Nav noslēpums, ka pārlieku liels stress nodara daudz ļaunuma mūsu veselībai, taču no tā izbēgt mūsdienās ir patiešām grūti. Izrādās, ir četras zelta lietas, ko vajadzētu lietot uzturā, lai cik necik sevi uzturētu formā cīņai pret stresu!
4 lietas, kas jāēd, ja nomāc pārlieku liels stress
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
1. Lieto D vitamīnu!
D vitamīnu lielākoties cilvēki uzņem ar saules gaismu: ultravioleto staru ietekmē ādā rodas D vitamīns. Tas ir neaizstājams kalcija vielmaiņā, lai mums būtu stipri kauli un zobi, kā arī palīdz pārvarēt stresu. D vitamīnu nelielās devās satur olas dzeltenums, aknas, vairākas zivis: tuncis, lasis, sardīnes, siļķes un skumbrijas, kā arī ar šo vitamīnu bagātināti produkti: parastais un sojas piens, sulas. Vēlamā
D vitamīna diennakts deva pieaugušam cilvēkam ir 5–10 mg.
D vitamīns ir taukos šķīstošs vitamīns, tāpēc to nav nepieciešams uzņemt katru dienu - organismā veidojas šā vitamīna rezerves, raksta harpersbazaar.com.
2. Ēd zivis!
Omega 3 taukskābes, kas atrodamas zivīs, spēj regulēt stresa hormona adrenalīna līmeni. Gandrīz ikviena organisma sistēma no taukskābēm saņem kādu labumu: sirds un asinsrites sistēma (zemāks asinsspiediens, zemāks holesterīna līmenis, mazāks infarkta un sirdstriekas risks); nervu sistēma (labāka atmiņa un prāta spējas); acis (labāka redze); imūnsistēma (mazāka alerģiju iespējamība); reproduktīvā sistēma, kā arī locītavas. Omega 3 taukskābēm piemīt arī pretiekaisuma īpašības (osteoartrīta gadījumos).
Ļoti būtiska šo taukskābju īpašība ir spēja padarīt ādu starojošu un veselīgāku!
Visu pretējo mūsu veselībai spēj nodarīt stress.
3. Dzer citronūdeni
C vitamīns ir svarīgs antioksidants, paaugstina organisma noturību pret vides nelabvēlīgo ietekmi, sargā no kancerogēnām vielām un stresa, tāpēc ēd augļus un ogas!
4. Apēd varavīksni!
Jeb daudz antioksidantu, kurus satur visi krāsainie dārzeņi.
Mazāk augļu, vairāk krāsainu un dažādu dārzeņu.
Uztura speciālisti saka, ka augļi un dārzeņi visbiežāk sastopami baltā, oranžā, dzeltenā, sarkanā, violetā, zilā un zaļā krāsā. Nokrāsas ogām, augļiem un dārzeņiem piešķir dabīgās krāsvielas savienojumā ar vitamīniem. Interesanti, ka visos augļos un dārzeņos ir visas krāsu grupas, bet viena no tām ir dominējošā – jo intensīvāka krāsa, jo vairāk krāsvielu satur augs. Šīs krāsas un to mijiedarbība tad arī nosaka atšķirīgo vitamīnu grupu aktivitāti.