«Metastātisks krūts vēzis. Ko tas nozīmē sievietei, ģimenei, ārstiem, valstij?»

Egoiste
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: PantherMedia/Scanpix

Latvijas Onkologu asociācija un Latvijas Onkoloģu ķīmijterapeitu asociācija, atzīmējot Krūts vēža mēnesi, šā gada oktobra beigās organizē apaļā galda diskusiju par tēmu – metastātisks krūts vēzis Latvijā. 31.oktobris plkst.14 - diskusija «Metastātisks krūts vēzis. Ko tas nozīmē sievietei, ģimenei, ārstiem, valstij» (B kanāls).

Apaļā galda diskusija «Metastātisks krūts vēzis. Ko tas nozīmē sievietei, ģimenei, ārstiem, valstij» plkst. 14:00 – 15:30 Latvijas Ārstu biedrības telpās. Metastātisks krūts vēzis uzskatāms par hronisku slimību. Tāpat kā, piemēram, cukura diabētu, arī metastātisku krūts vēzi nevar pilnībā izārstēt, bet var ārstēt, samazināt slimības radītos simptomus un pagarināt pacienta dzīvi.

Diskusijā tiks izvērtēts, kas metastātiska krūts vēža (MKV) ārstēšanā un aprūpē Latvijā šobrīd ir pieejams, kas ir klupšanas akmeņi, kāds būtu vēlamais MKV ārstēšanas un aprūpes modelis Latvijā, ko ārsti gaida no pacientiem, viņu ģimenēm, ko pacienti gaida no ārstiem un valsts.

Pirms diskusijas, tās informatīvajā daļā, būs skatāmas prezentācijas, kas aktualizē metastātisku krūts vēzi, iezīmē MKV statistikas un diagnostikas rādītājus, MKV pacientam Latvijā pieejamo ārstēšanu un aprūpi.

Prof. Jānis Eglītis, Latvijas Onkologu asociācijas vadītājs, RAKUS Latvijas Onkoloģijas centra Krūts ķirurģijas nodaļas vadītājs: «Pēdējos 15 gados saslimstība ar ļaundabīgiem audzējiem pieaug visā Eiropā par aptuveni 30%. Diemžēl Latvija atrodas to nedaudzo valstu vidū, kurās uz vienu onkoloģisko pacientu atvēlēts vismazāk naudas – vidēji tie ir 50 eiro, turpretī Eiropā viena cilvēka ārstēšanai tiek atvēlēti vidēji 169 eiro.»

Uz apaļā galda diskusiju ir aicināti speciālisti (prof. Jānis Eglītis, prof. Gunta Purkalne, prof. Alinta Hegmane, dr. Signe Plāte, dr. Vilnis Sosārs, dr. Aija Geriņa Bērziņa u.c. ārsti), pacientu organizāciju pārstāvji (labdarības fonds Rozā vilciens, «Dzīvības koks», krūts vēža atbalsta biedrība VITA), Ziedot.lv, Veselības ministrijas un Nacionālā veselības dienesta pārstāvji, kā arī mediji.

Krūts vēzis ir biežākais ļaundabīgais audzējs sievietēm Latvijā - risks saslimt ar krūts vēzi ir katrai devītajai sievietei. Ik gadu krūts vēzis tiek atklāts vairāk nekā 1000 sievietēm. Diemžēl ne visām sievietēm krūts vēzis tiek atklāts agrīnā stadijā, ir pacientes, kurām krūts vēzis ir jau ar metastāzēm. Metastātisks krūts vēzis nozīmē, ka vēzis, kas sākotnēji bija krūtī, ir izplatījies citās ķermeņa daļās (metastazējies).

Asoc. prof. Alinta Hegmane, onkoloģe ķīmijterapeite: «Krūts vēzis var būt metastātisks, jau nosakot diagnozi. 2015. gadā tādi bija 11% gadījumu jeb 129 pacienšu. Diemžēl krūts vēzis var atkal atjaunoties un radīt metastāzes arī vairākus gadus pēc sākotnējās ārstēšanas. Precīzu šādu pacientu skaitu nosaukt nevar, bet tie ir vairāki simti pacientu katru gadu.»

Prof. Jānis Eglītis: «Realitāte ir tāda, ka pat tām sievietēm, kurām krūts vēzis diagnosticēts agrīni un kuras saņēmušas pilnvērtīgu ārstēšanu, pastāv risks slimības progresijai. Protams, mēs darām visu, lai vēzis neatgrieztos, bet garantijas nav, tāpēc arī slimības progresijas gadījumā jābūt pieejamai ātrai pilnvērtīgai diagnostikai un, ja nepieciešams, sekojošai terapijai.»

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu