Kaut arī patlaban Latvijā aktīvā reproduktīvā vecumā esošu sieviešu skaits samazinās, ģimenes top kuplākas, skaidroja Labklājības ministrijas (LM) pārstāve Aiga Ozoliņa.
LM: Sieviešu reproduktīvā vecumā kļūst mazāk, tomēr ģimenes top kuplākas
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņa norādīja, ka šāda tendence, izsakot prognozes sekmīgas dzimstības veicināšanas un ekonomiskās stabilitātes apstākļos, nozīmētu, ka kopējam jaundzimušo skaitam, visticamāk, nevajadzētu būtiski samazināties.
Komentējot Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datus, ka šā gada pirmajā pusgadā reģistrēti 10 175 jaundzimušie, kas ir par 990 mazuļiem jeb nepilniem 9% mazāk nekā attiecīgajā periodā iepriekšējā gadā, Ozoliņa norādīja, ka bērnu skaits un tā izmaiņas pats par sevi nav vienīgais rādītājs, kas raksturotu to, cik iedarbīga ir valsts politika, jo esot jāņem vērā sociāli demogrāfiskais iedzīvotāju portrets.
Pēc Ozoliņas paustā, demogrāfi jau iepriekš vērsuši uzmanību uz faktu, ka, ņemot vērā pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu augstos dzimstības rādītājus un pēc tam sekojošo dzimstības samazinājumu, aktīvā reproduktīvā vecumā esošu sieviešu skaits tuvākajā laikā būtiski saruks.
Piemēram, ja 2013.gadā 20-34 gadu vecas sievietes bija 208 100, tad nākamgad to skaits samazināsies par 8% un sasniegs 191 100, bet jau 2023.gadā sieviešu skaits būs par 15% mazāks jeb 162 100 tūkstoši, un tas ir jau noticis fakts, piebilda LM pārstāve.
Viņa skaidroja, ka objektīvāki rīcībpolitikas izaugsmes rādītāji attiecībā uz dzimstību būtu nevis bērnu skaits, bet, piemēram, summārais dzimstības koeficients, kā arī vairāku bērnu ģimeņu proporcionāls pieaugums iepretim tām ģimenēm, kas audzina tikai vienu bērnu.
Pēc LM datiem, patlaban vērojams pakāpenisks dzimstības intensitātes pieaugums, proti, summārais dzimstības koeficients jeb vidējais bērnu skaits vienai sievietei, kuram, lai notiktu dabiska paaudžu nomaiņa, attīstītās valstīs būtu jābūt statistiski ap 2,1-2,2 bērnu uz vienu sievieti. Latvijā vidējais bērnu skaits uz sievieti nepārtraukti palielinājies līdz 1,74 2016.gadā, kas Eiropas kontekstā ir viens augstākajiem rādītājiem.
Vienlaikus Ozoliņa norādīja, ka pastāvīgi pieaug arī bērnu skaits ģimenē, piemēram, 2006.gadā 52% no visām ģimenēm bija ar vienu bērnu, bet 2016.gadā vairs tikai 41%. Pārējās ģimenēs bija divi un vairāk bērnu. Turklāt palielinājies arī ģimeņu īpatsvars, kurās 2016.gadā dzimušie bērni ir trešie un nākamie, proti, tādas ir 20% no visām ģimenēm.