Helēniju ālante spēcina un attīra asinis, asinsvadus, elpošanas un gremošanas orgānus, ieteicams lietot diabēta slimniekiem, arī ginekoloģisko slimību ārstēšanā, sevišķi, ja neregulāras menstruācijas.
Ak, burvju ālante!
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Saknes un stublājus žāvē ar visu mizu, sagriežot nelielos gabaliņos. Senāk ālanti nēsāja kā amuletu, jo cilvēki ticēja, ka tā pasargā no ļauniem gariem. Divas tējkarotes sakņu aplej ar divām glāzēm ūdens, vāra uz lēnas uguns aptuveni pusstundu, līdz novārās 1/3 šķidruma. Dzer siltu pa pusglāzei 2 – 3 reizes dienā stundu pirms ēšanas.
Pirms lietošanas saskalot, nepārdozēt, jo var izraisīt vemšanu.
No Elejas Veronikas savulaik ieguvu fantastiku plaušu līdzekli – 100 g sasmalcinātu ālantes sakņu mērcē vienā litrā ūdens 24 stundas, tad lēni vāra, līdz paliek aptuveni trešdaļa tilpuma. Procesam lieto tikai stikla vai emaljētus traukus. Izkāstam sakņu novārījumam pievieno 60 g šņabja un 60 g kampara spirta. Lieto rītos, sākot no pieciem pilieniem, palielina līdz tējkarotei. Pakāpeniski atkal samazina.
Ālantes lapas varot likt uz sāpošām locītavām, tikai tās jāsamīca un nedrīkst segt ar polietilēna plēvi. Vēl labākas sāpju noņēmējas esot kāpostu un diždadžu lapas.