Garajos un drēgnajos ziemas mēnešos organisms visu enerģiju koncentrē, lai sasildītos un pielāgotu vielmaiņu samazinātajai saules gaismai, tāpēc, iestājoties siltajam laikam, daudzi no mums izjūt kaut ko līdzīgu paģirām – nespēku, miegainību, nervozitāti un nespēju koncentrēties. Piedāvājam dažus padomus, kā dabīgi organismam palīdzēt atmosties.
Dzīvības ūdens
Bieži vien miegainība ir pirmais rādītājs tam, ka uzturā nepatērējam pietiekami daudz ūdens. Pirms ķeraties pie kārtējās kafijas tases vai šokolādes batoniņa, pamēģiniet izdzert glāzi vēsa ūdens. Lai arī kafija un rafinētais cukurs sniedz momentānu enerģijas pieplūdumu, taču ilgtermiņā tas sagurumu tikai pastiprinās, uzliekot organismam papildu slodzi. Ja «pliks» ūdens negaršo, pievienojiet tam, piemēram, citrona sulu, kas ne tikai uzlabos tā garšu, bet stimulēs aknu darbību, samazinās organisma vides skābumu un apgādās to ar papildu C vitamīna devu. Lai būtu droši, ka izdzerat dienā vismaz divus litrus ūdens, turiet uz sava darba galda ūdens pudeli, no kuras padzerties brīžos, kad šķiet, ka pienācis laiks diendusai. Turklāt ūdens veldzēs ne tikai iekšķīgi, bet arīdzan ārīgi. Vēsa duša acumirklī sniegs mundrumu, savukārt vanna ar Epsom sāli palīdzēs organismam atbrīvoties no ziemā uzkrātajiem toksīniem.
Elpojiet dziļi!
Elpojiet, elpojiet un vēlreiz elpojiet! Jebkurā situācijā, kad nezināt, ko iesākt, ievelciet dziļu elpu. Nāk miegs? Ievelciet dziļu elpu! Moka nemiers? Ievelciet divas dziļas elpas! Ne velti elpošanas vingrojumus plaši izmanto jogā, tādējādi aktivizējot vai – gluži pretēji – nomierinot enerģijas plūsmu. Vismaz trīs reizes dienā pārtrauciet visus darbus un veiciet desmit dziļas ieelpas. Dziļa, apzināta un ritmiska elpošana bagātinās asinis ar skābekli, kuras savukārt to tālāk nogādās mūsu orgāniem, piemēram, snaudošajām smadzenēm. Parasti mēs savas dienas vadām, saspringuši pussakņupušā pozā pie datoru ekrāniem, tādējādi saspiežot diafragmu un elpojot sekli, tāpēc nav nekāds brīnums, ka vienā brīdī uznāk snauda. Iztaisnojiet muguru, atveriet logu, ieelpojiet pavasari un izelpojiet ziemu!
Saules vitamīns
Taukos šķīstošais D vitamīns, kurš ir atbildīgs, piemēram, par virsnieru hormonu izstrādi (regulē mūsu vielmaiņu) un regulē neirotransmiteru izstrādi (piem., dopamīna, kurš gādā par labu garastāvokli), veidojas ādā saules gaismas ietekmē. Mūsu platuma grādi ziemas mēnešos diemžēl nevar lepoties ar garām un saulainām dienām, tāpēc, ja pavasaris cerēto spēku uzplaukumu nenes, iespējams, pie vainas ir D vitamīna trūkums. Tas var izpausties kā muskuļu vājums, nomākts garastāvoklis, nespēks, slikta atmiņa, koncentrēšanās problēmas u.c. Vasarā, kad mūsu ķermeni nesedz biezu drēbju kārta, nepieciešamo D vitamīnu devu iespējams uzņemt, ja vismaz pusstundu dienā uzturas saules gaismā, savukārt ziemā tas jāuzņem ar uzturu. D vitamīns atrodas treknās zivīs, olās, aknās un zivju eļļā, kā arī aptiekās iespējams iegādāties D vitamīna pilienus un kapsulas eļļā.
Veselā miesā...
Jau antīkajās civilizācijās fizisko kultūru turēja augstā godā, uzskatot, ka vārgā ķermenī nevar mājot spēcīgs prāts. Un nākas viņiem vien piekrist – regulāra fiziska slodze uzlabo ne tikai mūsu izskatu, bet arīdzan pašsajūtu un intelektuālo sniegumu. Fiziskas aktivitātes laikā paātrinās asinsrite un sirdsdarbība, tādējādi papildus apasiņojot audu šūnas un apgādājot tās ar skābekli un barības vielām, kā arī trenējot kardiovaskulāro sistēmu. Fiziskas slodzes laikā organismā izstrādājas laimes hormons serotonīns, dopamīns, kurš atbild par mācīšanos un uzmanību, un norepinefrīns, kas gādā par emocionālu labsajūtu un motivāciju. Viss šis kokteilis mums liek justies enerģiskākiem un gudrākiem. Iesākumā būs gana ar 30 minūtēm slodzes dienā. Tam nav obligāti jābūt sprinta skrējienam vai smagu dzelžu cilāšanai svaru zālē – derēs arī ātra pastaiga vai vizināšanās ar velosipēdu. Turklāt apvienojumā ar mīļāko mūziku kustību pozitīvais efekts būs jo spēcīgāks. Galvenais, lai treniņš beigtos vismaz trīs stundas pirms gulētiešanas, citādi nekāds miegs vairs nebūs prātā.
Smaržu terapija
Aromaterapija ir alternatīvās medicīnas veids, kurā izmanto augu un ziedu ēterisko eļļu inhalācijas, lai uzlabotu pašsajūtu. Ieelpota aromātiskā eļļa caur ožas centru stimulē to smadzeņu daļu, kas kontrolē emocijas un sajūtas. Aromātiskās eļļas iespējams izmantot dažādos veidos – eļļas lampiņā, sajaukt ar ūdeni un izsmidzināt, ierīvēt kā smaržas uz pulsa vietām, pievienot vannas ūdenim, ūdenim, ar kuru mazgājat telpas, iesmaržināt gultas veļu un apģērbu u.c. Enerģiju vairos kanēļa, krustnagliņu, cipreses, eikalipta, egles, ingvera, citronu, apelsīnu, greipfrūtu, citronzāles, jasmīna, piparmētras un rozmarīna eļļa. Tiesa, jutīgākajiem ar ēterisko eļļu lietošanu jābūt piesardzīgiem, it sevišķi, ja lietojat tās uz ādas – dažas eļļas var būt pārāk spēcīgas, piemēram, kanēļa vai eikalipta.
