Netradicionālās ārstēšanas speciāliste Inese Ziņģīte izdevumā «Privātā Dzīve» stāsta, kā, ripojot sniegā, uzturot veselas zarnas un beržoties ar dvieli, var saglabāt lielisku augumu mūža garumā!
Ziņģīte: nē veģetārismam, labāk grauzt, veselas zarnas - labs sekss!
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Labāk grauzt nekā dzert
«Tagad ļoti moderni ir stāstīt, ka no rīta tukšā dūšā jādzer ūdens. Es tam nepiekrītu.
Ar ūdeni neviena mašīna nedarbojas. Tai vajag degvielu.
Kuņģa degviela ir siekalas. Tāpēc uzreiz pēc pamošanās es graužu. Man pa rokai ir sausiņš vai nobriedušas Lāču maizes gabaliņš - tik mazs kriksītis kā viens pirksts. Var izmantot arī žāvēta ābola šķēlīti. Graušanas laikā izstrādājas siekalas un kuņģis sāk strādāt.»
Veselas zarnas - labs sekss
«Man vēl aizvien ir tvirts ķermenis, jo man ir pilnvērtīga dzīve visās tās izpausmēs. Tuvāk nepaskaidrošu, jo tas ir tabu. Lai saglabātu figūru, svarīgi ir elpot ar vēderu, nevis tikai ar plaušām.
Pavērojiet mazus bērniņus, kā viņiem elpojot cilājas vēderiņš, - viņi to dara pareizi!
Ja tu apzināti ievelc elpu tā, ka vēders piepūšas, bet izelpojot tu burtiski sakņūpi, tas ir kolosāls treniņš un tev nemūžam nebūs nekā lieka ne uz gurniem, ne vēdera. Tu piespiedīsi strādāt savas zarnas. Vēderam obligāti jāiziet divreiz dienā - no rīta un vakarā. Ja vakarā tas nenotiek, jauna sieviete ir vislielākā zaudētāja, jo viņai būs nepilnvērtīgs sekss.»
Kā dabūt tvirtas krūtis?
«Man nekad nav bijušas iesnas, jo es no rītiem seju nemazgāju. Es visa aplejos ar ūdeni. Personīgi man auksts ūdens riebjas, tāpēc aukstā telpā aplejos ar siltu ūdeni. Pēc tam kārtīgi norīvējos ar dvielīti, un tas mani paceļ debesīs. Pēc tam varu apgarota staigāt pa māju, nostāties kaila pie lielā spoguļa un priecāties: «Man stāv krūtis!»
Sievietei noteikti nepieciešams lielais spogulis, kurā var sevi apskatīt pilnā augumā.
Ja tu sevi ikdienā no malas neredzi, tu arī nevari sevi iemīlēt.»
Nē veģetārismam!
«Nevajag attaisnoties ar gēniem. Nozīme ir tam, kā tu pats dzīvo - ko ēd, ko dari. Ar savu dzīvesveidu tu bez problēmām sevī vari nokaut visus savus lieliskos vecāsmātes gēnus. Ej tik uz lielveikalu! Es turp neskrienu. Ja gribi dzīvot veselīgāk, čāpo kājām uz tirgu. Varbūt nopirksi trīs reizes dārgākus produktus, toties mazāk rīsi. Ja zemnieku tirdziņi ir par dārgu, izkāpiet no autobusa kaut kur starp Rīgu un Mārupi un iebrieniet kādā sētā. Laipni sasveicinieties un sakiet: «Vai jums, lūdzu, nebūtu kāds pašu audzēts gurķis? Es to no jums nopirkšu!» Un vēl var doties uz pļavu un salasīt visādus zaļumus, no kuriem sanāks simtreiz labāki salāti nekā no tām lapiņām, kas lielveikalā iepakotas vakuumā. Nopērku četras bundžas krējuma un ēdu kopā ar nātrēm, gārsu.
Esmu pret veģetārismu un vegānismu.
Tie, kas to piekopj, vecumdienās paliks bez zobiem. Astoņdesmit gadu vecumā nevarēs pastaigāt, jo mugurkaulam jāražo limfa, bez gaļas tas būs kā ķīselis. Es ēdu gaļu. Turklāt īstai cūkgaļai jābūt ar treknumiņu. To pērku tirgū Rīgā pie pārdevējas, kuru pazīstu jau 50 gadu. Ja es tikai sēdētu pie galda un rakstītu grāmatas, tā ēst man, protams, nevajadzētu. Man pietiktu ar kriksīti, jo rūpējos par slaido līniju.»
Vairāk padomu lasi izdevumā «Privātā Dzīve».