Perianālas sāpes, diskomforts, nieze, mitrošanās, dedzināšana, palpējami veidojumi un asiņošana ir signāli proktoloģiskām slimībām, ar kurām saskaras aptuveni 43,9% līdz 85% sieviešu pirms vai pēc dzemdībām, - uzrāda dažādu valstu zinātnieku pētījumu dati, arī «Veselības centru apvienības» ķirurģes proktoloģes, Rīgas Stradiņa universitātes Ķirurģijas katedras pasniedzējas Baibas Putniņas ikdienas novērojumi. Ārstes praksē sastaptais liecina par procentuāli lielāko saslimušo skaitu.
«Grūtniecības trešais trimestris ir biežākais laiks, kad 61% sieviešu attīstās proktoloģiskas problēmas. Palielinās dzemdes izmēri, un tā mehāniski spiež uz venozo tīklojumu iegurnī, rodas venozās atteces traucējumi paplašinās taisnajā zarnā esošie hemoroidālie vēnu pinumi. Nozīme ir arī hormonālām izmaiņām sievietes organismā.
Hormons progesterons, kura līmenis grūtniecības laikā pieaug, atslābina asinsvadu sieniņas un tādējādi arī paplašinās hemoroidālie vēnu pinumi.
Liela problēma ir aizcietējumi, kas rodas uztura kļūdu un nepietiekamas šķidruma lietošanas, un mazkustīga dzīvesveida dēļ. Tas notiek arī mehānisku iemeslu dēļ, jo dzemde saspiež resno zarnu,» norāda AS «Veselības centru apvienība» ķirurģe proktoloģe Baiba Putniņa.
Otrs izplatītākais periods, kad visvairāk sieviešu dodas pie proktologa, ir pēc dzemdībām. Saskaņā ar lietuviešu autora T.Poskus 2014. gada pētījuma datiem par grūtniecības un pēcdzemdību periodu tie ir 34,1% sieviešu un tikai 1,6% pirmajā trimestrī un 3,3% mēnesi pēc dzemdībām. Pētījumi liecina, ka lielākas saslimstības risks ir sievietēm, kurām dzimst 3800 gramus un smagāks bērniņš, bijuši hroniski aizcietējumi un iepriekšējas proktoloģiskas slimības, kā arī tām, kurām dzemdību laikā ir bijusi nepārtraukta spiešana ilgāk nekā 20 minūtes. Pieredze liecina, ka, dabiskās dzemdības biežāk izpaužas ar agrīnām komplikācijām - plīsumiem, hemoroīdiem un vēlīni kā obstruktīvās defekācijas sindromu, kā arī citām problēmām apmēram 80% gadījumu. Veicot ķeizargriezienu, risks ir mazāks - tikai 20% gadījumu.
Nereti sievietes, kam sāpes un diskomforts parādās pēc dzemdībām, pat nevar identificēt, kāda ir problēma - proktoloģiska vai ginekoloģiska rakstura. Gadās, ka, paejot laikam, viss sadzīst un ārsta palīdzība nav nepieciešama. Tomēr ir gadījumi, kad ir jālikvidē problēmas ķirurģiski, kas šodien nebūt nenozīmē nopietnu operāciju, jo dažādas mazinvazīvās metodes palīdz risināt problēmas salīdzinoši viegli. Daktere Baiba Putniņa uzsver: ja sievietei vēl pēc zīdīšanas perioda ir sūdzības, vajadzētu doties pie speciālista, jo, precizējot problēmas cēloni un atrodot risinājumu, tiek samazināta varbūtība, ka tas varētu atkārtoties nākamajās dzemdībās.
Grūtniecības un pēcdzemdību periodā var runāt tikai par akūtā perioda simptomu mazināšanu ar ierobežota klāsta medikamentiem, kurus ir atļauts lietot grūtniecības un zīdīšanas laikā. «Tikai pēc noteikta laika mēs varam ķerties pie radikālām ārstēšanas metodēm,» uzsver daktere Putniņa.
Viena no izplatītākajām saslimšanām ir obstruktīvās defekācijas sindroms, kas saistās ar apgrūtinātu un nepilnīgu vēdera izeju,
kas biežāk novērojama sievietēm menopauzē, kad sāk veidojas anatomiskas izmaiņas, muskulatūras vājums starpenē un sievišķā hormona estrogēna samazināšanās. Gadiem ejot, lielāks risks sastapties arī ar ļaundabīgām saslimšanām. Tādēļ vecumā ap 50 gadiem būtu īpaši jāpievērš uzmanība pirmajiem slimības simptomiem, lai neielaistu slimību un sāktu ārstēšanu pēc iespējas ātrāk. Šo problēmu gadījumā ir jāveic nopietnāka proktoloģiska izmeklēšana pirms ārstēšanas.
Daktere Putniņa uzskata, ka profilaksei ir nozīmīga loma, jo, piemēram, zinot iedzimtību vai izvērtējot savu dzīvesstilu, var iet slimībai soli pa priekšu, domājot par vingrinājumiem vai vienkārši veselīgāku dzīvesveidu un sevis uzturēšanu formā.
