«Vingruma» Raimonds: ir sajūta, ka viss ķermenis paliek stingrāks!

Egoiste
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Privātais arhīvs

Kā jau iepriekšējā rakstā minēju, treniņi ir pamainījušies. Jaunā treniņu programma man patīk, ir grūtāka, bet jūtu, ka muskuļi paliek stingrāki un spēka vairāk. Pagaidām tā ir tikai viena nedēļa šādā ritmā, bet sajūtas ir labas. Protams, sākums ir visefektīvākais un pārmaiņas vispamanāmākās. Kad muskuļi būs atmodušies un daudzmaz pieraduši pie kustībām, tad arī turpmākais efekts būs mazāk jūtams. Toties būs nostiprināti jau atkal kādi citi muskuļi. Daži vingrinājumi ir ļoti līdzīgi tiem, kurus pildīju pirms šīs tūres, un tā arī ir, bet, izrādās, darbojas pavisam citi muskuļi. Kā, piemēram, presīte guļus, tur vairāk jutu krūšu daļā spriedzi. Šobrīd līdzīgais vingrinājums ir karāšanās pie stieņa un kāju celšana augšā. Šajā vingrinājumā vairāk jūtu vēdera daļas spriedzi. Vēl liek iesvīst pati turēšanās pie stieņa, pleci sāp. Bet tā mana īpatnība, liekas, ka rokas rauj laukā no pleciem. Vispār ir sajūta, ka viss ķermenis paliek stingrāks.

Ir viens vingrinājums, kurš man sagādā diezgan lielas neērtības. Tā ir stangas celšana no zemes.

Manai ik pa laikam sāpošajai mugurai tur ir ko iespringt, jo pareizi izpildīt nevaru to vingrojumu.

Nespēju izliekt muguru, lai slodze uz muguras lejasdaļu samazinātos un spētu pārcelt pāri saliektajiem ceļiem svaru stieni. Tad nu sanāk turēties pie stieņa, iztaisnot kājas un tikai tad celt stieni. Es tiešām cenšos, bet nu nekādi… Pēc pirmdienas un trešdienas viss bija labi, jo nepārforsēju. Jau sāka likties, ka pamazām spēšu nostiprināt muguras lejasdaļu, bet piektdienas centība iegrieza, muguras muskuļi tika pārpūlēti un rezultātā (tiesa, tikai pašā vakarā) paliku stīvs. Ceru, ka uz svētdienu būšu atpakaļ ierindā, jo bērnam svinības, bet kas zina, jo sestdien jāpadarbojas pa mājas remontiņu un jāiztīra māja svinībām.

Mazliet atkārtošos, ka ir smagi un viegli, bet nav tā, ka katrs treniņš ir arvien vieglāks un vieglāks.

Ir neparedzamā dažādība, un tu nezini, vai šodien būs viegli.

Pat treniņa gaitā ir bijis, ka sākums ir reāli smags, liekas - kur nu te trīs apļus iziet, bet tad ar otro piegājienu redzi, ka viss ir skaisti un spēki tomēr ir. Vēl arī iesildīšanās nav tāda, kā biju iedomājies. Likās, ka sildīšanās vingrinājumi lokanībai ar katru reizi būs vieglāk pildāmi, bet te tev nu bija, dažbrīd liekas, ka palieku tizlāks. Nevis pati lokanība, bet muskuļi neļauj pilnvērtīgi kustēties, jo sāp un attiecīgi tur ķermeni stīvu. Un atkal jau tā mana muguras lejasdaļa tur uzdarbojas. Plecu stīvums lēnām pazūd iesildīšanās vingrojumos, bet karāšanās laikā, kā minēju, atkal jau sāp, jo tur slodze lielāka nekā iesildoties.

Foto: Privātais arhīvs

Vienmēr ir bijusi slēpta vēlme aiziet uz kādu grupas nodarbību ar intensīvu izturības slodzi, bet atkal jau tas lielais BET. Kad negāju uz sporta zāli, tad domāju - ko tur iet uz vienu nodarbību un vēl bez sagatavošanās. Tam vajag sagatavoties morāli un fiziski, tipa iet uz sporta zāli, izkustēties, sagatavot ķermeni. Bet šobrīd, kad tas ir iespējams, īsti negribas, jo slodze ir un svaru zāle tā jau tiek apmeklēta biežāk, nekā ķermenim būtu veselīgi. Tad, lūk, atkal nekas nenotiek, lai šo domu īstenotu. Bet lielais BET liek domāt, apvērt un cerēt, ka KĀDREIZ tas tomēr tiks realizēts. Jāpaspēj šā Vingruma maratona laikā to izdarīt.

Foto: Privātais arhīvs
Mans kompanjons aizlaidās no sporta zāles… uz nedēļu, bet solījās reportēt un pat trenēties tālajā valstī.

Tad šobrīd esmu vienīgais maratonists zālē dienas gaišajā laikā. Ienāca prātā doma, ka mums, pieciem maratonistiem, kuri esam sadalījušies divās grupās, dienas un vakara vai var arī teikt - vīriešu un sieviešu grupās, vajadzētu satikties uz kādu apspriedi, pasēdēšanu, papļāpāšanu. Apmainīties iespaidiem, padalīties pieredzē, jo tikai komunikācija spēj uzlabot kopējā plāna izpildi. Liekas, ka paši esam gudri un gan jau tā ir, bet uzklausīt citus un aizdomāties noteikti nenāks par ļaunu. Te nu ļaušu, lai mūsu treneris un uzraugs, Normunds Rozenšteins, lemj par šāda pasākuma nepieciešamību un laiku, ja būs lemts par labu pasākumam.

Uz virtuālo tikšanos nākamnedēļ,

Raimonds

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu