Parasti mazli vannojam tad, kad viņš ir atgriezies mājās no dzemdību ietādes, tātad 2.-4.diena pēc nākšanas pasaulē. Kā to darīt pareizi, stāsta neonatoloģe Ieva Tauriņa.
Vannojam bēbīti! Kā to darīt pareizi? (2)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Parasti mazuli vanno vakarā, jo pēc mazgāšanās bērniņam miegs būs ciešāks. Biežāk mazuļa mazgāšanai vecāki ir sagādajuši ērnu vanniņu, taču bebīti vannot var arī lielajā vannā. Ūdens temperatūrai jābūt 37C, lai noteiktu siltumu, jaizmanto specialais ūdens termometrs. Ja ūdens būs par karstu vai aukstu, mazais nejutīsies labi un var sakt no vannošanās baidīties.
Dvieli, kurā bērniņš tiks ietīts pēc mazgāšanās, ieteicams sasildīt, piemēram, uz radiatora.
Visi mazuļa vannošanai nepieciešamie līdzekļi jānoliek tuvumā, lai tie būtu viegli aizsniedzami.
Pirmo reizi labak, ja mazuļa vannošanā piedalās abi vecāki, tā ir vieglāk, ja nepieciešams kaut ko padot, pieturēt un tamlīdzīgi.
Zīdainītim pietiek, ja viņs tiek iegremdēts ūdenī un paplunčajas tur vien pāris minūtes. Lai bērniņs nesabītos, viņu ūdenī jāiegremdē pamazām, viegli aplaistot ar ūdeni ķermeņa daļas. Iespējams, mazais jutīsies drošāk, ja vannā tiks likts, ietīts autiņā.
Daudzi vecāki mazuli liek vannā katru vakaru, taču bēbītim pietiek arī, ja ikdienā viņa ādiņa tiek apkota, nomazgājot dupsi ar ziepēm un ķermeņa krokas ar samitrinātu vati, arī rokas un sejiņa mazajam jāmazgā, kā arī jārūpējas par ausu tīrību. Vannošana pietiek ar pāris reizēm nedēļā.
Lai vannā droši
Pirms mazo likt vannā, jāraugās, lai visas elektriskās ierīces, piemēram, fēns, būtu izslēgtas un atvienotas no strāvas.
Tiklīdz bērniņš vannā patstāvīgi sēž un varbūt pat mēģina piecelties kājās, vajadzētu nodrošināties, lai vanna nav slidena un mazais neieslīd ūdenī vai nesasitas pret vannas malām. Kaut arī bez nopietnas traumas, arī izbīlis bērnam var padarīt vannošanos par nepatīkamu pasākumu uz ilgu laiku. Bērnu preču veikalos iespējams iegādāties īpašus paklājiņus un paliktnīšus, ko ieklāt vannā un kas nodrošina tās neslīdīgu pamatu.
Lai bērnam būtu pietiekami enerģijas, bet netraucētu pilns puncis, maltīti vajadzētu ieturēt ne mazāk kā stundu pirms vannas.
Lai mazulis iemācītos, ka plunčāšanās vanna nav īstais brīdis, kad pačurāt, pirms došanās mazgāties nevajadzētu bērnam dot arī daudz šķidrumu.
Ja bērns vannā tomēr pačurā, ūdeni ieteicams nomainīt.
Ūdens peldēm piemīt relaksējoša, atslābinoša iedarbība, tās mazina muskuļu tonusu un noņem spriedzi, un pēc vannas miedziņš tādēļ ir jo saldāks, taču ir mazuļi, kuri, gluži otrādi, pēc vannošanās jūtas enerģiski, tādēļ starplaikam starp došanos gulēt vajadzētu būt ilgākam un pēc vannas var ieplānot vēl kādas nelielas aktivitātes.
Nekādā gadījumā vannā esošu bērnu nedrīkst atstāt telpā vienu!
Vesels bērniņš var, un tas pat ir ieteicams, vannoties kaut katru dienu. Ja bērnam ir parādījušies nezināmas izcelsmes izsitumi, strutaini izsitumi, brūces, vējbakas, masaliņas, kā arī 1-2 dienas pēc profilaktisko pošu saņemšanas, no vannas priekiem jāatturas.
Nepieciešamā kosmētika
Lai nomazgātos, bērniņam joprojām vislabākais ir bērnu ziepes, ideāli, ja bez smaržvielām un krāsvielām, kuras varētu kairināt ādu. Kad bērniņš kļūst patstāvīgs un, iespējams, jau ziepēties gribēs pats, ērtākas būs šķidrās ziepes ar dozatoru.
Reizi nedēļā bērna matus vajadzētu izmazgāt ar šampūnu. Arī to vajadzētu iegādāties speciāli paredzētu bērniem, jo pieaugušo kosmētikas sastāvā ir vielas, kas mazuļa ādu var kairināt, izraisīt alerģiskas reakcijas. Tiem mazuļiem, kam nepatīk mazgāt matus, nevajadzētu to darīt ar varu, labāk mazgāšanos pārvēst par jautru rotaļu un šļakstināšanos.
Arī vannas putas, kaut no bērnu kosmētikas klāsta, nevajadzētu lietot katrā vannošanās reizē un jāatceras, ka pēc putu vannas bērns jānoskalo dušā! Smaržīgās un krāsainās bumbas, sāļi un tamlīdzīgas vannas piedevas bērnam nav ieteicamas!
Jābūt uzmanīgiem arī ar ēterisko eļļu lietošanu, jo tās ir ļoti koncentrētas un var izraisīt alerģisku reakciju.
Ja ūdens ir ciets, ja bērna ādiņa ir jutīga vai vienkārši gribas palutināt mazuli ar smaržīgu peldi un parūpēties par vieglāku iemigšanu, vannas ūdenim var pievienot augu novārījumu – kumelīšu, sunīšu, ozola mizu un tml. Pēc vannošanās šādā ūdenī nav jānoskalojas.
Var pievienot arī vannas piedevas vai pieniņus, kas paredzēti tieši mazuļu vannošanai. Vajadzētu izvēlēties tādu, kura smarža nav pārāk izteikt, jo, iespējams, tā mazulim var nepatikt.
Ja ādiņa pēc mazgāšanās ir sausa, jutīga, var izmantot bērnu ādas kopšanai paredzētu eļļu.
Pēc vannošanās nevajadzētu skatīties televizoru vai nodoties trakulīgam rotaļām, lai bērniņš labāk iemigtu.