Straujiem soļiem tuvojas aktīvā dzīvesveida sezona – pirmie maratoni un sacensības ir jau aiz stūra, tāpēc, lai starts vieglāks un izvirzītie mērķi piepildītos, Jūrmalas pavasara sporta svētku organizatori aicina ieklausīties pērnā gada skrējiena uzvarētāju – vieglatlētu Jāņa Girgensona un Agneses Pastares – ieteikumos.
Varētu domāt, ka pietiek vien pasist padusē skriešanas kedas un ūdens pudeli un doties uz startu, tomēr izrādās, ka skriešana no skriešanas atšķiras un mūsu sniegumu var ietekmēt dažādi faktori, tostarp virsma, pa kuru skrienam. Lasi tālāk un uzzini vairāk!
Ņem vērā dažādu virsmu specifiku!
Jāņem vērā, ka dažādas virsmas izdara spiedienu uz ķermeni citādāk, noslogo atšķirīgas muskuļu grupas un saites. Mūsu skriešanas jauda var mainīties atkarībā no virsmas - vai tā ir cieta, mīksta, līdzena vai slīpa. Tāpēc skrējējiem ir jāpielāgo ekipējums un treniņi atbilstoši sacensību videi.
«Es esmu soļotāja, un daļa no manas sagatavošanās ir skriešana pa krosa trasēm vai asfaltu. Pēc pieredzes zinu teikt, jo vairāk sportists variē ar virsmu, skrienot gan pa mežu, gan kalniem, jo vieglāk ir sagatavoties un izvairīties no pārsteigumiem pārbaudījuma dienā,» saka Pastare.
Lai gan smiltis ir mīkstākā skriešanas virsma un spiediens uz kauliem un locītavām ir mazāks, tā ir arī visnogurdinošākā distance. Pludmale prasa lielāku treniņu, bet tā arī dod lielāku ķermeņa spēku, jo nodarbina arī mazākos balsta stabilizācijas muskuļus.
«Piedaloties pludmales skrējienā, ieteiktu lēnāku startu un vidēju distances tempu salīdzinājumā ar skrējienu pa asfaltu, tad ceļu būs vieglāk veikt,» tā Girgensons.
Ekipējums – pieskaņo apģērbu un apavus
Pastare uzsver, ka skrējiena laikā apavi ir vienīgais amortizētājs, tādēļ pirms starta tos vajadzētu pieskaņot trases virsmai. Proti, mīkstākai virsmai vajadzētu stingrākus apavus ar stingrāku zoli, uz cietas – tieši pretēji.
«Piemēram, skrienot pa pludmali, jāņem vērā, ka pa mīkstajām smiltīm ir grūtāk skriet, ķermenis nogurst ātrāk, pēdām ir mazāka stabilitāte un mazākas atspēriena iespējas. Bet apģērba ziņā viss ir vienkārši, es izvēlos sintētiku, jo tā labāk elpo un neberzē ādu, kad tā ir mitra,» stāsta soļotāja un skrējēja.
Pielāgo treniņus videi, kurā startēsi
Gatavojoties sacīkstēm, profesionāli skrējēji trenējas vidēji divas reizes dienā, pakārtojot arī savu dienu tā, lai treniņiem vienmēr būtu laiks un spēks. Atkarībā no distances garuma un veida piemēro arī treniņu vingrinājumus un vidi, kurā būs jāsporto. Cilvēki reizēm kļūdās, domājot - ja viņi ir labi stadiona skrējēji, tad viņiem būs viegli gūt labu rezultātu arī pludmales vai krosa skrējienā.
«Katrā sacensību veidā nodarbinās citas muskuļu grupas dažādās kombinācijās. Tiem, kas trenējas tikai uz cietas virsmas un izlēmuši skriet pa vidēji mīkstu vai mīkstu virsmu, jāsaudzē Ahileja cīpsla. Uz cietām virsmām spiediens izdalās citās vietās, tiek stiprināti citādāki muskuļi un saites, nekā skrienot pa smiltīm, tāpēc noteikti jātrenējas tanī vidē, kurā notiks arī pasākums,» skaidro garo distanču skrējējs Jānis Girgensons.
Protams, ikdienā mēs visi esam aizņemti, taču vismaz vienu reizi vajadzētu trasi izmēģināt – izstaigāt un mazliet paskriet.
Vecums nav šķērslis, noskriet var ikviens
Pērn, piemēram, Jūrmalas pavasara sporta svētkos piedalījās dalībnieki vecumā no trīs līdz 84 gadiem, tāpēc droši varam teikt – gadi aktīvam dzīvesveidam noteikti nav šķērslis.
«Pabeigt distanci var ikviens, atliek tikai pienācīgi sagatavoties,» ir pārliecināta soļotāja un skrējēja Agnese Pastare.
