Gaidības 20, 30 un 40 gados…

Bet tagad par visu pēc kārtas: kam būtu jāpievērš uzmanība gaidību laikā 20, 30 un 40 gados…

20+ gadi

• Šie ir sievietes dzīves auglīgākie gadi.
• Šajā vecumā ir mazāks risks, ka grūtniecības laikā varētu attīstīties gestācijas (grūtnieču) diabēts.
• Novērojumi liecina, ka jauniete 20 gadu vecumā par savu ārējo izskatu un figūru parasti uztraucas vairāk nekā vecākas sievietes. Tomēr, ja sieviete ir fiziski aktīva, ēd veselīgu pārtiku un arī grūtniecības laikā ievēro veselīgu dzīvesveidu, bērna iznēsāšana un dzemdības būs vieglākas, kā arī ķermenis atgūs savu ierasto formu ātrāk nekā grūtniecēm, kas nav tik labā fiziskā formā.
• Spontānā aborta risks sievietei ir mazāks nekā pēc 35 gadiem.
• Mazāks iedzimto ģenētisko patoloģiju risks.

30+ gadi

• 30 gadu vecumā sievietes auglība sāk mazināties, taču šīs pārmaiņas notiek pamazām.
• Ja nepieciešama neauglības ārstēšana, sievietes izredzes šajā vecumā ir labākas nekā vecākām sievietēm. Vislielākā problēma neauglīgajiem pāriem ir novēlota neauglības ārstēšana, jo ir būtiska starpība, vai sieviete sāk ārstēties pirms 40 gadu vecuma sasniegšanas vai pēc tam.
• Līdz 35 gadu vecumam pāriem ieteicams veselu gadu dzīvot dzimumdzīvi, neizsargājoties no grūtniecības, un tikai tad, ja šajā laikā neiestājas grūtniecība, sākt ārstēt neauglību. Taču sievietēm pēc 35 gadu vecuma mediķi parasti dod sešus mēnešus, pirms sākas neauglības ārstēšana.
• Ja dzemdības kāda iemesla dēļ ieilgst, nereti tiek veikts ķeizargrieziens.
• Sievietēm, kas vecākas par 35 gadiem, paaugstināts asinsspiediens grūtniecības laikā novērojams divreiz biežāk nekā jaunākām sievietēm. No hipertensijas šajā vecumā cieš aptuveni 10 līdz 20 procenti grūtnieču. Grūtnieču diabēts grūtniecēm pēc 35 gadu vecuma tiek konstatēts vairākas reizes biežāk nekā jaunākām sievietēm, turklāt šis risks ir vēl lielāks, ja sievietei šajā vecumā ir arī liekais svars.
• Pēc 35 gadu vecuma pieaug risks, ka mazulim varētu būt ģenētiskas patoloģijas.

40+ gadi

• Iespēja ieņemt bērnu menstruālā cikla laikā pēc 40 gadu vecuma ievērojami samazinās. Auglībai nav nekāda sakara ar regulāri apmeklētu fitnesa zāli, kā arī ar to, ka sieviete šajos gados izskatās jauna un viņas sirds un asinsvadu sistēma atbilst divdesmitgadīgas jaunietes stāvoklim. Diemžēl organisma reproduktīvā sistēma atbilst faktiskajam sievietes vecumam, un tās novecošanos neaizkavē nekādi profilaktiski pasākumi. Sieviete piedzimst ar aptuveni 300 000 olšūnu, sasniedzot 40 gadu vecumu, organismā palikuši vairs tikai daži tūkstoši.
• Grūtnieces, kas vecākas par 40 gadiem, visbiežāk sūdzas par lielu nogurumu. Hormonālās pārmaiņas grūtniecības laikā nogurdina visu vecumu sievietes, taču sevišķi izteikts nogurums ir tieši vecākām grūtniecēm, un tas var vēl pastiprināties, ja mātei jau ir citi mazi bērni, par ko jārūpējas.
• Pēc 40 gadiem sievietes ķermenim vairs nav tik labas kompensācijas spējas, lai pēc dzemdībām atjaunotos. Tāpēc ir lielāka iespēja, ka sieviete cietīs no hemoroīdiem, dzemdes un vagīnas noslīdējuma.
• Māte šajā laikā var raizēties par to, ka viņa jau būs stipri gados, kad bērns sāks studijas augstskolā, vai ka bērni vēl nebūs kļuvuši patstāvīgi, kad vecākiem jau būs 60 vai 70 gadu. Tomēr vecāka gadagājuma vecākiem sajūtu par zudušo brīvību un spontanitāti parasti kompensē prieks, ko viņi izjūt, audzinot mazuli

Grūtniecība – sievietes veselības labā!

• Ārsti uzskata, ka hormonālās pārmaiņas, kas notiek ovulācijas laikā (estrogēna un progesterona līmeņa celšanās), kas katru mēnesi stimulē olnīcas un krūtis, var palielināt risku saslimt ar krūts un olnīcu vēzi. Taču, jo biežāk un agrākā dzīves periodā sieviete ir grūta, jo retāk viņai ir ovulācijas, jo mazinās iespēja saslimt ar šīm vēža formām.
• 35-40 gadu vecas grūtnieces smadzenes saņem papildu spēkus, jo, kā zināms, šajā vecumā sākas atmiņas traucējumi. Tādā veidā tiek uzlabota sievietes prāta veselība.
• Neskatoties uz to, ka sievietes veselība ar gadiem novājinās un fizioloģisko slodzi pārciest ir daudz grūtāk nekā jaunībā, grūtniecēm, kas sasniegušas 40 gadu vecumu, sāk darboties tā sauktās apslēptās organisma rezerves, jo tagad taču sievietei jāpaspēj izaudzināt bērniņu... Labā ziņa ir tā, ka sievietes, kas pēc 40 gadu vecuma bez medikamentu vai citu neauglības ārstēšanas līdzekļu palīdzības dzemdē bērnu, parasti dzīvo ilgāk nekā sievietes, kas šajā vecumā bērnus vairs nedzemdē. Tātad nobriedušām māmiņām ir visas iespējas nodzīvot līdz pat 100 gadiem... Kāpēc tas ir tā? Pēc vienas no teorijām estrogēns, ko joprojām diezgan lielā daudzumā ražo auglīgas sievietes organisms, labvēlīgi iedarbojas uz sirdi, kauliem un citiem orgāniem.

Ideālais plāns grūtniecībai:

• divus trīs mēnešus pirms plānotās grūtniecības sieviete tiekas ar ginekologu, uzdod interesējošos jautājumus un uzzina, kā grūtniecībai sagatavoties;
• jānodod STS analīzes, jo šo slimību ārstēšana grūtniecības laikā var būt apgrūtinoša vai pat neiespējama;
• vēlams veikt pilnu asinsainu, noskaidrot, kāds ir hemoglobīna un feritīna līmenis - vai dzelzs līmeni asinīs nevajadzētu pacelt vēl pirms bērna ieņemšanas. Ir ļoti svarīgi, lai arī bērniņam pietiktu ar mammas organismā esošo dzelzi, viņš to varētu uzņemt un pēc tam veidot pats savu hemoglobīnu, kas ir galvenais skābekļa pārnēsātājs organismā;
• ieteicams pārbaudīt, vai sievietei, kas plāno mazuli, pietiek D vitamīna, kas ir labas imunitātes rādītājs;
• ikvienai sievietei vismaz divus trīs mēnešus pirms plānotās grūtniecības ieteicams lietot folijskābi, kas ir svarīgs mikroelements augļa attīstībā, kad notiek šūnu dalīšanās, veidojas augļa iekšējo orgānu aizmetņi, un ir būtisks, lai novērstu nervu caurulītes defektu veidošanos. Veselai sievietei folijskābi ārsti iesaka turpināt lietot līdz 12. grūtniecības nedēļai;
• noteikti vēl pirms grūtniecības jāpārrunā ar ārstu arī savs vakcinācijas kalendārs, jo brīdī, kad bērniņš būs jau ieņemts, nevienu plānveida revakcināciju veikt vairs nedrīkstēs! Ja nepieciešams, tas jāizdara ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms plānotās grūtniecības.

Vīrietis un auglība

Diemžēl arī vīrieša auglība sāk samazināties pēc 35 gadu vecuma. Zinātnieki Vašingtonas universitātē Sietlā izpētīja sešdesmit 22-60 gadu vecu vīriešu spermas paraugus. Atklājās, ka spermatozoīdi vīriešiem pēc 35 gadu vecuma ir mazāk kustīgi, ar biežākiem DNS bojājumiem un mazāku bojāto šūnu dabisko likvidēšanos. Zinātnieki pat pieļauj, ka šie fakti ir iemesls, kāpēc jaunām sievietēm ir divreiz lielāks spontānā aborta risks, ja viņu partneri ir 35 gadus veci un vecāki.