CPV ir vīruss, ar kuru inficēšanās visbiežāk notiek seksuālu kontaktu ceļā, taču ne tikai. Vīruss var tikt pārnests arī tiešā kontaktā ar ādu, gļotādām vai nodots no mātes bērnam, skaidro Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Vakcinācijas centra vadītāja Dace Zavadska. CPV infekcija var noritēt bez pazīmēm, taču tā ir ļoti izplatīta. Atsevišķi CPV tipi var veicināt izmaiņas dzemdes kakla, maksts, ārējo dzimumorgānu, taisnās zarnas, kā arī mutes un rīkles gļotādas šūnās, kas izraisa priekšvēža un pēc tam arī vēža attīstību. Latvijā dzemdes kakla vēzis ir otrais biežāk sastopamais audzējs sievietēm vecumā līdz 45 gadiem un trešais izplatītākais vēža izraisītas nāves cēlonis. SPKC statistika ir skarba: dzemdes kakla vēzis ik gadu Latvijā tiek atklāts vidēji 244 sievietēm, bet ik mēnesi no šīs slimības mirst ap 10 sieviešu.
Audzēju skaits nākotnē samazināsies
BKUS Vakcinācijas centra vadītāja Dace Zavadska uzskata, ka CPV vakcīnas pozitīvo ietekmi uz sabiedrības veselību objektīvi un acīmredzami varēs novērtēt tikai pēc kāda laika. «Šo vakcīnu pasaulē pa īstam mēs varēsim novērtēt tikai pēc gadiem 20 vai pat 50, kad redzēsim acīm un statistikai nenoslēpjamo ieguvumu - cik ļoti samazinājies papilomas vīrusa izraisīto audzēju gadījumu skaits un netieši arī konkrēto vīrusu tipu cirkulācija sabiedrībā. Runājot par Latviju, es aicinātu pagaidām nevilkt paralēles starp dzemdes kakla vēža gadījumu skaitu un CPV vakcinācijas aptveri, jo vakcināciju pret šo vīrusu Latvijā sākām 2010.gadā. Tas nozīmē, ka to ietekmi, ko vakcīna atstās uz mūsu audzēju statistiku, Latvijā redzēsim pēc 10 līdz 15 gadiem,» pauž D.Zavadska.
