Līdzās tādām labi zināmām atkarībām kā azartspēļu, tabakas, alkohola un citas atkarības Pasaules Veselības organizācija oficiāli nu ieviesusi arī terminu «uztura atkarība». Kas tā ir, kā izpaužas un kā to ārstē, stāsta Irisa Oganesjana, ārste-dietoloģe un uztura atkarību speciāliste.
«Kā tad rodas atkarības? - Visbiežāk tās parādās brīdī, kad sevī izjūtam tukšumu, ko nepieciešams aizpildīt! Tātad arī
ēšanas atkarība, tāpat kā jebkura cita, ir cieši saistīta ar psiholoģiskajiem faktoriem.
Tieši šā iemesla dēļ ar to visefektīvāk ir strādāt psiholoģiski, nevis iesakot diētu. Diētas mūs «ieliek rāmjos», bet cilvēks, kuram ir kāda atkarība, sevi tajos nespēj noturēt un nemitīgi atgriežas pie vecajiem ieradumiem,» skaidro Irisa Oganesjana.
Lai šo atkarību ārstētu, nepieciešama uztura atkarību speciālista palīdzība
Irisa Oganesjana atklāj, ka konsultāciju laikā speciālists noskaidro un analizē ne tikai produktu klāstu un daudzumu, ko pacients patērē, bet arī to, ar kādiem notikumiem un darbībām tiek piepildīta šī cilvēka ikdiena!
«Tātad uztura atkarību speciālista galvenais uzdevums ir noskaidrot, kā trūkumu savā dzīvē ar konkrētajiem apēstajiem pārtikas produktiem un barības vielām cilvēks aizstāj, jo ēšanas mānijai jeb atkarībai ir vistiešākā saistība ar to, kā cilvēkam pietrūkst ikdienā!
Jau sen ir zināms, ka
prasība pēc saldās garšas liecina par mīlestības trūkumu
un ka asu ēdienu cienītājiem savukārt ikdienā pietrūkst asu un spēcīgu izjūtu.
Tas, protams, nav nekas jauns, tas ir daudzkārt dzirdēts un vairumam – labi zināms. Tomēr nepietiek vien ar to, ka mēs esam par to dzirdējuši, jo, kā redzams, šāda tieksme pēc ēdiena joprojām pastāv,» uzsver Irisa Oganesjana.
Kādēļ tā notiek?
«Būtiski atcerēties, ka uztura atkarību iespējams ārstēt vien tajā gadījumā, ja šim procesam ir piesaistīta cilvēka apziņa – tātad, ja viņš apzinājies, ka savu rīcību ir spējīgs mainīt.
Esmu novērojusi, ka pēc konsultācijām manas pacientes gluži neapzināti sāk citādāk izvēlēties pārtiku, mainās viņu prioritātes un rodas dzīvesprieks.
Piemēram, reiz man bija kliente, kurai ļoti kārojās pankūku. Pirms konsultāciju sākšanas vienā ēdienreizē viņa varēja notiesāt desmit pankūkas, pēc tam viņai pietika tikai ar divām! Jautāsiet, kādēļ tā?
Tāpēc, ka, sākot pievērst uzmanību izjūtām, kas viņai radās ēšanas laikā, - kā mainās garšas nianses un tam, vai arī pēc desmit minūtēm tā pati pankūka šķiet tikpat garda kā pirms tam, viņa iemācījās apēst tikai nedaudz tā ēdiena, kas viņai tik ļoti garšoja, toties ar baudu,» stāsta uztura atkarību speciāliste Irisa Oganesjana.
Tātad pats grūtākais, bet tajā pašā laikā – arī pats svarīgākais, kas uztura atkarības gadījumā
jāapzinās, ir faktori, kuru dēļ mums pastiprināti gribas ēst
vai kādēļ mums rodas tieksme izvēlēties ko vienu, konkrētu.