Zvērene, žodzene, pērkone – griez iekšā! Laiks nezāļu ēšanai

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: PantherMedia/Scanpix

Paparžu dzinumi, liepu pumpuri, rabarberu lapas, gārsas, lupstājs, balandas – to visu var likt salātos! Trauslie, maigi zaļie dzinumi, kas spraucas no zemes pavasarī, slēpj sevī varenu spēku. Plūc un ēd pilnām saujām, lai skaistums un veselība vairojas, bet dari to ar prātu, jo ne visi zaļie augi ir ēdami. Toties vizbulītes jāieliek gultā, lai prāts mierīgs un miegs salds.

Ej dabā, met mutē!

Pavasarī zaļums ienāk ne tikai dabā, bet arī šķīvī. Fantastiskus salātus var pagatavot no tā, kam lepni paejam garām pļavā, mežā un grāvmalā. Nebaudītas garšas nianses un vitamīnu trieciendeva slēpjas vasarā tik nīstamajās nezālēs, kas tagad – pavērojiet tikai - ir sīkas, smukiņas, aromātiskas. «Šobrīd zied cīrulīši, baltās un zilās vizbules. Tinktūrās tās var izmantot kā pretsaaukstēšanās līdzekļus, iesāk Ventspils novada zāļu sieva Līga Reitere.

Ēst nevajag, bet var ielikt gultā, lai mierīgs prāts.

Dzeltenās māllēpes var lietot svaigas vai kaltēt un lietot pret klepu un saaukstēšanos, jo tām ir antibakteriāla un pretiekaisuma iedarbība. «Ja tēju dzer svaigu, uzlējumu nevajag turēt ilgāk par 3 minūtēm – tad zūd labās īpašības.»

Toties salātos dievīgi ir jaunie rabarberi, griežami kopā ar lapiņu. «Kamēr lapa ir sakrunkojusies, to var ēst – garšīgi,» stāsta Reitere. Salātos jaucamas gārsas, pļavu un dārza skābenes, kā arī izdīgušie ziemas sīpolu un ķiploku asni. Zāļu sieva iesaka doties mežā, lai ievāktu gardās un veselīgās meža mātes veltes.

Mazās papardītes, kuru dzinumi saritinājušies kā gliemeži, salātos ir izcilas.

«Brūnās čabatas, kas ir virspusē, paberž nost un liek salātos. Brūnās nav vecās daļas, bet gan augu aizsargājošs slānis. Izmēģināt visu, kas iepatīkas, gan nevajag, jo ne mazums augu ir arī indīgi.»

«Izdomas nabadzība,» par pieneņu lapām teica zāļu sieva.

«Pienenes neēdu – neesmu nekāds nabags, kuram nav ko ēst.»

Patiesais iemesls – pienenēs ir rūgtviela, kas vajadzīga organisma attīrīšanai, bet rūgtums organismam nav vajadzīgs lielos daudzumos – pietiek ar mazumiņu. Dabas velšu zinātāja saka, ka viņa attīrīšanās nolūkos lieto vērmeļu dzērienu. Izdzerot nesen uzlietas tējas glāzi, rūgtums garšas kārpiņas netraumē. Lai pavasarīgi spirgtie salāti labi garšotu, viņa iesaka izmantot attiecību: jo stiprāka garša, jo mazāk.

To, kas ir patukšs, bezgaršīgs, jāliek visvairāk, piemēram, gurķus un lapu salātus. Tie uzlabo ādu un gļotādu, veicina šūnu atjaunošanos.

Ja garšo, Reitere iesaka likt salātos liepu pumpurus. Esot gardi un uzlabojot procesus organisma gļotādā. Lapas var ēst, kamēr liepas nezied.

Foto: PantherMedia/ScanPix

Tu izskaties pēc tā, ko ēd

«Vai tad tas jāstāsta, vai lasītājs muļķis, pats nezina?» iesaucas zāļu sieva uz jautājumu, vai, ejot pa mežu, der iemest mutē jaunos, maigos priežu un egļu dzinumus. Salātiem tie jau esot par cietu, bet uzēst kādu vajagot. «Nātrēs ir dzelzs, stiprina asinsvadu sieniņas.

Mazās nātres vajag samuļļāt, sarullēt plaukstās – jā, plaukstās, nevis pirkstos, ko nātres sadzels.

Var apēst uzreiz, nemaz nevajag salātos,» bilst dabas noslēpumu zinātāja. Viņa neiesaka plaucēt nātres ar karstu ūdeni, jo dzelkšņi tik un tā nelūstot, bet vitamīnu buķete zūdot. «Sīpols, ķiploka laksti, nātres un kefīrs – garšīgi,» viņa uzbur ātrā pavasara kokteiļa recepti. Tie, kuriem paniņas vai kefīrs negaršo, salātus var papildināt ar eļļu un citrusu sulu.

«No tā, ko ēdam, būvējas mūsu miesa. Ja ēdiens izskatās samocīts, nedabisks, sastāvējies un nesmaržo labi, padomā, vai gribi justies un izskatīties kā tas ēdiens,» saka Reitere.

Piemēram, kafejnīcā salātiņi ilgi gaidījuši ēdāju, nosulojušies, apvītuši. Nē, es negribu būt tāda kā tie! Es ēdu to, kas ir spirgts un dzīvelīgs!

Nezāļu ēdāji ir stipri un veseli kā pašas nezāles.

Foto: PantherMedia/ScanPix

«Kad runājam par proporcijām, es vienmēr atkārtoju: pliekano visvairāk. Seko salkanā garša, kas ir laba nerviem un asinsritei. Skābo mazliet mazāk. Tas der gremošanai. Sūrais – urīnceļiem un organisma attīrīšanās procesiem – svīšanai.» Tādi ir redīsi, kāļi, rukola. Arī ķērsa, kas zied skaistiem bālganiem un ceriņkrāsas ziediņiem. «Zvērene, žodzene, pērkone,» dīvainus nezāļu nosaukumus min Reitere. Visas ēdamas, gardas, veselīgas. Jā, arī mājas rapsis nav peļams, ja tiek celts galdā. Izteikta garša, antiseptiska, fungicīda, antispazmatiska iedarbība ir lupstājam, kas aug sētmalēs un bijis zināms kā garšaugs jau viduslaikos.

«Savukārt sīvas piegaršas augi der imunitātei un dzimumveselībai. Rūgto vajag vismazāk, jo tas izjauks garšas buķeti. Visas pārmērības ir kaitīgas,» dažādas garšu nokrāsas turpina raksturot Reitere. Viņa atzīst, ka neviens augs nesatur tikai vienu garšu, bet vairākas, tomēr viena ir izteiktāka. Skābeno garšu viņa iesaka iegūt, plaukstās saspiežot citrusaugu – laimu vai citronu - un tā sulu ietecinot salātos. Reitere atgādina, ka jācenšas ēst tā, lai kuņģī veidotos sārmaina vide. «Cilvēki pieliek ūdenim citrona šķēli, nogaida un pēc vairākām stundām dzer citronūdeni. Nostāvējies maisījums nerada sārmainu, bet gan skābu vidi. Tas pats ar bērzu sulām, kas duļķainas tiek taupītas pagrabos. Jo vairāk svaiga pavasarī ēdam, jo labāka jušana.» Reitere uzsver, ka ēst salātus ir veselīgāk nekā dzert dabiskās sulas, jo košļājot notiek ēdiena priekšapstrāde, izdalās siekalas, kas labvēlīgi ietekmē gremošanas sistēmu un organisma spējas uzņemt vajadzīgās vielas un vitamīnus. «Pavasarī svaigēšana ir īpaši svarīga!»

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu