Pēdējo gadu laikā strauji pieaug datoru lietotāju skaits. Datoru izmanto ne tikai darbā, bet arī brīvajā laikā un strādājot mājās. Jauno tehnoloģiju attīstība un pakalpojumu pieejamība (portatīvo datoru, interneta, datorspēļu u.c.) veicina plašāku datorizāciju, kā rezultātā arvien vairāk laika cilvēki pavada pie monitora.
Kāpēc darbs pie datora izraisa redzes problēmas?
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pasaulē veikti daudzi pētījumi par datora ietekmi uz cilvēku veselību. Īpaša uzmanība pievērsta tādām problēmām kā redzes traucējumi, atsevišķu balsta un kustību aparāta daļu pārslodze un dažādas psiholoģiska rakstura problēmas. Pētījumu rezultāti liecina, ka pirmās sūdzības par veselības traucējumiem var parādīties jau dažus mēnešus pēc darba sākšanas, taču nopietnas slimības, tai skaitā arodslimības, parasti konstatē pēc pieciem un vairāk gadiem.
Nepieciešams atzīmēt, ka vienkāršāk un daudz efektīvāk ir novērst problēmu rašanos, nekā ārstēt jau attīstījušos veselības traucējumus un atjaunot cilvēka darbaspējas. Ieteicams šo principu izmantot, arī strādājot pie datora, – pareizs darba vietas iekārtojums un pareiza darba organizācija bieži vien atrisina jau ilgstošas veselības problēmas.
Visbiežāk cilvēki, kas strādā pie datora, sūdzas par redzes diskomfortu. “Sausās acs sindroms” - asarošana, graušanas vai svešķermeņa sajūta acīs, pārejošas redzes asuma izmaiņas, acu nogurums vai apsārtums u.c. ir izplatītākās ar acīm saistītās problēmas. Viens no biežākajiem “sausās acs sindroma” skaidrojumiem ir relatīvi retā acu mirkšķināšana, sasprindzināti skatoties vienā punktā. Šobrīd pievērsīsimies citiem minētā sindroma skaidrojumiem. Nepieciešams atzīmēt, ka jebkura no minētajām problēmām rodas tādēļ, ka mēs pastiprināti mēģinām saskatīt attēlu vai tekstu, kas ir redzams monitorā. Jo sliktāka ir attēla kvalitāte, jo vairāk mums ir jāsasprindzina acis, jo ātrāk un izteiktāk rodas veselības problēmas. Kā biežākie cēloņi minami šādi apstākļi:
1. Nekvalitatīvs attēls monitorā (netīrs, putekļains monitors vai tā filtrs, nepietiekoši vai pārmērīgi kontrastains attēls, pārāk mazs zīmju izmērs, sarežģīta burtu forma u.c.); 2. Nepareizi izvēlēts attālums no acīm līdz ekrānam, dokumentu turētājam un tastatūrai; 3. Nepiemērots apgaismojums (pārāk liels vai pārāk mazs); 4. Atspīdumi un apžilbinājumi (nepareizi novietots vai nenoregulēts ekrāns vai gaismas ķermenis utt.); 5. Nekoriģēta redze (nepārbaudīta redze vai nepareizi izvēlētas brilles); 6. Nepareiza darba laika organizācija (nepietiekami atpūtas brīži, pārāk ilgs darba laiks); 7. Zems gaisa mitrums telpā; 8. Putekļaina telpa.
Pastiprināti mēģinot saskatīt attēlu vai tekstu, mēs neapzināti pieliecam galvu tuvāk ekrānam, paceļam plecus vai ieņemam kādu citu piespiedu pozu, kas var izraisīt sāpes, saspringumu, tirpšanu sprandā, plecos, var attīstīties arī galvassāpes, pastiprināts nogurums. Jāatzīst, ka bieži vien minētās problēmas ir samērā viegli atrisināmas, jo, paskatoties sarakstu, kurā uzskaitīti galvenie faktori, kas nosaka veselības traucējumu attīstību, redzams, ka lielu daļu no tiem katrs no mums var novērst vai samazināt bez lieliem materiāliem ieguldījumiem, bez liela laika patēriņa vai liela fiziska spēka lietošanas.
Kā novērst kaitīgos faktorus, kas rada redzes traucējumus? Netīrs monitors – katrs zina, cik ātri noput televizora ekrāns. Tieši tāpat noput monitors. Putekļu uzkrāšanos uz monitora nosaka elektrostatiskais lauks, kuru var samazināt, notīrot ekrānu ar antistatiskajām salvetēm (var iegādāties kancelejas preču veikalos un datorsalonos). Ja darba devējs šīs salvetes nepērk, ekrāns regulāri jātīra vismaz ar mitru lupatiņu vai salveti.
Nepietiekoši vai pārmērīgi kontrastains attēls - monitoriem visbiežāk ir viegli regulējama attēla kontrastainība un gaišums (spilgtums), to iespējams piemērot atbilstoši darba raksturam, apgaismojumam un darbinieka individuālajām redzes īpatnībām.
Zīmju izmērs, burtu forma – zīmju izmēriem uz ekrāna un atstarpēm starp tām ir jābūt pietiekoši lielām, lai teksts būtu viegli salasāms no optimāla darba attāluma (60±15 cm). Ieteicams izmantot vienkāršus fontus, piemēram, Arial, Times New Roman u.c., ja nepieciešams, tad fontu nomaina pēc darba pabeigšanas. Ja ekrāns tiek lietots galvenokārt tekstu apstrādāšanai, tad ieteicams izmantot tumšus burtus uz gaiša fona. Nepareizi izvēlēts attālums no acīm līdz ekrānam, dokumentu turētājam un tastatūrai. Optimāls darba attālums pie datora ir 60±15 cm. Ieteicams, lai monitora augšējā mala atrastos acu augstumā vai nedaudz zem tās, attālums no acīm līdz tastatūrai un dokumentu turētājam ir vienāds ar attālumu no acīm līdz monitora centram.
Nepiemērots apgaismojums. Piemērota telpas apgaismojuma izvēlē ir jāņem vērā darba uzdevums (lasīšana no ekrāna, drukātu tekstu lasīšana, teksta ievadīšana, darbs ar klaviatūru utt.) un darbinieka individuālās redzes īpatnības. Ieteicamā apgaismojuma intensitāte ir 200 - 500 luksi. Gadījumā, ja darba laikā nepieciešams lasīt drukātu materiālu, darba vietu aprīko ar regulējamu galda lampu, lai pietiekami apgaismotu darba lauku izmantojamos materiālus, tastatūru utt. Apgaismojuma avotiem jāatrodas ārpus darbinieka tiešā redzes lauka. Gaisma nedrīkst spīdēt tieši monitorā un darbinieka acīs. Luminiscentajām lampām ir jābūt nosegtām ar gaismas izkliedētājiem (difuzoriem).
Atspīdumi apžilbina datora lietotāju, tas traucē saskatīt attēlu ekrānā. Iekārtojot darba vietu, nepieciešams maksimāli samazināt atspīdumus uz ekrāna, kas var rasties no logiem, lampām, sienām, šķērssienām, griestiem, grīdas, biroja ierīcēm un piederumiem, darbinieka apģērba, mēbelēm, no cita datora monitora, ja tas novietots ar ekrānu pret citu datoru. Gaismas stari no logiem nedrīkst spīdēt tieši ekrānā, tādēļ ieteicams, lai ekrāna virsma atrastos perpendikulāri logam. Vēlams, lai telpas logi būtu vērsti ziemeļu virzienā. Logus ieteicams aprīkot ar žalūzijām vai aizkariem. Darba virsmām ieteicams izvēlēties matētus materiālus. Monitori parasti ir viegli regulējami, tādēļ pacentieties novietot monitoru tā, lai ekrānā jūs neredzētu sevi, telpas iekārtojumu, atspīdumus, citu datoru. Ja minētie pasākumi nav efektīvi, var izmantot pretatspīdumu filtrus, taču jāatceras, ka filtri ievērojami samazina attēla kvalitāti, kas savukārt var radīt redzes diskomfortu. Atspīdumu samazināšanai ieteicams izvēlēties displeju ar speciālu pretatspīdumu pārklājumu.
Redzes korekcija. Ja datora lietotājam ir redzes traucējumi un nepieciešama redzes korekcija, ieteicams iegādāties atbilstošas brilles. Kontaktlēcas lietojamas tikai tad, ja, ilgstoši strādājot, nerodas veselības problēmas. Arī vecumā pēc 40 gadiem, kad parādās pirmās sūdzības par redzes pasliktināšanos (presbiopija jeb vecuma tālredzība), ieteicams izvēlēties brilles, kas dod iespēju ērti saskatīt klaviatūru, tekstu, monitoru 45-75 cm attālumā. Lēcu un briļļu veidu iesaka speciālists atbilstoši pacienta redzes defektam. Ieteicams, lai briļļu lēcas būtu pārklātas ar pretatspīdumu pārklājumu, kas nodrošina gaismas caurlaidību virs 98% un novērš nevēlamos atstarojumus. Atcerieties, ka, pārbaudot redzi, nepieciešams informēt acu ārstu, ka strādājat ar datoru!
Darba procesa plānošana, darba laiks un pārtraukumi. Nav ieteicams strādāt pie datora bez pārtraukuma ilgāk par 2 stundām. Īsi, regulāri pārtraukumi ir daudz efektīvāki nekā gari un neregulāri. Ieteicams ik pēc 1 stundas pārtraukt darbu uz 5-10 minūtēm vai ik pēc 2 stundām – uz 15 minūtēm. Pārtraukumu laikā, kas ieskaitāmi darba laikā, nav ieteicams atrasties pie monitora. Darba process pie displeja jāplāno tā, lai mainītos veicamā darba raksturs, piemēram, sēdošu darbu ieteicams pēc kāda laika nomainīt ar darbu stāvus vai darbu, kas prasa fizisku piepūli. Ja tiek veikta datu nolasīšana no ekrāna, tad darba pārtraukumos jāizvairās no redzes piepūles. Pārtraukumu laikā ieteicami dažādi vingrojumi (tostarp vingrojumi acīm).
Nepietiekams telpas mitrums. Ieteicamais gaisa relatīvais mitrums: 40 līdz 60%, gaisa temperatūra: aukstajā gadalaikā - 22° ± 2°, siltajā gadalaikā – 24,5° ± 1,5° C. Pārāk sauss un karsts telpas gaiss veicina “sausās acs sindroma” attīstību. Gaisa mitrumu var palielināt, izmantojot gaisa mitrinātājus, kondicionierus, kā arī telpas regulāri uzkopjot ar mitru lupatu.