Menu
RUS
Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtibas. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

«Vingruma» Inga: jūtos kā tāds Duracel zaķis

Egoiste
Foto: privātais arhīvs

Šodien interesanta diena plānojas, jo vakarā Vingruma klubā būs fotosesija un arī tikšanās ar pārējiem maratona dalībniekiem. Darja man izstrādāja treniņu programmu, kura ir īpaši vērsta uz manu problēmzonu – vēdera daļu. Aktīvi ātrā gaitā pastaiga 20 minūtes uz celiņa, tad vingrojumu komplekss, kurš palīdz nostiprināt vēdera iekšējos muskuļus, sānu daļu un arī rokas. Jo, kā jau minēju, rokas ir īpaši neattīstītas, kā jau datora klabinātājai.😊 Sākot treniņu, tagad pavasarī, bieži vien atnāku jau mazliet sagurusi, toties kāds ir gandarījums pēc treniņa! Tāda sajūta, ka kāds organismā ir ielējis jaunu enerģijas devu, jūtos kā tāds Duracel zaķis (nu bija tāda reklāma).

4. NEDĒĻA

07.03.2017.

Vakarā satiekamies visi maratonisti, un mums ir jautra fotosesija ar dažādiem atribūtiem, protams, man ļoti patika boksa cimdi, jo mans nākamais mērķis ir lēnām tikt pie boksēšanās. Runā, ka tas ļoti palīdz izlādēt negatīvo enerģiju. Jāatzīst, ka maratonisti izceļas ar vienu kopīgu īpašību, visiem ir laba humora izjūta un spēja pasmieties pašiem par sevi. Klinta, kluba vadītāja, ir ļoti ieinteresēta un vēlas uzzināt, kā mēs paši jūtamies, kā mums veicas ar jauno ēšanas plānu un arī vai esam apmierināti ar saviem treneriem. Tas ir tik forši, ka, neskatoties uz tādu akciju, kura prasa publicitāti, tomēr ir tik daudz patiesas cilvēcības un rūpju par iesaistītajiem dalībniekiem.

Katru reizi, kad dodos uz klubu, es jau jūtos kā mājās. Un jūtu, ka ar trim reizēm nedēļā man ir par maz, prasās katru rītu pirms darba tāda normāla slodzīte. Pēc treniņa arī darbā jūt, ka esmu piepildīta ar enerģiju un prasu no visiem lielāku atdevi. Kā arī esmu jau savus darbiniekus sakārdinājusi ar sporta klubu, un jau no nākamās nedēļas arī viņi kopā ar mani dosies uz sporta zāli.

08.03.2017.

Secinu, ka man ļoti patīk rīta agrie treniņi, tie labāk iedvesmo mani ikdienai.

FOTO: privātais arhīvs

Šodien treniņā pārdomāju, kādas klišejas par lieko svaru ceļo pa interneta dzīlēm. Mani skumdina LNT raidījums «Patiesības spogulis», kura viens no vēstījumiem, ka jūs esat nelaimīgi, jo paliekat resni un/vai esat resni. Godīgi? Ja vienīgais arguments nelaimēm ir resnums, tad psihologu profesija pēc dabas jau būtu izskausta un visi to vien darītu, kā dzīvotu sporta zālēs. Teikšu no savas pieredzes tām sievietēm, kuras domā, ka, kļūstot tievākām, iestāsies laime: tā tas nenotiek. Es pirms astoņiem gadiem biju nokritusies svarā par 30 kg, un zināt ko? Es nepatiku vīriešiem, jo biju ļoti egoistiski iemīlējusies pati sevī, pārņemta ar to, kā es izskatos. Zināt, kādēļ apaļākās sievietes ir laimīgas laulībā? Jo viņas mīl tādas, kādas tās ir, un sports ir nepieciešams tikai veselības uzlabošanas nolūkos. Ja jūs nemīl tādas, kādas esat, tad, visticamāk, svara zaudēšana nepalīdzēs.

Un vēl sacepos, ka sieviete saka publiski, ka vīrietis viņu precēs tikai tad, kad notievēs un pirkstā uzlīdīs saderināšanās gredzens. Iedomājos to stresu, kas jāpiedzīvo, lai nodzītu svaru (sportotu, ievērotu diētu) un būtu superīga sieva, kā arī turpināt darīt visu, lai nepieņemtos svarā ne par kg, jo tad izredzētais aizies pie slaidākas. Un tā ir mīlestība?

Ar šīm domām es sportoju, un zinu, kādu disciplīnu tas prasa. Ja nomestie kg, lai kādam patiktu, ir vienīgā motivācija, tad jāsecina, ka tas ir bēdīgi... pavisam bēdīgi. Ja nemīlēsiet paši sevi, tad citiem jūs nav jāmīl.

Un jā, es esmu resna, bet no tā nekaunos, es sportoju, lai uzlabotu savu ikdienas pašsajūtu un veselību. Zinu, cik grūti ir cilvēkiem ar lieko svaru aiziet uz trenažieru zāli vai sporta nodarbību, jo baidās, ka skatīsies uz viņiem kā slimniekiem. Pateicoties Vingruma klubam, es tā vairs nejūtos. Drīzāk jūtu mazliet cieņu un apbrīnu, ka esmu saņēmusies mainīt savus ikdienas paradumus. Cilvēki pārsvarā ir aizņemti paši ar sevi sporta zālē, viņiem nav laika skatīties, kā kāds apalītis mokās uz skrejceliņa.

Ja kādu no sportošanas attur bažas, ko padomās citi, tad droši nāciet uz Vingruma klubu, jo nebūs jums tādas sajūtas. Iespējams, ka visi smukie un slaidie klubā kādreiz arī bija apaļīgie bumbulīši, kuri nolēma kaut ko mainīt savas veselības labad. Ja pavisam grūti saņemties, bet ir vēlme tomēr iesākt, tad 1dienas, 3dienas un 5dienas rītos var nākt uz sporta klubu un jūs nebūsiet vienīgais cilvēks ar lieko svaru sporta zālē 😊 Priekā! Mīliet sevi! 8.martā Vingruma klubs katrai sievietei ļāva justies īpašai, dāvinot ziedus.

10.03.2017.

Piektdienas ir dienas, kurās man ir jāpilda individuālais treniņš. Pirmajās reizēs man tas nepatika, jo jutos vientuļi sporta zālē. Ar katru nākamo reizi man iepatikās, es varu izvēlēties sev piemērotu mūziku, nodoties savām domām, sakoncentrēties uz treniņu un iekšēji uzstādīt sev mērķus. Kā arī sarunāties pašai ar sevi ir atļauts, kad kādā brīdī liekas, ka 25 pietupienu vietā varu taču izdarīt tikai 20 un neviens to neredzēs, bet tas iedragā manu apņemšanos, tādēļ es nešmaucos. Dažreiz grūti un pat gribētos tos izdarīt, bet kāda jēga? Kurš būs ieguvējs? Visnotaļ zinu, ka ne es pati.

Kā mazo mērķi esmu sev uzstādījusi, ka nākamajā nedēļā uz sporta zāli iešu nevis 3 reizes, bet gan 4 vai pat ideālajā variantā visas 5 darbdienas. Turu pati par sevi īkšķus, lai tas man izdotos.

Sportojot es vairāk cenšos norūdīt savu raksturu un nepadoties grūtībās, kaut dažreiz tā vien gribas būt vājai un neaizsargātai. Bet šo labo sajūtu man sniedz arī darbā, kad foršie darbinieki parūpējas par mani – pienesot karstos dzērienus.

LNT ES Ceļi Justs Diēta
0 Komentāri