Ar eksotiski daiļo fotogrāfi Najabu Ikramu tikāmies Stokholmā, kad aplūkojām jaunā projekta «Art meets fashion» kolekciju. Jau rakstījām, ka šis unikālais projekts, kas veltīts nevienam citam kā mums, SIEVIETĒM, ir kā aizraujošs piedzīvojums, kur roku rokā sastrādājas laikmetīgā māksla un mode.
Kolekcijas pamatā ir laikmetīgās mākslas darbi, kurus Lindex uzdevumā radīja astoņi jaunie mākslinieki. Katrs mākslinieks, izmantojot individuālus izteiksmes līdzekļus un tehnoloģijas, ir radījis vienu oriģinālu mākslas darbu, kas cildina sievietes. Iedvesmojoties no unikālajiem mākslas darbiem, Lindex dizaina komanda interpretēja tos, tādējādi gūstot interesantu dizaina procesa sākuma punktu.
Starp māksliniekiem ir arī fotogrāfe Najaba Ikrama (Nayab Ikram), kuru paaicinājām uz nelielu sarunu, staigājot starp izstādītajiem mākslas darbiem un kolekcijas apģērbiem.
Pirmais, ko viņa saka iepazīstoties, pēc «prieks ar jums iepazīties» ir «man patīk tavi mati!», un nav jau brīnums, jo jebkuram no mums ir lietas, kas interesē un pirmās krīt acīs. Šoreiz tie ir mati...
Atkāpei par Najabas radīto mākslas darbu par godu sievietēm: fotogrāfes Najabas Ikramas radošuma pamatā ir viņas kultūras identitāte. Viņas piesātinātie mākslas darbi stāsta par sievietes ķermeni un atbrīvošanos no nepieciešamības ievērot sabiedrības noteiktās normas un prasības. Najabas ķermeņa apmatojuma attēls ir pārveidots pretējās krāsās, un tam piešķirts abstrakts krāsu motīvs - tas attēlo ideju, ka visiem cilvēkiem ir sava dabiska vieta sabiedrībā. Dizainere
no Najabas mākslas darba, kurā mūžam dzīvo viņas rokas apmatojuma nospiedums, radīja rotaslietas
- auskarus un elegantu kaklarotu, kura ar nodomu radīta unisex nēsāšanai.
Najaba ir ļoti radoša personība, kura drosmīgi lauž priekšstatus par mākslu, lai rastu kādas kopsakarības un ar tapušo mākslas darbu sabiedrībai vēstītu savu pasaules redzējumu. Šoreiz stāsts par matiem, kas sievietes dzīvē jau kopš antīkās pasaules ieņem būtisku kultūrvēsturisku lomu.
Egoiste: Kāpēc mati? Patiešām atzīšu, ka pirmo reizi runāju ar mākslinieku, kuru tik ļoti aizrauj nevis ķermenis kā tāds, bet tieši mati...
Najaba (smejas): Patiesībā esmu vienmēr bijusi ieinteresēta sievietes ķermenī. Īpaši visā, kas skar mūsu galvas rotu - matus. Manuprāt, matiem ir liela un spēcīga vēsturiskā nozīme un simbolika. Iespējams, tāpēc tas mani vienmēr ir interesējis tik kaislīgi.
Egoiste: Izklausās, ka esi daudz pētījusi arī matu vēsturisko nozīmi sieviešu dzīvē?
Najaba: O, jā. Tas ir nepieciešams, lai radītu atklājumus sev pašai. Mati atklāj, kā jūtamies konkrētajā brīdī, piemēram, ja ir sēras - senāk bieži tika noskūti mati, uzacis un apkārtējie zināja, ka tev ir bēdas un ka pārdzīvo lielu zaudējumu. Mati var būt arī cilvēka indikators viņa dzīves līmenim. Ja cilvēks neseko līdzi savai higiēnai un viņa mati ir netīri un pārvērtušies dredos - tas nozīmē, ka viņam šobrīd dzīvē neiet labi. Turpretī ieveidotas lokas norāda uz labu dzīves līmeni.
Sievietes mati ir arī daļa no sievietes neatkarības un brīvības!
Piemēram, matu griezumi 20. gados... Vīrieši bija karā, sievietes strādāja fabrikās, un tur radās arī īsie matu griezumi. Tas bija ne vien ērti, darot darbu, bet arī pauda jaunas filozofiskas idejas.
Egoiste: Arī dumpinieciskumu, ka varu pati pasauli noturēt šajā maskulīnajā krīzē. Bet bija arī gadījumi, kad sievietēm nācās no matiem atvadīties bez pašas gribas?
Najaba: Tā gan. Vēsturē pazīstams, ka matu griešana pastāv kā soda mērs.
Pēc nogrieztiem matiem uzreiz visiem ir redzams, ka sieviete bijusi nepakļāvīga un darījusi ko neatļautu...
Arī Otrajā pasaules karā, ja sievietei bija attiecības ar valsts okupantiem, pēc kara šīs sievietes tika sodītas ar matu nogriešanu.
Kad mani pētījumi nonāca līdz Ziemeļvalstīm, redzēju sakritības arī ar islāma valstīm un matu griešanu. Ziemeļvalstīs, kad nogriez matus vai nagus, tev tie ir jāsadedzina un jāaprok zemē, lai neviens nespētu tos atrast. Tas pats notiek musulmaņu valstīs - tev savi nogrieztie mati ir jāsadedzina zemē izraktā bedrē un jāaprok tie. Jo, ja kāds atradīs tavus matus vai nogrieztos nagus, to var vērst pret tevi ar melnās maģijas starpniecību.
Atkāpei: Arī pati māksliniece ir veikusi mākslas performanci «In Between», ko varam vērot zemāk esošajā video. Najaba nogriež savus matus un dodas tos aprakt vietā, no kurienes nāk viņas senči, - Palestīnā. Pati gan viņa ir dzimusi un augusi Somijā, tāpēc šī savienība slēpjas viņas rituāla tērpa krāsās, kas ir Somijas karoga krāsas.
Egoiste: Tik tālas kultūras, bet simbolika tā pati?
Najaba: Tas ir mans atklājums, šī tradīcija ir vienāda, kaut mums šķiet, ka kultūras ir tik ļoti atšķirīgas. Simboli, jā, ir tie paši!
Egoiste: Un pēc atklājuma sev, top tava māksla? Kāda ir tava mākslas darba formula? Zinu, ka katram tā ir sava...
Najaba: Mākslā es vēlos saskatīt šīs sakarības, par ko tev stāstīju. Salauzt mākslu, lai saskatītu līdzīgo valodu starp kultūrām un valstīm.
Salauzt, saskatīt līdzības un tad to izpaust savā ceļā.
Egoiste: Pastāsti, kā tapa šis mākslas darbs, sapratu, ka te ir apslēpta daļa no tevis pašas!
Najaba: Šoreiz es izvēlējos strādāt ar ķermeņa apmatojumu, nevis matiem. Ir dažādi kanāli, lai komunicētu, un dažādas mūsu ekspektācijas par sievietes ķermeni - kur mēs drīkstam nēsāt apmatojumu un, kur tas nav pieļaujams. Ķermeņa apmatojums ir privāta lieta, bet mati uz galvas ir kaut kas publisks. Es izvēlējos spēlēties ar privāto daļu, kas mūs, sievietes, atšķir.
Vienas skuj savu ķermeni pilnībā, kamēr citas nevēlas spēlēties ar šo skaistuma pasaules daļu.
Tātad, es nospiedu savu apmatojumu no apakšdelma. Ievietoju foto pikseļu atpazīšanas programmā, un attēls tika pārveidots pikseļos. Foto tapa abstrakts. Tas ir abstrakts ķermeņa attēlojums. Ķermeņa dabas skats. Tur ir daudz kustības un virzienu. Par krāsu? Es to pārveidoju negatīvā. Lai neizceltu kādu konkrētu ādas krāsu. Lai runā universālā krāsu valoda.
Egoiste: Kā tev patīk šis «Lindex» projekts «Art meets fashion»? Kā tev šķiet, vai māksla var iet roku rokā ar modi?
Najaba: Tas ir ļoti spēcīgs savienojums. Mode atver mūsu identitāti un kā tu izpaudies. Mākslai tev nav nepieciešami vārdi, lai tu to aprakstītu. Tu vari radīt, ko vien vēlies, un tā jau ir vizuālā valoda, kas skaidro tavu ideju vai konceptu. Protams, var būt tā, ka radu mākslas darbu ar vienu domu, bet tu to kā skatītājs nolasi pavisam citādāk.
Tāpēc tas ir dialogs starp objektu un skatītāju.
Es redzu mākslu kā vienu no visspēcīgākajiem līdzekļiem, kā varam attēlot to, kas notiek pasaulē, kad tas nonāk līdz politikai. Tas var mainīt, var lauzt normas, tas pieprasa plašumu.
Egoiste: Kā tev patīk dizaineres veikums, kā viņa no tava mākslas darba radīja šos aksesuārus?
Najaba: Tas ir ļoti inovatīvs piegājiens un rotaļīgs veids un ceļš, kādu izvēlējās dizainere, lai radītu šīs rotaslietas.
Egoiste: Kāda sieviete nēsātu šīs rotas?
Najaba: Tāda, kas lauž stereotipus un pārkāpj normas. Dumpiniece. Romantiska skrituļotāja. Fašionista. Politiski ieinteresēta. Saderinājusies ar sabiedrību.
/nginx/o/2021/09/09/14056802t1h7348.jpg)
