Septītā nedēļa atkal bija sirdi kustinoša, jo svēršanās nedēļa. Pirmdien apmeklējot sporta zāli, Normunds negaidot uzaicināja mani arī nosvērties, to biju plānojusi darīt tikai otrdien vai trešdien un domāju, ka vēl veselas divas dienas man dots laiks, bet ar atvieglotu sirdi izgāju no Normunda kabineta, jo svari rādīja 3,5 kg tīro tauku zudumu un muskuļu masas pieaugumu par 1,4 kg. Kopējais svars atkāpjas lēnām, bet pastāvīgi.
Šī nedēļa kopumā atšķīrās no pārējām, jo sanāca biežāk nekā parasti satikt Vingruma maratona cīņu biedrus sporta zālē, un tas vienmēr ir patīkams brīdis satikties un aprunāties par panākumiem, satraukumiem un veiksmes stratēģijām svara un apjoma mazināšanai. Manuprāt, esam ļoti draudzīga sešu cilvēku komanda ar kopīgu mērķi un mazām pakāpeniskām uzvarām pār sevi. Esam lepni un pateicīgi ideju autoriem un organizatoriem, ka varam piedalīties Vingruma maratona projektā, jo šis projekts viennozīmīgi ieviesīs pozitīvas korekcijas mūsu turpmākajā dzīvē un sadzīvē.
Ar lielāku drosmi jau dodos pavasarīgu kleitu meklējumos dziļāk skapī, un man par nebeidzamu prieku šīs kleitas atkal der. Šajā pavasara sezonā mans maciņš necietīs no nepieciešamības iegādāties jaunas kleitas un džinsu bikses, jo arvien vairāk var izvilkt no mazāka izmēra drēbju krātuves.
Slodze individuālajos treniņos pieaug, un trenere Laura motivē saņemties un atrast iekšējos spēkus un rezerves, lai organismam būtu mazie izaicinājumi, ar ko tikt galā. Ar ko arī tieku galā. Dažreiz pēc treniņiem ir spēka izsīkums, bet atpūšoties spēks un dzīvesprieks dienas laikā dubultojas un pavasaris tiek izbaudīts uz visiem 100%.
