Kāpēc bērni pašapmierinās?

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: PantherMedia/Scanpix

Kāda sešus gadus veca puisēna māmiņa mums atklāj savu problēmu. «Dēlam bija paradums onanēt, bet, tiklīdz viņš ieraudzīja manu reakciju, saprata, ka tas nav visai pareizi, un sāka to darīt tad, kad es to neredzu. Man sāk šķist, ka tas viņam ir tikpat kā ikdienas ieradums, jo viņš to dara teju katru dienu pirms miega. Vai tas ir normāli? Kā ar to cīnīties? Kā bērnam paskaidrot, kāpēc tā nevajadzētu darīt?»

Atbildam:

Periodiska interese par savu dzimumorgānu uzbūvi, periodiska ķermeņa izpētīšana, pat ja no tās tiek gūta fiziska bauda, ir normāla parādība daudziem bērniem..

Un tomēr, ja tas kļūst jau par ieradumu, ja bērns tā rīkojas ļoti bieži un vairākus mēnešus, tad, saprotams, jāaizdomājas par notiekošā iemesliem. Pirmkārt, vajag tikt skaidrībā, vai bērnam nav kādu medicīniska rakstura problēmu. Jo dažkārt uroģenitālās infekcijas sagādā diskomfortu, un arī tam ir jāpievērš uzmanība, bērns vienkārši pierod tādā veidā tikt galā ar spriedzi un šāda veida kairinājumu.

Otrkārt, onānisma dēļ cieš bērni, kuriem ir problēmas emocionālajā un sociālajā sfērā. Iespējams, zēnam trūkst pozitīvu emociju, spilgtu iespaidu un viņš rod apmierinājumu tā, kā māk. Iespējams, viņam ir zems pašvērtējums, kas dažkārt radies pieaugušo prasību dēļ, kā arī - varbūt viņam ir problēmas saskarsmē ar vienaudžiem.

Kā pret šo lietu izturas tēvs? Ko viņš par to domā, vai ir runājis par šo tēmu ar dēlu?

Ja tēva ģimenē nav, tad augstākminētie iemesli var pastiprināties, jo ģimenē, kurā trūkst tēva, bērnam ir apgrūtināta dzimuma lomu identifikācija, viņam trūkst vīrišķības iezīmju apgūšanas prasmju. Rezultātā cieš arī attiecības ar vienaudžiem. Piemēram, ja bērns ir noslēgts, jūtīgs, citi viņu nevēlas ņemt kompānijā. Un te pašapmierināšanās bērnam palīdz atbrīvoties no negatīvām emocijām. Tādā veidā viņš aiziet no realitātes..

Jebkurā gadījumā ir vērts griezties pie bērnu seksologa vai vismaz pie neirologa. Ja nekādu medicīniska rakstura problēmu nav, bet reakcija progresē, būtu vērts griezties pie bērnu psihologa, kurš rūpīgāk pratīs apskatīt problēmsituāciju.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu