Lapās ir augu valsts izcelsmes insulīns, kas mazina risku saslimt ar cukura diabētu.
Melleņu iedarbība un lietojums tautas medicīnā (1)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
SVAIGU OGU UN SULAS IEDARBĪBA
Optimālais aktīvo vielu sastāvs mellenēs piešķir tām asinsvadus nostiprinošas, pretbakteriālas, pretanēmijas īpašības. Sulu vai svaigas apvārītas ogas izmanto aplikāciju veidā, lai sadziedētu ādas bojājumus pēc rentgena vai radiaktīvo izotopu apstarojuma. Ogas izmanto pret kuņģa kaitēm, pārāk vāju skābi kuņģa sulā, mazasinību.
Svaigas melleņu ogas un zemenes (pārmaiņus mainot ogas) lieto pret nierakmeņu slimību, pat ja ir sāpju lēkmes. Aktīvās vielas pazemina cukura daudzumu asinīs.
Zilajam pigmentam (krāsvielai) piemīt baktericīda iedarbība. Svaigas ogas dziedē hroniskus aizcietējumus. Sastāvā esošie fitoncīdi efektīvi iedarbojas uz dizentērijas nūjiņām, stafilokokiem, difterijas un vēdertīfa izraisītājiem. Svaigu ogu ķīselis mazina un aizkavē pūšanas un rūgšanas procesus, bet miecvielas un krāsvielas iedarbojas kā pretiekaisuma līdzekļi. Mellenes ir labas mazasinības, nierakmeņu slimības, podagras, reimatisma, ādas kaišu gadījumos. Ieteicams uzturā daudz lietot cilvēkiem, kuru darbs saistīts ar redzes pārslodzi, un acu slimniekiem, jo spēj uzlabot redzes asumu un funkcijas. Ieteicamas pret kataraktu, glaukomu, tīklenes dzeltenā plankuma deģenerāciju, varikozo vēnu paplašinājumiem, hemoroīdiem, cukura diabētu, periodontozi. Pasaules zinātnieki ir pierādījuši, ka mellenes palīdz cīnīties ar novecošanu, kuras simptomi ir atmiņas zudumi, muskuļu nespēks, redzes un koordinācijas traucējumi. Svaigas ogas lielos daudzumos iesaka lietot pret podagru, reimatismu un citām slimībām, kuras saistītas ar vielmaiņas traucējumiem.
KALTĒTU OGU IEDARBĪBA
Kaltētas ogas ir populārs līdzeklis bērniem pret caureju. Pēc šādas melleņu terapijas zarnu peristaltika darbojas normāli un ir labā formā diezgan ilgu laiku. Pret caureju lieto tikai kaltētu ogu novārījumu, svaigas ogas var dot pretēju efektu. Pret caureju var dot kaltētas ogas vienkārši ēst, bet labāk ir pagatavot koncentrētu novārījumu. Dažreiz, ja ir jutīga zarnu trakta gļotāda, var būt kairinājums no nelielajām ogu sēkliņām, tāpēc pagatavo novārījumu, lai mazinātu šo iedarbību.
Novārījumu lieto akūtu un hronisku kuņģa – zarnu trakta darbības traucējumu gadījumos, ko pavada caureja. Pret dispepsijām, kuras saistītas ar rūgšanas un pūšanas procesiem zarnu traktā.
Pret kolītiem, enterokolītiem, dizentēriju, nierakmeņu slimību, nakts urīna nesaturēšanu, cistītu, uretrītu, mazasinību, gastrītu. Preparātus izmanto stomatīta gadījumā kā savelkošu un antiseptisku līdzekli. Ogas veicina toksisko vielu izvadīšanu no organisma.
LAPU PREPARĀTU IEDARBĪBA
Lapu preparātus vēlams lietot, ņemot vērā ārsta ieteikumus. Lapu preparātus lieto caurejas, klepus, kuņģa saslimšanu, urīpūšļa saslimšanu, cistīta, leikozes, dzemdes un hemoroīdu asiņošanas gadījumos, ādas slimību gadījumos. Tie palielina skābes daudzumu kuņģa sulā. Ārīgi izmanto kā skalojamo līdzekli, kompresēm acu iekaisumu un apdegumu, nedzīstošu un strutojošu brūču, abscesu, ekzēmu, seborejas gadījumos. Lapu preparātiem piemīt kardiotoniska, urīndzenoša, žultsdzenoša, savelkoša, pretiekaisuma, spazmolītiska, asiņošanu apturoša, pretcērmju iedarbība. Aktīvās vielas uzlabo redzi nakts laikā, kā arī visa redzes aparāta darbību. Preparātiem piemīt insulīnam līdzīga iedarbība. Lapas un jaunos dzinumus lieto cukura diabēta gadījumā, jo pazemina cukura līmeni asinīs. Lieto arī pret hipovitaminozi. Nav vēlams ilgstoši un lielās devās lietot lapu preparātus. Var saindēties ar specifiskām aktīvajām vielām, ko satur lapas. Lapās ir 18-20% miecvielu, ēterisko eļļu, 12-18% cukura, alkaloīdu, fenolu, flavonoīdu, 2,2-2,8% saponīnu, organiskās skābes, līdz 250 mg% askorbīnskābes, minerālvielas (kāliju, nātriju, magniju, kalciju, dzelzi, sēru, fosforu, hloru, jodu), glikozīdus, krāsvielu.