādiem 3 gadiem zināmām, ka mums ir bērns kreilis.
Kad Ričards bija salauzis kreiso roku un bija spiests darboties ar labo roku, agri vai vēlu viņš atgriezās tomēr pie kreisās rokas izmantošanas.
Kristīne, Danielas māmiņa:
Mana meitiņa, kurai septembrī drīz būs 3 gadiņi, gandrīz visu dara ar kreiso roku. Ja godīgi, mūs tas īpaši neuztrauc un nemēģinām spiest mainīt šo te darbīgo roku. Iespējams, ka tas varētu būt iedzimts no vīra, kurš bērnībā arī vairāk darbojās ar kreiso roku, bet kā jau padomju laikā, kad visiem vairāk vai mazāk vajadzēja būt vienādiem, viņš tika lauzts un rezultātā viņš it kā kļuva par labroci. Grūti spriest par pārējām jomām, bet rokrakstu tas viņam ietekmēja noteikti!
Šis gadījums no pašu pieredzes ir viens no galvenajiem apsvērumiem, kāpēc ļaujam meitiņai darboties ar roku, ar kuru viņai ir ērti, nevis ar kuru būtu pareizi rīkoties. Jā, droši vien bērnudārzā būs jāiegādājas šķēres kreiļiem vai kādas citas speciālas lietas, bet tie taču ir sīkumi! Kas zina, varbūt mana meitiņa būs ģēnijs :)