Aptauja: Sievietes biežāk cieš no mentāla rakstura slimībām

Egoiste
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: PantherMedia/Scanpix

Sievietes divreiz biežāk cieš no trauksmes lēkmēm un piecreiz biežāk saskārušās ar veģetatīvo distoniju nekā vīrieši, liecina jaunākā «Mana Aptieka & Apotheka Veselības indeksa» dati.

Sensitīvs, bet aktuāls jautājums ir mentāla rakstura slimības – tādas kā veģetatīvā distonija, trauksmes un panikas lēkmes u.c. Šogad «Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss» vētīja valsts iedzīvotāju saskarsmi ar šiem psiholoģiska rakstura traucējumiem. Kā liecina pētījums, teju desmitā daļa jeb 8% aptaujāto sieviešu atzina, ka ir saskārušās ar trauksmes lēkmēm. Tikmēr starp vīriešiem to, ka ir piedzīvotas trauksmes lēkmes, atzina 3% aptaujāto. To, ka ir slimots ar veģetatīvo distoniju, atzina 5% sieviešu, kamēr vīriešu vidū ar šo kaiti saskārušies 1% aptaujāto. Arī panikas lēkmes biežāk piedzīvojušas sievietes – to atzina 3% aptaujāto sieviešu un 1% aptaujāto pretējā dzimuma pārstāvju.

Vienlaikus vairāk nekā desmitdaļa jeb 12% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju atzina, ka izjūt vajadzību pēc psihologa/psihoterapeita konsultācijas, tomēr nav speciālistu apmeklējuši. Tostarp šādu vajadzību atzina 13% aptaujāto sieviešu un 11% aptaujāto pretējā dzimuma pārstāvju. Savukārt 3% visu aptaujāto iedzīvotāju pēdējo reizi pie psihologa vai psihoterapeita vērsušies pēdējā gada laikā, 5% to darīja pirms viena vai četriem gadiem, bet 7% - vēl senāk, liecina indeksa rezultāti. Tikmēr lielākā daļa jeb 69% visu aptaujāto norādījuši, ka nekad nav izjutuši vajadzību apmeklēt psihologu vai psihoterapeitu.

Ārsts psihoterapeits un psihosomatiskās medicīnas speciālists Jānis Vītiņš, komentējot rezultātus, norāda, ka, viņaprāt, aptauja atklāj «pareizo tēlu», kādu cilvēks vēlas par sevi radīt citiem, nevis reālo situāciju. Kā cēloni šādiem datiem speciālists min psihes fenomenu, kad cilvēki «noslēpj» no sevis informāciju par emocionālo pašsajūtu. «Iemesli ir vairāki – vispirms jau paša cilvēka dabiska vajadzība idealizēt savu stāvokli. Piemēram, trauksme sevi piesaka ne tikai kā pastāvīga spriedze vai panika, tā var izpausties, piemēram, ar sirdsklauvēm, kuņģa, zarnu trakta problēmām, muskuļu saspringumu u.c.,» komentē J. Vītiņš, uzsverot, ka ir būtiski spēt atpazīt simptomus un noteikt pareizos cēloņus. Pieņemams, ka sievietes arī ir vairāk informētas un vairāk interesējas par dažādiem mentālas dabas traucējumiem.

Komentējot reālo situāciju valstī, speciālists norāda, ka, piemēram, trauksmes lēkmes ārsta - psihoterapeita praksē pacientiem tiek konstatētas 80% gadījumu. Starp risinājumiem speciālists min diagnostiku un psihoterapiju, ko veic psihoterapeits ar atbilstošu medicīnisku izglītību, vai medikamentozu terapiju, ko nozīmē psihiatrs.

«Ja vērtējam dažādu antidepresantu noietu aptieku tīklā «Mana Aptieka», jāsecina, ka šā gada pēdējos trijos mēnešos tas pieaudzis par 5,6%. Tikmēr pozitīvi vērtējama tendence, ka saskaņā ar indeksa rezultātiem 34% aptaujāto pirms medikamentu lietošanas vienmēr konsultējas ar ārstu vai farmaceitu. Tas liecina, ka vismaz trešdaļa iedzīvotāju nemēdz lietot zāles «uz savu galvu», saka SIA «Mana Aptieka» dalībniece Agnese Ritene.

«Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss» tapis sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS, šā gada aprīlī aptaujājot 1003 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem, to vidū 52% sieviešu un 48% vīriešu. Pirmais «Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss» pētījums tika veikts pērn.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu