Cukurs (to sauc arī par saharozi) ir ogļhidrāts, kas veidojas no glikozes (vīnogu cukura) un fruktozes (augļu cukura). Gremošanā cukurs sadalās vīnogu cukurā un augļu cukurā. Cukuru sauc arī par saules enerģiju, jo tas atrodams visos zaļajos augos, pateicoties saules gaismai, ūdenim un ogļskābajai gāzei. Cukurniedres un cukurbietes ir vienīgie augi, kuros ir tik daudz cukura (16–18 procentu).
Dabiskais saldinātājs cukurs
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Cukurs satur enerģiju, taču nesatur vitamīnus, minerālvielas un šķiedrvielas. Daudzus ēdienus tas padara apjomīgākus un blīvākus. Cukuram piemīt arī konservējošas un mitrumu aizturošas īpašības, piemēram, tas attiecas uz marmelādi un maizi. Tas akcentē augļu garšu dzērienos un ievārījumos, kā arī palīdz saglabāt ievārījumu un marmelāžu krāsu.
Cukuru iegūst no cukurniedrēm vai cukurbietēm pēc vienādām metodēm. Izejvielas samaļ, iegūto sulu ekstrahē, attīra un pārvērš sīrupā. Šādā veidā iegūst kristālisko cukuru – jēlcukuru, kuru mazgājot un rafinējot iegūst balto vai rafinēto cukuru. Diemžēl pārmērīga cukura lietošana ir galvenais zobu bojāšanās iemesls. Baktērijas, kas atrodas zobu aplikumā, ražo no cukura skābi, kura ir kaitīga zobu emaljai. Cukurs satur kalorijas, un, ja cilvēkam ir problēmas ar lieko svaru, ir svarīgi samazināt cukura patēriņu. Nav noslēpums, ka ēdieni, kas satur cukuru, ir bagāti arī ar taukiem.
Cukuram ir vairāki veidi. Pūdercukurs ir smalki samalts rafinētais cukurs. To izmanto, putojot olu baltumus, glazūrām, jo tas ātri izšķīst. Brūnais cukurs ir cukurniedru cukurs un cukura milti. Cukurniedru cukuru iegūst no cukurniedrēm, kuru sulu vāra. Rezultātā iegūst cukura kristālus brūnā krāsā, tos aptver melases garoziņa. Cukurniedru cukurs nav tik salds kā rafinētais cukurs, taču ir aromātiskāks. Cukura miltus iegūst no cukura sīrupa nosēdumiem –tumša, karamelizējušies cukura sīrupa. Tie ir gaiši brūni, ar karameles garšu. Graudu cukuru iegūst, ja kuba formā sapresē mitru rafinēto cukuru. Krāsainais smalkais cukurs ir rupji malts granulētais cukurs, to iegūst no rafinādes. Kandiscukurs ir lieli cukura kristāli, tos iegūst no tīra cukura sīrupa. Brūno kandiscukuru iekrāso ar karamelēm vai cukura krāsvielām. Arī medus, sīrups un koncentrētas augļu sulas ir cukura veidi. Tas pats attiecas uz saharozi, glikozi, dekstrozi, fruktozi un maltozi. Cukura sīrups katram saldajam ēdienam piešķir karameļu garšu.
***
EKSPERTA VIEDOKLIS
Andis BRĒMANIS, dietologs Cukurs jātērē ar aktīvu dzīvesveidu
Cukurs tīrā veidā reti sastopams, parasti tas ir kaut kā sastāvā. Cukurbietēs un cukurniedrēs tas ir koncentrēts, no kurām cilvēki iegūst cukuru. Ēdienkartē tas nonāk attīrīts. Uz cukura iepakojuma raksta, ka 100 gramu produkta satur apmēram 99 procentus saharozes. Lietojot cukuru tīrā veidā, tas var būt bīstams, jo bieži vien tiek pārdozēts kopā ar tēju un kafiju, apēdot saldumus, dzerot limonādi, kur ir daudz cukura. Ja daudz kustas, tad cukuru (enerģiju) iztērē, ja to nedara, tad tas netiek iztērēts. Ja cukuru neiztērē, tad sāk veidoties tauki. Tas attiecas arī uz bērniem, kuriem vajadzīgs aktīvs dzīvesveids. Ja tāds ir, tad var dzert daudz limonādes, bet, ja daudz laika pavada pie datora vai televizora, to nevajadzētu darīt. Cukurs satur kalorijas, tajā nav vitamīnu, minerālvielu, tāpēc labāk apēst cukuru dabiskā veidā – ar augļiem, dārzeņiem, žāvētiem augļiem. Šādos gadījumos cukurs tiks uzņemts kopā ar vitamīniem, mikroelementiem, balastvielām, ūdeni, kura augļos ir daudz, un tas problēmas neradīs.
Cukuram ir pozitīvas īpašības – kad nāk ģībonis vai ir sirdsklauves, tad var iedzert cukurūdeni. Cukurs ir labs medikaments, kad ir krīze. Cukuram piemīt arī konservējošas īpašības. Graudu cukurs, pūdercukurs vai brūnais cukurs varbūt ir nedaudz vērtīgāki nekā attīrītais cukurs ar pavisam nelielu daļiņu minerāļa vai kādas citas vērtīgas vielas. Cilvēkam ir kāre pēc kaut kā salda, tai ir nedaudz jāļaujas. Tikpat labi vīnogas, banāni, burkāni ir saldi, tāpēc vajag ēst dabiskos saldumus. Arī žāvētus augļus. Tie, kas nevar iztikt bez saldumiem, var izmantot saldās garšas devējus – aspartāmu, saharīnu un citus, kas ir ļoti saldi vai pat salkani. Tos vajag pavisam nedaudz, tie enerģiju nedod, taču ir izmantojami tad, kad organismam nepieciešama salda garša. n
***
DER ZINĀT
Kā samazināt cukura lietošanu
• Jādzer tēja un kafija bez cukura. Ja to grūti izdarīt, jālieto saldinātājs.
• Jāēd konservēti augļi savā sulā, nevis sīrupā.
• Gatavojot ēdienu, cukura daudzums jāsamazina uz pusi.
• Jācenšas ierobežot konditorejas izstrādājumu lietošanu.
• Jāizvēlas pilngraudu izstrādājumi, kuros nav cukura vai medus pārklājuma.
• Žāvētos augļos ir daudz cukura. Tie jālieto tikai ēdienreizēs.