Danilāns: Pārēsties drīkst un mazliet indi arī vajag!

Evija Hauka
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: PantherMedia/Scanpix

Rīgas Stradiņa universitātes profesors, gastroenterologs Anatolijs Danilāns atspēko lielu daļu no tā, ko vēl nesen visi uzskatīja par neapstrīdamu patiesību. Piemēram, visi taču zina, ka jāēd regulāri, mazās devās un pārēsties pirms gulētiešanas ir teju vai nāves grēks. Nekā! Danilāns šo stereotipu salauž kā špicku. Visi zina, ka piparoti ēdieni un šķīstošā kafija bojā kuņģi. Atkal garām! Profesors apgalvo, ka, gan kafija, gan asi ēdieni ir veselīgi. Un tā tālāk… Tomēr dakteris atkārto: visi veselīgas ēšanas padomi nav nekā vērti, ja cilvēkam nav fiziskās slodzes. Un vēl viņš saka, ka nav jēgas novaidēt vienīgo dzīvi, kas mums dota. Ir jātrenējas priecāties un būt laimīgam.

Pēdējā laikā ir modē ēst to, ko kādreiz pat «bada laikos» neēda, – balandas, nātres, ceļmallapas, serdes, čiekuru ievārījumu, priežu pumpurus. Vai svaiga, grūti sagremojama barība patiešām ir tik ir veselīga un kāpēc?

Sēklas, priežu pumpuri, balandas, ceļmallapas, ābolu serdes, nātres, augļi, ogas, dārzeņi – jā, tas viss ir veselīgs. Lieta tāda, ka mūsu kuņģa-zarnu trakts enerģiju saņem ar asinsapgādi. Tas būvēts tā, ka 40% no vajadzīgās enerģijas – tātad mazāk nekā puse – tiek saņemta apasiņošanas rezultātā. Tomēr izrādās, ka kuņģa zarnu trakts ir unikāls – tas barojas arī no lūmena jeb dobuma puses, saņemot enerģiju no iekšpuses. Vienīgais veids, kā to šādi pabarot, ir dot vajadzīgās enerģijas vielas, kas satur īso ķēžu taukskābes jeb etiķskābi, sviestskābi, propionskābi. Izrādās, ka fantastiskās vielas, kas spēj iekļūt katrā šūniņā un paēdināt tās, stiprinot kuņģa zarnu traktu, ir šķiedrvielās. Kādreiz domāja, ka gadījumā, ja kuņģa zarnu traktu skārusi kāda kaite, rupju barību ēst nedrīkst.

Stulbums! Rupja barība nozīmē veselību.

Kā šķiedrvielas pārvēršas īso ķēžu taukskābēs?

Cilvēkam nav enzīmu, kas spētu sagremot šķiedrvielas. Toties kuņģī un zarnās dzīvo miljoniem dažādu baktēriju - pusotrs kilograms. Iztikt bez baktērijām mēs nevaram, jo tās ražo etiķskābi, sviestskābi un propionskābi. Baktērijas mūs ārstē! Tomēr, tāpat kā pasaulē nav taisnības, arī kuņģa-zarnu traktā dzīves stils ir negodīgs. Pirmās šūnas, kas tiek pie īso ķēžu taukskābēm, uzņem tās, pārējās atstājot badā.

Šā iemesla dēļ ir labi, ka uzņemam divu veidu šķiedrvielas – sagremojamās (augļus, pupas, auzas) un arī nesagremojamās (tās ir pilngraudu maizē, graudaugos, kviešu klijās, dārzeņos), ko neēdam ne mēs, ne baktērijas. Tās saķer baktēriju pārstrādātās īso ķēžu taukskābes un iznēsā pa visu kuņģa-zarnu traktu līdz pat podiņam. Kad šūnas ir paēdušas, īso ķēžu taukskābes paliek pāri. Sākumā zinātnieki domāja, ka pārpalikums no organisma tiek izvadīts, bet izrādījās, ka nekā.

Foto: Evija Trifanova / LETA

Mūsu kuņģa-zarnu trakts ir tik gudrs, ka pāri palikušās īso ķēžu taukskābes novada uz asinsriti, no kurienes savukārt uz aknām.

Nekā cita labāka taukainu aknu ārstēšanai nav!

Aknu stiprināšanai vajag grauzt burkānus, kāļus, uzkost priežu pumpurus un ābolu sēkliņas. Turklāt īso ķēžu taukskābes stiprina asinsvadus.

Smadzenes patērē ārkārtīgi daudz – 25% no visas enerģijas. Lai smadzenes varētu darboties pilnvērtīgi, mūsu ēdienkartei jābūt daudzveidīgai. Pretējā gadījumā ķermenis ir slaids un skaists, bet galva nestrādā. Kā mūs ietekmē ilgstoša vegānisma un veģetārisma praktizēšana - vai šīs filozofiskās kustības un dzīvesveids cilvēkus nepadara par muļķiem?

Viss, kas par daudz, nāk par sliktu. Bez dārzeņiem, augļiem un dažādiem zaļumiem ir jālieto citi uztura produkti. Modernā medicīnas zinātne uzskata: uzturam jābūt daudzveidīgam. Tāpēc zaļbarības ēdājus es kritizēju. Kur paliek piens, speķis, olas?

Redziet, pirms simtiem tūkstošiem gadu notika brīnums – ar katru nākamo paaudzi pieauga cilvēka galvaskauss, līdz sasniedza tādu apmēru, kāds ir mums. Kāpēc? Tāpēc, ka cilvēks uzturā sāka lietot olbaltumvielas, tātad gaļu.

Gaļas ēšana mūsu tālo senci padarīja par homo sapiens.

Ja, nedod Dievs, visi pārvērstos par zaļumu ēdājiem, pēc kāda laika sāktu dzimt bērni ar mazākiem galvaskausiem un mēs kļūtu aizvien dumjāki.

Tas nekas, būsim ilgdzīvojoši muļķi. Ir daži pētījumi par to, ka veģetārieši dzīvo ilgāk. Kāds varētu būt iemesls?

Veģetārieši neēd gaļu, un tas nav labi, bet citādā ziņā viņi parasti ievēro veselīgu, aktīvu dzīvesveidu. Kā likums viņi ir fiziski aktīvi cilvēki, kas skrien, brauc ar riteni un daudz pastaigājas.

Slaidi, jo nepārēdas kā vidējais latvietis ar centrālo aptaukošanos,

un saprot, ka ar tabletēm vien veselību nevar iegūt. Turklāt daudzi veģetārieši nedzer šņabi un nesmēķē. Tāpēc nav brīnums, ka veģetārieši dzīvo ilgāk par tiem, kuriem ir liekais svars un mazkustīgs dzīvesveids.

Viena no lielākajām Latvijas iedzīvotāju problēmām ir centrālā aptaukošanās. Pie mums aizvien vairāk cilvēku slimo ar 2. tipa cukura diabētu, kura rašanās cēlonis saistīts ar liekām kalorijām un saldumiem.

Foto: PantherMedia/ScanPix

O, jā! Nepārēsties ir grūti. Tūkstošiem gadu – visā evolūcijas gaitā cilvēka dzīve bija nemitīga cīņa par ēdienu. Ēdiena mums nepietrūkst tikai simts gadus vai pat mazāk. Smadzenes nespēj noticēt, ka siers un desa ledusskapī ir uz visiem laikiem.

Mūsu senči pie ēdiena netika tik bieži kā mēs, tāpēc māte daba mūs ir radījusi tā, lai, tiekot klāt ēdienam, mēs pārēstos. Tomēr mēs vēl ilgu laiku uzkrātās kalorijas spējam izmantot izdzīvošanai. Apmēram 80% cilvēku ir ģenētiska nosliece uzņemto enerģiju izmantot racionāli un nesteidzoties. Gluži vienkārši tādi izdzīvoja. Savukārt tie, kuriem tad, kad bija ēdiens, nebija apetītes un kas neprata taupīt enerģiju, aizgāja bojā. Neliela daļa – kādi 20% tomēr palika.

Tauciņi, ko uzkrājam, ir domāti nebaltai dienai.

Arī Dienvidāfrikā redzēju pie labāka uztura tikušas meitenes ar smukiem apaļumiem. Mūsu lielākā kļūda ir tā, ka uzņemam pārāk daudz kaloriju. Māte daba taču nevarēja paredzēt, ka būs lielveikali – pilni ar pārtiku. Mēs vēl neesam pati apaļīgākā tauta, bet aptaukošanās Latvijai draud. Raudam, ka nav naudas, bet visu laiku pārēdamies.

Ne jau speķītis mūs padara resnus. Coca-cola kopā ar saldu ābolu ir īsta resnuma bumba! No kādiem produktiem vai to kombinācijām mēs uzbarojamies ?

Ogļhidrāti un ciete. Bulciņas, kūciņas.

Tas ir šausmīgi. Jūs sāpināt tūkstošiem sieviešu...

Latvijā mēs lietojam maigu uzturu – uzkožam kādu saldumiņu, šokolādīti, pēc tam smalkmaizīti. Mēs esam veidoti tā, ka mierīgi varam apēst ļoti daudz un pamatīgi uzbaroties, jo kuņģa-zarnu trakts ir spēcīgs – uzņem visu, ko tam dod. Kādreiz latviešiem bija paruna, ka uz šķīvja nedrīkst neko atstāt.

Noteikti uzrakstiet, ka profesors teica: ja negribas ēst, atstājiet uz šķīvja!

Atstāt neizēstu šķīvi vairs nav grēks. Cita lieta – neliec tik daudz un nerādies veikalā neēdis. Senos laikos, ja maizīte nokrita zemē, to pacēla, pabučoja un apēda. Jāsaprot, ka tas bija laikā, kad barības pietrūka un bija vajadzīga enerģijai, lai izdzīvotu. Tagad viss ir gluži pretēji. Pie mums nav neviena, kas ar pārtiku nevarētu uzņemt vajadzīgo enerģijas daudzumu. Ja nu vienīgi kāds pļēgurs, kurš vienkārši neēd. Ja neesam ieslīguši marasmā, ēdot tikai desas ar kartupeļiem, arī vitamīnu ir pietiekami.

Smadzenes cilvēks uztrenēja, dzenoties pakaļ stirnai. Tomēr vispareizākais uzturs maz ko dos, ja nepalielināsim fizisko aktivitāti.

Varbūt 1% cilvēku rezultātu sasniegs tikai ar diētas palīdzību, sēžot pie televizora, bet pārējiem vajadzēs fizisku slodzi.

Ja ļoti gribas to kūciņu – apēd, bet, mīļais, lūdzu, kusties! Kārtīgu fizisko slodzi – tādu, lai vielmaiņa pārslēdzas un tek sviedri, - vajadzētu 2, 3 reizes nedēļā, pārējās dienās ikdienas aktivitātes. Nu nesēdies tajā automašīnā!

Salūza automašīna, priecājies, izmanto iespēju! Ej kājām, palūkojies sev apkārt, ieelpo gaisu.

Es nebaru cilvēkus, kuriem gribas saldumus, bet saku: apēd vienu, nevis trīs kūciņas. Starp citu, asi ēdieni ir labs uzturs.

Foto: PantherMedia/ScanPix

Tiešām?

Piparoto vielu kairinājums ne vien «skrien uz smadzenēm», radot dedzināšanas sajūtu, bet izraisa arī kuņģa zarnu trakta gļotādas kairinājumu, kuram ir pozitīvs efekts. Zinātnieki izpētījuši, ka no nerva gala pil dedzinoša, gļotādu stiprinoša viela. Dedzina, bet ārstē – gluži kā vecāki bērnus. Ar laiku pie asa ēdiena var pierast un dedzināšana vairs neizraisa negatīvas emocijas.

Jūs arī olas un sviestu slavējat?

Kādreiz domāja, ka cilvēki ar sirds un asinsvadu problēmām piena produktus un olas nevar ēst, jo tajos ir holesterīns, kas draud ar asinsvadu sklerozi, bet tagad ir atklāts, ka šajos produktos ir daudz spēcinošu vielu. Protams, šos produktus nav jāēd lielā daudzumā. Otra lieta: dzīvojam tikai vienu reizi.

Ēšanai nav tikai enerģijas iegūšanas, bet arī baudas funkcija, tāpēc nav pareizi sev kaut ko pilnībā aizliegt.

Vēl viena laba lieta ir kafija – arī šķīstošā. Tā stiprina kuņģa-zarnu traktu un aknas. To drīkst lietot arī hipertoniķi. Ja tā dod možumu un tu jūties labi, nevajag sev liegt! Kafija ir veselīgāka par tēju. Zinātnieki ir atklājuši, ka kafijā ir vielas, kas stiprina asinsvadus. Tās ietekmē lēnāk progresē aknu slimības. Arī nepatīkamais spiediens, ko dažreiz cilvēki jūt pēc kafijas dzeršanas, nav bīstams. Gastrītā un kuņģa čūlā nevar iedzīvoties, dzerot kafiju.

Ne mazums cilvēku pa dienu kārtīgi nepaēd, bet vakarā pēc darba pārēdas un pēc tam pārmet sev rakstura trūkumu. Aizvien izplatītāka problēma, it īpaši sieviešu vidū, ir nakts ēšana. Kāds ir jūsu viedoklis par pusnakts maltītēm un grābstīšanos gar ledusskapi nakts melnumā?

Atnāk pie manis aptaukojies cilvēks. Viņš ir biznesmenis, daudz strādā. Vīrietis nopūšas un saka: «Redziet, dakter, no rītiem man nav apetītes. Sieva rājas un piespiež apēst kaut vienu maizīti. Dienas laikā es aizmirstu paēst, nav arī laika, bet,

kad pienāk vakars, es kā lauva uzklūpu ēdienam. Lūk, redziet, kāds ir rezultāts!

Un tas viss tikai tāpēc, ka ēdu vēlu vakarā.» Muļķības! Tā nav taisnība! Cilvēkam izveidojas lieka ķermeņa masa, jo viņš ēd par daudz, un nevis tāpēc, ka viņš ēd vakarā. Mūsdienu zinātnieki saka, ka nav svarīgi, kurā diennakts laikā un kādā secībā cilvēks ēd – no rīta, pa dienu vai naktī.

Ja naktī sagribas, uzēdiet! Nekas slikts nenotiks.

Būtisks ir diennakts laikā apēsto kaloriju daudzums.

Kādreiz taču teica, ka brokastis ir būtiskākā ēdienreize, bet pārēšanās rada pārslodzi un slimības. Reizi dienā ēdot sumo cīkstoņi.

Ēst reizi dienā nav labi, bet kuņģa-zarnu trakts ir izturīgs. Ja nosvilināsi to, ko esi apēdis, neuzbarosies. Hroniskās slimībās cilvēki bieži vien vaino neregulāru ēšanu, bet tā ir kļūda. Kāpēc spiest sevi ēst no rīta, ja negribas? Ja nav apetītes - neēd.

Organisms ir gudrāks par mums visiem kopā ņemot.

Cilvēki ir dažādi – daži pedantiski skaita kalorijas, pieraksta, cikos un ko ēd. Tas ir labi, bet es savus pacientus nemoku. Es atsvabinu no sloga ēst mazās porcijās, noteiktā laikā un tad, ja negribas. Lielāku kaitējumu nodara psihošana. Man slimnieks saka:

«Oi, profesor, gastrītu dabūju, jo ēdu asus ēdienus.» Absurds!

Cilvēki uzskata, ka kuņģa čūla un aizkuņģa dziedzera slimības rodas no neregulāras ēšanas. Šādi sabojāt kuņģa zarnu traktu ir ļoti grūti. Ja nu ļoti cenšas…

Foto: PantherMedia/ScanPix

No kā tad rodas slimības?

Helikobaktērija. Ja cilvēks ar to nevar sadzīvot un kuņģis sāk ražot skābi, no baktērijas vajag atbrīvoties. Arī tad, ja ir čūla vai smags gastrīts. Dažos gadījumos izmaiņas var būt tik lielas, ka draud vēzis, bet to mēs redzam histoloģiskā izmeklējumā. Tad baktērija jālikvidē. Veseliem cilvēkiem tas nav jādara. Daudzi domā, ka laba helikobaktērija ir tikai beigta, bet patiesībā tā mums dara daudz laba – pasargā barības vadu no slimībām, ādas bojājumiem, alerģiskām vainām, piemēram, ja bērnam ir bronhiālā astma. Helikobaktērijas likvidēšana ir labs veids, kā uzbaroties. Turklāt tā pasargā no vēža un caurejas, kas piemetas eksotisku ceļojumu laikā.

Čūlu un gastrītu, mīļie, var dabūt no medikamentiem! Un nevis no pipariem, pupām vai ēšanas vakarā.

Latvijā tā ir nelaime – cilvēki kleksē iekšā medikamentus. Visniknākie ir tie, kas mazina galvas un locekļu sāpes.

Uzturā nav atsevišķu sastāvdaļu, kas varētu izraisīt smagu, ilgstošu kuņģa zarnu trakta slimību. Nav! Un nav arī produkta vai tā sastāvdaļas, kas būtu izšķirošas un kuņģa zarnu traktu padarītu ļoti veselīgu. Piemēram, medus vai kaut kas tamlīdzīgs. Arī produkti, ko slavēju, vieni paši neko daudz nespēj.

Ārsti saka, ka uztura bagātinātāji un dažādas pārtikas piedevas, ar ko aizraujas cilvēki, nevis uzlabo, bet bojā veselību. Vai jūs tam piekrītat?

Tie ir neitrāli – neko nedod, tikai naudu izsūc. Slimības rodas tāpēc, ka ir iekaisumi, infekcijas, ģenētiskas vainas.

Kas un cik daudz jāēd, lai justos labi? Piemēram, ko darīt, ja negaršo gaļa?

Ja negaršo dzīvnieku gaļa, var ēst zivis, jo arī tā ir gaļa. Kas un cik daudz jāēd – tas viss ir zināms, bet nepārtraukti skaitīt kalorijas – tā ir utopija. Pietiek, ja zinām, ka uzturam jābūt daudzveidīgam.

Esmu lasījusi, ka arī nedaudz toksīnu mums nenāk par sliktu, jo evolūcijas gaitā mums ir gadījies apēst daudz ko – arī neatbilstošas vielas un indes. Varbūt pārlieku pareizi un veselīgi nemaz nevajag ēst?

Veselam cilvēkam, kurš pilnvērtīgi ēd, kustas un uzturas svaigā gaisā, nav vajadzības rudenī un pavasarī ēdienkarti papildināt ar antioksidantiem, ko var nopirkt aptiekās. Nelielā daudzumā indes visu laiku iekļūst mūsu organismā – mēs nevaram no tām pilnībā izsargāties.

Mūsdienu zinātnieki pierādījuši, ka antioksidanti mūžu saīsina,

jo izvada indīgās vielas, bet dzīvot pārlieku sterilos apstākļos nav pareizākais, ko darīt. Ja visu laiku sevi no visa pasargāsi, brīdī, kad uzradīsies viens vīruss, tas tevi pamatīgi nogāzīs.

Vai globālā tirgus sintētiska izskata, nedabiskas krāsas pudiņš mums nekaitē?

Es iebilstu pret apgalvojumu, ka veikalos atrodamajos produktos ir daudz indes. Runā, ka labi esot tikai pašmāju produkti, bet tie, kas nāk no Eiropas, nekam neder.

Es smejos! To sauc par konkurenci!

Tā ir visur pasaulē. Konkurentu produkcija tiek pārbaudīta, uzmanīta un pētīta zem lupas. Līdzko uzņēmuma produktā atrod kādu pesticīdu, konkurents gavilē un rada ažiotāžu, kamēr pirmais zaudē miljonus vai bankrotē.

Produkti, kas nonāk starptautiskajā tirgū, ir kvalitatīvi. Pesticīdus drīzāk var atrast kaktu kantorī audzētā produktā. Tu nezini, ko tas, kurš stāv tirgū, savam tomātam ir uzbēris. Kad man saka, ka Latvijā audzētais ir labāks nekā tas, ko var nopirkt lielveikalā, es apšaubu.

Ja produkti būtu tik slikti, mēs tik ilgi nedzīvotu, bet vēl nekad cilvēki nav dzīvojuši tik ilgi kā tagad.

Japāņu sieviešu vidējais mūža ilgums ir 103 gadi, vīriešu 101. Ja ticētu tam, ka dzenam iekšā šitās briesmīgās indes, kā tad izskaidrot to, ka dzīvojam ilgāk? Vecāka gadagājuma cilvēku ir aizvien vairāk.

Tātad sintētiskajam rozā pudiņam nav nekāda vaina, bet hamburgeram?

Par daudz kaloriju.

Vienam?

Tad viss kārtībā. Ja organisms prasa, vienu var.

Ko jūs sakāt par tā saukto food porno (gastropornogrāfiju) – ēdienu kā seksuālas baudas avotu? Jauni cilvēki vakarus pavada, nekustīgi guļot ar ekrānierīcei piekaltu skatienu. Viņi skatās kulinārijas šovu vai instagramā pēta pašu uzņemtos ēdiena attēlus un aizrautīgi pārspriež, kādu maltīti brīvdienās pagatavot.

No rīta līdz vakaram pētīt ēdienu nav jēgas. Ar to nevajag aizrauties. Tad tas sāk līdzināties slimībai.

Ap ēdienu ir uzcelta vesela impērija. Tomēr atbilde ir viena: nauda.

Gluži kā anekdotē. Kāds vīrs tirgū pārdod dikti novājējušu gaili. Pircējs prasa: «Cik?» Tirgotājs atbild: «100 eiro!» «Kāpēc tik dārgi?» jautā pircējs. «Naudu vajag,» atbild pārdevējs.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu