Cēlonis nr. 1 gremošanas trakta traucējumiem ir stress (8)

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: www.flickr.com

Cēlonis nr. 1 gremošanas trakta traucējumiem ir stress – tā ziņo gastroenterologi. Gandrīz 50% gadījumu, kad cilvēkiem ir sūdzības par traucējumiem gremošanas sistēmā, to iemesls ir veģetatīvās nervu sistēmas traucējumi. Visbiežāk sastopamā kuņģa-zarnu trakta saslimšana, kuras iemesls parasti ir stress, Latvijā ir kairinātās zarnas sindroms (KZS) – tas sastopams vismaz 30% Latvijas pieaugušo iedzīvotāju, sievietēm – divreiz biežāk. Ļoti izplatīta ir arī gastroezofagiālā refluksa jeb atviļņa slimība (GERS).

Lai informētu cilvēkus par gremošanas trakta funkcionālajiem traucējumiem, tos atpazītu un prastu labāk ar tiem tikt galā, šobrīd noris akcija «Uzzini, kas notiek tavā vēderā!», kuras ietvaros ikviens interesents var apmeklēt bezmaksas lekcijas pie ārsta gastroenterologa.

Pirmā bezmaksas lekcija notika pirms pāris dienām, bet nākamā gaidāma 7. jūnijā. Pirmās lekcijas vai, pareizāk sakot, sarunas brīvā gaisotnē galvenās tēmas bija vienas no Latvijā izplatītākajām gremošanas trakta saslimšanām – atviļņa slimība un kairinātās zarnas sindroms. Kāpēc tās rodas, ko var un ko nevar ēst, kā rīkoties, lai atvieglotu dzīvi, kā arī atbildes uz daudz citiem ar gremošanas traktu saistītiem jautājumiem «Veselības centra 4» Diagnostikas centrā saņēma ikviens no pirmās lekcijas apmeklētājiem.

«No 2007. gada līdz pērnajam gadam mums, gastroenterologiem, darba ir ļoti daudz!» tā bilda lektors, Latvijā iecienītais ārsts gastroenterologs endoskopists Hosams Abu Meri. Biežākās funkcionālo gremošanas traucējumu pazīmes – uzpūsta vēdera sajūta, smaguma sajūta, atraugas, vēdera izejas traucējumi, nenoteiktas sāpes vēderā.

Kā nākamos cēloņus ārsts minēja uzturu – ko ēdam, kad ēdam un cik ēdam, kā arī gadalaiku,

jo saasinājumi parasti norit pavasarī un rudenī, kad organisms «pārkārtojas».

Kairinātās zarnas sindroms (KZS) sastopams vismaz 30% iedzīvotāju

KZS ir palielināts zarnu jutīgums, ko raksturo vēdersāpes, zarnu darbības (vēdera izejas) traucējumi, kas rodas bez organiskiem gremošanas trakta bojājumiem – tas saistīts ar psihosomatiskām problēmām. KZS nav bīstama, bet ievērojami pasliktina dzīves kvalitāti. «Mēdz paiet ilgs laiks, kamēr tiek noskaidrots, ka nekādu organisku bojājumu nav – kamēr iziet visas pārbaudes. Tad paiet vēl kāds laiks, līdz cilvēks saprot, ka praktiski ir vesels, pieņem to, un simptomi izzūd. Bieži vien palīdz vizīte pie neirologa vai psihoterapeita, nomierinošu līdzekļu lietošana,» teic ārsts.

Arī GERS jeb atviļņa slimības vieglā forma nav bīstama, tomēr simptomi ir nepatīkami, un pacients kopā ar ārstu var atrast veidus, kā dzīvi darīt vieglāku. Biežākās pazīmes, kas liek domāt par GERS, ir dedzināšana aiz krūškaula (grēmas), sāpes pakrūtē, atraugas (ar barību vai gaisu, kam var būt nepatīkama smaka), uzpūsts vēders, slikta dūša, dažkārt arī sāpes vēderā. Hosams Abu Meri gan vairākkārt uzsvēra, ka ikviens cilvēks ir individuāls, tomēr daži vispārīgi ieteikumi noderēs: vēlams izvairīties no taukainiem, skābiem ēdieniem, aromatizētiem un gāzētiem dzērieniem; ēst bieži, bet nelielām porcijām; sēdēt pareizi. «Un kā jūs domājat, kāds alkohols kuņģim ir visnekaitīgākais?» ārsts klausītājiem uzdeva arī diezgan provokatīvu jautājumu. Noraidījis visus iespējamos variantus, viņš paziņoja atbildi: «Nē. Pareizā atbilde – tāda nav vispār. Vislabākais ir tīrs ūdens.»

Hosams Abu Meri atbildēja arī uz jautājumu par «Borjomi»: «Protams, tā kā tas ir dabīgais minerālūdens, kas satur ļoti daudz dažādu vērtīgu mikroelementu, to ieteicams lietot regulāri (izņemot saasinājuma brīžos). Organisms šādā veidā uzņem daudz vērtīgu vielu, kas gan pastiprina imunitāti un izvada visu lieko, gan uzlabo gremošanas trakta darbību.»

Savukārt, runājot par pārbaudēm, ārsts atgādināja, ka gastroskopija un endoskopija mūsdienās ir neaizstājamas izmeklēšanas metodes. Būtiski zināt, ka

pēc 50 gadu vecuma jebkurš Latvijas iedzīvotājs savam ģimenes ārstam var pieprasīt gremošanas trakta vai konkrēta orgāna skrīningu (pārbaudi)

arī tad, ja nav nekādu konkrētu sūdzību – lai novērstu iespējamās saslimšanas sākuma stadijā.

Piecas nelielas ēdienreizes dienā, mazāk miltu izstrādājumu, vairāk – dārzeņu un ūdens

Tā kā lekcija noritēja brīvā formā, ikviens varēja saņemt atbildes arī uz sev interesējošiem jautājumiem, no kuriem viens, protams, bija arī par svara zaudēšanu. Hosams Abu Meri, atbildot uz to, uzsvēra vecās, klasiskās patiesības, kuras tomēr joprojām daudziem šķiet pārāk vienkāršas un tajā pašā laikā grūti izpildāmas: «Ja mēs neēdam teju nemaz, tad, jā – ātri vien zaudēsim 4–5 kg no svara. Uz šķidruma, nevis tauku rēķina! Galvenā recepte lēnai, bet drošai, veselīgai svara samazināšanai: piecas nelielas ēdienreizes dienā, mazāk miltu izstrādājumu, vairāk – dārzeņu un ūdens, un fiziskas aktivitātes pēc pašu izvēles!»

Piedalīties akcijā joprojām var ikviens interesents, reģistrējoties sociālā tīkla Facebook.com «Borjomi» Latvijas oficiālajā lapā Facebook.com/BorjomiLatvia, izdrukājot kuponu un piesakoties pa tajā norādītajiem tālruņiem. Nākamā bezmaksas lekcija-saruna notiks 7. jūnijā. Vietu skaits ir ierobežots!

Komentāri (8)CopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu