12 fakti par spermatozoīdiem, kas jāzina katrai sievietei

Egoiste
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: PantherMedia/Scanpix

Vīrieša spermatozoīdi ir kā putns Fēnikss grieķu mitoloģijā, kurš sadegot spēj atdzimt no pelniem. Tiesa, mediķu praksē arvien biežāk sastopami gadījumi, kad atdzimšana neizdodas un «fēniksiem» jāpalīdz. Cik patiess ir mīts, ka vīrieša seksuālās dzīves sasniegumi, ražena potence un bagātīgs spermas klājums apliecina vīrieša auglību jeb kvalitatīvu spermu, un to, kādi galvenie fakti par spermatozoīdiem būtu jāzina katrai sievietei, «TVNET» stāsta auglības klīnikas «Mama Rīga» mediķi: reproduktoloģe Viktorija Zaļetova un andrologs endokrinologs Georgijs Mshalaja*.

1. Spermas jēdziens. Lai gan sadzīvē vārdi «spermatozoīdi», «sperma», «sēkla» un «ejakulāts» bieži tiek lietoti kā sinonīmi, patiesībā tie ir atšķirīgi jēdzieni. Vīrieša dzimumšūnas, kuru (ne) esamība nosaka vīrieša (ne) auglību, sauc par spermatozoīdiem. Savukārt ejakulāts ir šķidrums, kurā līdzās ūdenim, olbaltumvielām, barības vielām un citām vielām atrodas arī spermatozoīdi. Principā ejakulātu zināmā mērā var salīdzināt ar asinīm: arī asinis ir šķidrums, kurā atrodas gan eritrocīti, gan leikocīti, gan olbaltumvielas, barības vielas utt. Tāda pati situācija ir ar ejakulātu. Tomēr, ja asinis bez eritrocītiem ir grūti savienot ar dzīvību, tad gadījumi, kad dāsnā ejakulātā spermatozoīdu nav vispār, ārstu praksē mēdz būt un mēdz būt arvien biežāk. Taču to var konstatēt tikai ārsts spermogrammas (ejakulāta analīze «zem mikroskopa») ietvaros.

2. Redzēt viegli. Spermatozoīdus ar mikroskopu 1677. gadā atklāja holandiešu izgudrotājs, dabas pētnieks un mikrobiologs Antonijs van Lēvenhuks (Antony van Leeuwenhoek, 1632 – 1723). Viņš konstruēja vienkāršu, tomēr ļoti precīzu mikroskopu (patiesībā – palielināmo stiklu) ar palielinājumu ~280 reizes. Starp citu, līdzās spermatozoīdiem A.Lēvenhuks atklāja arī eritrocītus. Mūsdienās spermatozoīdus mikroskopā redzēt ir viegli: tie vai nu ir vai nav; vai ir pietiekamā skaitā vai ne; tie ir pareizi veidoti un ātri kustas vai ne. Līdz ar to arī vīrieša neauglību konstatēt ir viegli.

3. Ejakulāta apjoms. Normāls ejakulāta apjoms ir 2 – 5 mililitri jeb 0,5 – 1 tējkarote. Un tieši tāpat kā asins piles lielums neko nepasaka par tajā esošo eritrocītu daudzumu, tāpat arī ejakulāta daudzums nav saistāms ar tajā esošo spermatozoīdu skaitu, jo spermatozoīdi ir tikai daļa no ejakulāta (šķidruma). Normālas kvalitātes ejakulātā jābūt ap 100 - 200 miljoniem spermatozoīdu. Savukārt vienas olšūnas apaugļošanai jeb viena spermatozoīda iekļūšanai olšūnā ir nepieciešama ap 200 000 citu spermatozoīdu palīdzība olšūnas ielenkšanai. Ejakulāta «pirmais brīdis» satur vislielāko spermatozoīdu koncentrāciju.

4. Spermatozoīda izskats un īpašības. Šūnas izmērs ir ap 50 mikrometri (µm, mikrometrs ir metra miljonā daļa). Aptuveni 20 spermatozoīdi būs 1 milimetrs. Var teikt, ka spermatozoīdi ir dabas radīta transporta sistēma vīrieša DNS nogādāšanai līdz sievietes olšūnai. Šī sistēma sastāv no ceļa (pa kuru dodas spermatozoīdi) un konteineriem jeb, citiem vārdiem, spermatozoīds ir konteiners informācijai, ko vīrietis nodod sievietei abu bērna radīšanai. Lai spermatozoīds spētu vīrieša DNS nodot sievietei, spermatozoīdam jābūt noteiktā formā un izmērā (ovāla galviņa, kakliņš un gara astīte), un tam ir jānes noteikta atslēga olšūnas atvēršanai (iekļūšanai tajā). Mūsdienās zinātne ir attīstījusies tik tālu, ka laboratorijas apstākļos iespējams noteikt, vai konteiners ir pareizs, vai tajā ietvertais DNS ir pareizi strukturēts, vai tam ir atbilstoša atslēga olšūnas atvēršanai. Diemžēl pašreiz visām metodēm, ar ko augstāk minēto iespējams konstatēt, ir viena nelaime – tās ļauj izskaidrot spermatozoīdu, taču izpētes laikā pats spermatozoīds iet bojā.

5. Ātrums. Spermatozoīdus iedala kustīgajos un nekustīgajos. Ceļā pie olšūnas spēj doties tikai kustīgie, kamēr nekustīgos var uzskatīt par nederīgiem. Ejakulācijas laikā spermatozoīdi skrien, faktiski lido ar ātrumu pat līdz 45 km/h. Savukārt sievietes organismā tie ceļo ar ātrumu 4 milimetri minūtē. Lai gan teorētiski līdz olšūnai spermatozoīds var aizskriet aptuveni 45 minūtēs, dabā tas var būt krietni ilgāk.Tipiski spermatozoīds sievietes organismā dzīvo 48 stundas pēc ejakulācijas.Tie spermatozoīdi, kuri nespēj pietiekami ātri skriet un pārāk ilgi uzkavējas gaidāmā randiņa priekštelpā jeb sievietes ārējos dzimumceļos, riskē tiek nogalināti: atbilstoši sievietes fizioloģijai sievietes maksts vide viņus sāk uzskatīt par sievietes organismam kaitīgām baktērijām un tie aiziet bojā. Tāpēc medicīnā eksistē palīdzība šādos gadījumos: ārsti spermatozoīdus tajos gadījumos, kad tie nespēj pietiekami ātri paši skriet, «ieliek» olšūnā laboratorijas apstākļos.

6. Spermatozoīdi spēj gaidīt. Spermatozoīdus ir viegli sasaldēt, un sasaldētā veidā noteiktos apstākļos tos var uzglabāt teju mūžīgi. Turklāt spermatozoīdu ieguve sasaldēšanai ir viegla, bez kādām sarežģītām manipulācijām – tam nepieciešams tikai ejakulāts, ko atbilstoši Pasaules Veselības organizācijas ieteikumam visveselīgāk iegūt masturbācijas rezultātā.

7. XX un XY hromosomas jeb puika vai meitene. Daba sievietēm devusi XX hromosomas, bet vīrietim - XY hromosomas. Tādējādi sievietes olšūnas ietver tikai X hromosomas, un topošā bērna dzimums atkarīgs no vīrieša. Puse vīrieša spermatozoīdu satur Y hromosomas (mantotas no tēva), un otra puse ir X hromosomas (mantotas no mātes). Ja spermatozoīds ar Y hromosomu apaugļo olšūnu, tad piedzims zēns, bet, ja apaugļotājs ir X hromosomas pārstāvis, tad piedzims meitene. Daudzus gadus zinātnē lauzti šķēpi, kā iegūt bērnu ar vēlamo dzimumu, bet vispāratzīta risinājuma šajā jomā pagaidām nav.

8. Sperma atjaunojas. Katrs spermatozoīds sēkliniekā aug apmēram 70 – 80 dienas. Pēc tam spermatozoīds pārvietojas uz sēklinieka piedēkli, kur turpina nobriest un gaida savu iziešanu tautās. Kopumā spermatoģenēzes process ilgst aptuveni 2 – 3 mēnešus. Atšķirībā no sievietes, kam piedzimšanas brīdī tiek iedots dzimumšūnu (olšūnu) skaits visam mūžam, vīrietim dzimumšūnas (spermatozoīdi) izstrādājas visa mūža garumā, atkal un atkal no jauna. Tā rezultātā vīrietim dzīves laikā ir ļoti plašas iespējas gan uzlabot savas spermas kvalitāti, gan arī pilnīgi pretēji – to pazaudēt (dažādas slimības, uzturs, dzīvesveids, narkotikas utt.).

9. Kad sperma vislabākā? Gadu gadiem mēdza teikt, ka vislabākā spermas kvalitāte ir jaunībā. Tiesa, pēdējos gados šis uzskats ir zaudējis savas līderpozīcijas, ņemot vērā, ka vīrieši un viņu vispārējais veselības stāvoklis mēdz būt ļoti atšķirīgs, un tādējādi stāsts par vīrieša identitāti – spermatozoīdiem – nav vispārināms. Tiesa, pēc 45 gadu vecuma vīrietim spermatoģenēzes process sāk kļūt gausāks. Taču pilnībā tam nevajadzētu izsīkt nekad.

10. Spermatozoīdus viegli nogalināt. Daba iekārtojusi tā, ka visi orgāni cilvēkam atrodas organisma iekšienē, izņemot sēkliniekus: tie karājas ārpus ķermeņa un tajos notiek spermatozoīdu izstrādes process. Tāpēc tie viegli pakļauti ārējās vides kaitīgajai iedarbībai (vides piesārņojums, pārtika, medikamenti u.tml.) un dažādām traumām. Vīrieša fizioloģija stingri pieprasa, lai sēklinieki atrastos temperatūrā, kas ir par dažiem grādiem zemāka par ķermeņa temperatūru. Spermai patīk aukstums. Šā iemesla dēļ karsta pirts, karsta vanna, šauras bikses un līdzīgi «sildītāji» ir veselas spermas ienaidnieki. Piemēram, Senajos Austrumos vīriešu kontracepcijas metode bijusi sēklinieku paturēšana karstā ūdenī. Arī pirts pirms seksa vēsturiski saistīta ar to pašu vēlmi.

11. Alerģija pret spermu. Reizēm mēdz runāt par sievietes alerģiju pret spermu. Sievietei alerģijai pret spermatozoīdiem nevajadzētu būt, taču tā var būt pret citām ejakulāta sastāvdaļām - pret olbaltumvielām. Tomēr nereti ar vārdu alerģija tiek saistīta pavisam cita nelaime – sievietes imūnā aizsargreakcija. Respektīvi, atsevišķos gadījumos, kā, piemēram, dzimumceļu infekcijas, endometrioze, alerģijas u.c. slimības, sievietes organisms var sākt cīņu pret spermatozoīdiem - iestājas imunoloģiskais faktors.

12. Ēdienkarte un dzērienkarte. Veselīgam spermatoģenēzes procesam ļoti svarīgs ir veselīgs uzturs, labs miegs un tamlīdzīgi veselīga dzīvesveida pamatnoteikumi. Trūcīga ēdienkarte – kafija, cigaretes, ātrās uzkodas, alkohols un stress – ir kaitīga, pat spermatozoīdus iznīcinoša. Ļoti negatīvi uz spermas kvalitāti iedarbojas visas narkotikas, tostarp marihuāna. Par pašiznīcināšanos var uzskatīt lielajā sportā un nereti arī ierindas fitnesa centros populāros testosterona preparātus muskuļu masas palielināšanai: spēka pozīcijas tie uzlabos, taču tas var notikt uz spermatozoīdu rēķina!

Auglības klīnikā «Mama Rīga» no 12. līdz 23. septembrim notiek «Auglības dienas». To ietvaros vīrieši, sievietes un pāri var pieteikties reproduktologa bezmaksas konsultācijām auglības veselības jautājumos, sazinoties pa tālruņiem 66900400, 29494455 vai e-pastu info@ivf.lv Uz «Auglības dienām» īpaši aicināti arī tie pāri, kuri šobrīd gaida rindā valsts apmaksātās medicīniskās apaugļošanas programmā.

* Georgijs Mshalaja ir Starptautiskās endokrinologu biedrības (ENDO), Eiropas Cilvēka reproduktoloģijas un embrioloģijas asociācijas (ESHRE), Amerikas Andrologu biedrības (ASA) biedrs un vairāk nekā 50 starptautisku zinātnisko publikāciju autors, klīnikas «Mama Rīga» konsultants.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu