Dzīve uz pilnu klapi jeb ko atrod asins paraugos... (23)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Skaidrs, ka izvairīties no ķimikālijām mūsdienās nav iespējams. Taču ar savu dzīvesveidu var vismaz censties samazināt to daudzumu, kas nonāk organismā. Tā intervijā portālam TVNET saka nevalstiskās organizācijas Baltijas Vides Forums Latvija pārstāve Kristīne Sēnele. Viņa pastāstīja par kādu nesenu pētījumu, kura laikā pētīja Baltijas iedzīvotāju asins paraugus.

Kas tas īsti ir par pētījumu? Ko tajā pētīja?

Kampaņā «Padomā, pirms pērc» esam veikuši vairākus testus, kuros meklējām dažādas bīstamās vielas, kuras galvenokārt vidē un cilvēka organismā nonāk no plaša patēriņa precēm.

10 Lietuvas un 10 Igaunijas brīvprātīgo asins paraugos meklējām trīs bīstamo vielu grupas – ftalātus (plastmasas mīkstinātāji), bromētos liesmu slāpētājus (izmanto mēbelēs, paklājos, elektroierīcēs u.c. precēs, lai mazinātu to uzliesmošanas risku) un perfluorētos savienojumus (dažkārt dēvē arī par teflonvielām, kas neļauj piedegt, atgrūž taukus vai ūdeni).

Daļa no šīm vielām jau ir ierindota hormonālās sistēmas bojātājos, citas tiek turētas aizdomās.

Kopumā meklējām 28 vielas, tajā skaitā arī tādas, ko principā jau ir aizliegts izmantot dažādās precēs.

Tāpat mēs pārbaudījām gaisu 15 Latvijas bērnistabās, meklējot tur vairāk nekā 40 dažādas kaitīgas gaistošas vielas.

Mūsu Lietuvas kolēģi (Baltijas Vides forums Lietuva) meklēja kaitīgos plastmasas mīkstinātājus - ftalātus - dažādās plastmasas precēs, no lellēm līdz vaskadrānām.

Kādi bija galvenie rezultāti un secinājumi?

Vispirms jāatzīst, ka visos brīvprātīgajos ir kaut kāds bīstamo vielu piesārņojums. No 28 meklētajām vielām kopumā atradām 14. Atradām 5 ftalātus, 7 liesmu slāpētājus un 2 perfluorētos savienojumus.

Vidēji vienā asins paraugā bija 9 no 28 meklētajām vielām.

12 bija maksimālais un 5 – minimālais atrastais vielu daudzums vienā asins paraugā.

Pilnīgi visu brīvprātīgo asinīs bija abi perfluorētie savienojumi (PFOS un PFOA). Tāpat visos paraugos atradām vismaz vienu liesmu slāpētāju, turklāt biežāk tos, kas jau ir aizliegti. 16 paraugos atradām 1 līdz 3 ftalātus.

Vai pētījuma rezultāti jūs pārsteidza? Kas tieši?

Mūsuprāt, šādām vielām vispār nebūtu jābūt cilvēka asinīs, jo neviens īsti nezina, kā tās iedarbojas ilgtermiņā, turklāt kopā ar vēl neskaitāmām ķimikālijām, kas ir mūsu organismā. Pārsteidzoši ir tas, ka pilnīgi visos asins paraugos bija perfluorētie savienojumi, neskatoties uz to, kāds ir konkrētās personas dzīvesstils.

Īstas skaidrības, kāpēc perfluorētie savienojumi ir tik izplatīti (jo tos atrod vidē, cilvēku asinīs un taukos), nav. Savukārt, konstatējot asinīs jau pirms vairākiem gadiem aizliegtas vielas, vēlreiz pārliecināmies, ka

aizliegtās vielas patiešām ir bīstamas savas noturības dēļ.

Saprotu, ka Baltijas iedzīvotāju asinīs atrastas pat 12 dažādas endokrīno sistēmu bojājošas vielas. Par ko tas liecina?

Nevarētu teikt, ka Baltijas iedzīvotāji būtu īpaši unikāli ar šādu atrasto vielu buķeti asinīs. Līdzīgos pētījumos arī citviet tiek atrastas šādas pašas vielas. Tā ir sava veida nodeva par mūslaiku ērto dzīvi, jo visas atrastās vielas ir 100% cilvēku radītas. Īpašības, kuru dēļ tās tiek pievienotas produktiem – izturīgas pret dažādu iedarbību, - beigu beigās ir kaitīgas mums pašiem – tās uzkrājas un nesadalās, paliek mūsu organismā, un tās manto arī mūsu bērni.

Nav īstas skaidrības ne tikai par to, kā šīs vielas ietekmē mūsu pašu veselību ilgtermiņā, bet arī kā tās var kaitēt bērnu attīstībai. Piemēram, ftalāti tiek saistīti ar bērnu astmu, virkne no tiem ir hormonālās sistēmas bojātāji, kas negatīvi ietekmē dažādus cilvēka organisma procesus – reproduktīvos, vielmaiņas u.tml. Arī perfluorētie savienojumi var kaitēt hormonālajai sistēmai.

Bromētie liesmu slāpētāji apdraud vēl nedzimuša bērna veselību.

Varbūt jums ir kādi ieteikumi, kas izriet no pētījuma rezultātiem?

Skaidrs, ka izvairīties no ķimikālijām nav iespējams mūsdienās. Taču ar savu dzīvesveidu var vismaz censties samazināt to daudzumu, kas nonāk organismā. Visvienkāršākais ir nepārspīlēt ar mantām, mēbelēm, kosmētiku, sadzīves ķīmiju utt.

Ja gribas dzīvot uz pilnu klapi, tad diemžēl jārēķinās arī ar lielāku piesārņojumu.

Turklāt der atcerēties, ka daļu no tā visa, ko būsim sarūpējuši, mantos arī mūsu bērni caur mātes pienu un arī asinīm, kad bērns vēl tikai attīstās mātes ķermenī.

Vai līdzīgi pētījumi par Baltijas iedzīvotāju asins sastāvu notikuši arī iepriekš?

Lietuvā šādu pētījumu veica pirmo reizi. Par Igauniju neesmu pārliecināta. Latvijā pirms vairākiem gadiem (šķiet, 2005.gadā) līdzīgu asins testu veica Pasaules Dabas fonds (PDF) un arī Zemes draugi. PDF pētīja vienas ģimenes trīs paaudžu sieviešu asinis.

Arī tajā laikā visos asins paraugos tika atrasti perfluorētie savienojumi un bromētie liesmu slāpētāji (visvairāk tieši jaunākās ģimenes pārstāves asinīs).

Zemes draugi 2006.gadā pētīja asinis vairākām slavenībām Latvijā, piemēram, Baibai Sipeniecei-Gavarei, Intaram Busulim, un arī atrada buķeti dažādu vielu (diemžēl precīzi nevarēšu nosaukt, kādas).

Kā rezultāti mainījušies laika gaitā?

Diemžēl pie mums netiek veikti pastāvīgi pētījumi jeb tā dēvētais biomonitorings, tāpēc nevar pateikt, kas un kā ir īsti mainījies. Mūsu testa un PDF testa gadījumā var tikai teikt, ka gan tolaik, gan tagad asinīs atrodami kā liesmu slāpētāji, tā perfluorētie savienojumi (viens no tiem aizliegts aptuveni piecus gadus). Virkne liesmu slāpētāju ir ierobežoti vai aizliegti jau gandrīz 10 gadus.

Vai līdzīgi pētījumi tapuši arī citos Eiropas reģionos? Kādi ir rezultāti, salīdzinot ar Baltijas un Latvijas datiem?

Mūsu pētījums nav ar zinātniskām ambīcijām, tāpēc nebūtu īsti korekti salīdzināties ar nopietniem pētījumiem.

20 cilvēki – tā ir pārāk maza un arī šaura grupa, lai mēs varētu rezultātus vispārināt. Turklāt tad būtu nepieciešami atkārtoti pētījumi. Citās valstīs tiek veikti jau nopietnāki pētījumi, piemēram, ir lasīts par ASV pētījumiem, kuros meklēti ftalāti. Šķiet, biomonitorings tiek veikts arī Vācijā un Lielbritānijā. Noteikti šādus pētījumus veic arī citās valstīs.

Komentāri (23)CopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu