Mājdzemdības Baltijas valstīs: kā tas notiek? (14)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Flickr

Tuvojoties brīdim, kad bērniņš nāks pasaulē, mums ir jāpieņem lēmums, kura būs tā vieta, kuru mēs vēlamies redzēt kā īsto, lai piedzīvotu īpašo satikšanos ar savu mazulīti. Lielākoties mēs izvēlamies dzemdības stacionārā, taču ir māmiņas, kuras saka – es vēlos, lai mans bērniņš piedzimtu mājās.

Konsultē Kristīne Embure-Zapoļska, Latvijas Vecmāšu asociācijas prezidente.

Mājdzemdības, kas normatīvajos aktos tiek sauktas par ārpusstacionāra dzemdībām, Latvijā ir atļautas jau diezgan sen. Lai uzzinātu, par mājdzemdību sniegšanas kārtību, vērts ielūkoties 611. Ministru kabineta noteikumos par dzemdību palīdzības organizēšanas kārtību.

Mājdzemdības tiek iepriekš plānotas, topošajiem vecākiem tiekoties ar vecmāti, izrunājot visas nianses, slēdzot līgumu. Tāpat arī mājdzemdību vecmātes zina, kādam aprīkojumam viņām ir jābūt līdzi, lai viņas varētu sniegt palīdzību mājdzemdībās, un nepieciešamības gadījumā viņas ir gatavas nekavējoties reaģēt, saucot palīdzību.

«Ja anamnēzē nav nekādu iemeslu, kas var radīt sarežģījumus – asiņošanu, infekcijas, vai iepriekšējās dzemdībās sarežģījumi, ja viss ir kārtībā, tad iemeslu, kāpēc nelaist pasaulē bērniņu mājās, īsti nav,» uzskata vecmāte Kristīne Embure-Zapoļska. «Ja mamma ir

bijusi gatava dzemdēt mājās, tad viņa uzņemas atbildību

un tā ir pašas sievietes atbildība, ne tikai tās vecmātes. Tomēr ir vērts piebilst, ka tieši tas pats notiek arī, laižot bērniņu pasaulē arī stacionārā, ne tikai mājās.»

Un pat tad, ja mājdzemdību vecmāte saprot, ka viņa pati netiek gala, viņa sauc ātro neatliekamo medicīnisko palīdzību un sieviete tiek pārvesta uz stacionāru. Tas var notikt kā dzemdību laikā, tā pēc dzemdībām, viss atkarīgs no tā, kas noticis: mazulis nejūtas labi, dzemdības nevirzās uz priekšu, pēc dzemdībām sākusies asiņošana.

Kā ir novērojusi vecmāte Kristīne Embure-Zapoļska,

mēs esam tendēti uz paļaušanos uz negatīvām lietām

un ļoti reti atzīmējam tiešām skaistos un pozitīvos dzemdību stāstus. Tāpat vienmēr jāatceras, ka mājdzemdības ir sensitīva lieta, kurai liela daļa sabiedrības nepiekrīt, un tas ir vēl viens iemesls, lai cilvēki no malas pateiktu: «Re, kā jums slikti izgāja.»

Kamēr mēs šeit – Latvijā varam brīvi pašas izvēlēties dzemdību vietu, gluži pretējs stāsts ir mūsu kaimiņvalstīs, piemēram, Lietuvā. Tur ar mājdzemdībām saistītā likumdošana nav sakārtota.

Lietuvā mājdzemdības nav atļautas, bet nav arī aizliegtas

Lai gan mājdzemdības īsti nav atļautas, tomēr ir Lietuvā ģimenes, kuras nolemj sagaidīt savas atvasītes piedzimšanu tieši mājās. Taču dzemdības ir neparedzams notikums, jo tās vada dabas procesi, un kādās mājdzemdībās Lietuvas galvaspilsētā Viļņā ir miris mazulis.

Lietuvā ir ārsti un dzemdību speciālisti, kuri būtu gatavi palīdzēt mājdzemdībās, taču nesakārtotās likumdošanas dēļ viņi uzņemas risku kļūt par noziedzniekiem. Ir pat veiktas vairākas kratīšanas to sieviešu mājās, kuras ir atļāvušās bērniņu laist pasaulē savā dzīvesvietā. Tāpēc Lietuvā vairāki cilvēki ir vērsušies Eiropas Cilvēktiesību tiesā, jo valsts nenodrošina cilvēktiesību izpildi saistībā ar bērniņa piedzimšanu.

Viens no iespējamajiem variantiem, kāpēc Lietuvā ir šāda situācija, ir tas, ka ārsti uzskata, ka mājdzemdības nav drošas, savukārt valsts amatpersonas ir pārliecinātas, ka ne tikai ģimenēm, arī valstij ir tiesības izlemt, kā visam būtu jānotiek.

Jau gadsimtiem ilgi daudzi bērniņi nāk pasaulē tieši savās mājās, tāpēc, ka mājas ir viena no vietām, kur māmiņas jūtas visdrošāk. Speciālisti arī Lietuvā, kuri saistīti ar dzemdniecību, dalās divās nometnēs – vieni uzskata, ka mājdzemdības ir milzīgs risks, kamēr citi apgalvo, ka dzemdību vietas izvēle ir jaunās ģimenes atbildība un tiesības.

Igaunijā mājdzemdības nav atļautas

Šobrīd Igaunijas Vecmāšu asociācijas pārstāvēm ir sajūta, ka beidzot 2014.gadā šis jautājums atrisināsies un mājdzemdībām tiks dota zaļā gaisma.

Savukārt uz Rietumiem no mums, Nīderlandē, dzemdību aina ir pavisam cerīga – tur aptuveni viena trešā daļa jaundzimušo pirmo satikšanos ar māmiņu piedzīvo savās mājās.

Laist pasaulē bērniņu pašas spēkiem

Mājdzemdības ir gluži kā kustība, gluži ar citu domāšanas veidu. Kristīne Embure-Zapoļska, Latvijas Vecmāšu asociācijas prezidente: «Es ļoti cienu tās sievietes, kuras dzemdē mājās, jo viņām zināmā mērā ir cita domāšana un cita spēja uzņemties atbildību.

Pieņemot lēmumu dzemdēt mājās, viņas pašas uzņemas atbildību, ka viņas laidīs pasaulē bērniņu un negaidīs no vecmātes, ka vecmāte piedzemdēs viņu vietā.»

Vecmāte piemitina, ka daļa sieviešu, kuras nāk dzemdēt uz stacionāru, baidās no atbildības, un viņas domā, ka atnāks un gan jau stacionārā visi zinās, ko darīt, viņām aizmirstas, ka tomēr jādzemdē ir pašām.

Mums katrai pašai ir jāizvērtē un jāsajūt, kas tieši man un manam mazulītim būs vislabākais, – mēs varam izvēlēties dzemdību vietu, mēs varam izvēlēties vecmāti, ar kuru kopā piedzīvot dzemdības, mums ir pieejams dūlu atbalsts, taču šie lēmumi jāpieņem atbildīgi, saprotot, ka viss ir mūsu pašu rokās, jo tas, kāda būs mūsu nākotne, ir ļoti atkarīgs no tā, kā viss notiek tieši šobrīd.

Komentāri (14)CopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu