Biežākās un postošākās kļūdas, ko pieļaujam ēdot

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Shutterstock

Kā iegūt vēlamo svaru, nenodarot sev pāri? To portāls TVNET skaidroja intervijā ar klīnikas Premium Medical uztura speciālisti Ingu Pūci. Viņa uzsvēra – lai pārmaiņas būtu pastāvīgas, tām jābūt lēnām, piesardzīgām un dabiskām.

 
Foto: Shutterstock

Pilnīgs NĒ saldumiem

Viena kļūda, kuru pieļauj gan sievietes, gan vīrieši, ir pilnībā pārtraukt saldumu ēšanu. Piemēram, pēkšņi un pavisam izslēgt no ēdienkartes kūkas, bulciņas, šokolādes sieriņus, konfektes un citus saldumus.

Ir labi samazināt šo produktu lietošanu, bet nevajadzētu tos pilnībā izslēgt.

Īpaši uzmanīgām šai ziņā jābūt emocionālām sievietēm. Jāatceras, ka saldā garša nomierina. Piemēram, satraukušos bērnus mēdz nomierināt ar saldumiem vai cukurūdeni.

Pat ja sieviete ar prātu saprot, ka viņai nevajadzētu ēst tik daudz saldumu, stresa situācijā, visticamāk, viņa nespēs pretoties vēlmei pēc saldumiem.

«Pilnīga atteikšanās no saldumiem nozīmē ignorēt savas garšas sajūtas. Bulciņa nepaliek mazāk garšīga tikai tāpēc, ka mēs to neēdam,» Pūce teica un piebilda, ka saldummīļi varētu meklēt mazāk kaitīgas alternatīvas, piemēram, ābolu, banānu.

Nav gan zināms, vai tie spēs aizstāt stresa brīžos dominējošo vēlmi pēc ļoti saldām un treknām uzkodām, kas nodrošina tīkamo umami garšu. «Bieži vien tad gribas kaut ko garšīgu, ko nodrošina šīs lietas.»

 
Foto: Shutterstock

Knakstīšanās posts

Vēl viena kļūda ir kādas ēdienreizes izlaišana. Piemēram, cilvēks cenšas neēst neko pēc pulksten 18.

Ārste uzskata, ka būtu pareizi ievērot seno teicienu: «Brokastis apēd pats, pusdienās dalies ar draugu, bet vakariņas atdod ienaidniekam.» Šajā teicienā esot ļoti daudz patiesības, bet jāņem vērā arī mūsdienu cilvēka dzīves ritms.

Tikai tad, ja cilvēks ir paēdis normālas brokastis un pusdienas, viņš var atteikties no vakariņām vai samazināt to apjomu.

«Bet, ja cilvēks pieņem, ka teorētiski varētu neēst vakarā, kaut nav paēdis citā laikā, zemākais sensorais līmenis ņems virsroku.

Tad cilvēks cenšas ignorēt ēdienreizi, tā vietā knakstoties ap dažādām nelielām uzkodām. It kā taupīdams kalorijas, cilvēks ēd pa sīkumiem, bet patiesībā finālā būs apēdis daudz vairāk. No pilieniem sastāv jūra.

Cilvēks var pat nepiefiksēt, ka ir apēdis daudz, jo ir sev iestāstījis, ka vakarā neko neēd, bet gan tikai paknakstās.

Bet patiesībā viņš, normāli ēdot vakariņas, var apēst tikpat daudz kaloriju kā ar dažām nelielām uzkodām, bet pirmajā situācijā viņam vismaz būs sāta sajūta un apmierinājums. Tieši to cenšas panākt visi ēdāji.

Bet tie, kas visu laiku sevi māna un nepaēd normālu maltīti, tā vietā visu laiku uzkožot pa sīkumam, no vienas bedres iekrīt otrā.»

Nav labi izlaist nevienu ēdienreizi. Vienlaikus ārste atgādināja, ka cilvēkiem ir dažāds dzīves un iekšējais bioloģiskais ritms. «Mēs to nevaram ignorēt! Ir caurbiras, kas ēd visu dienu un pat naktī, bet svarā nepieņemas, bet ir cilvēki, kas ēd maz, cenšas sevi dažādi ierobežot, bet pieņemas svarā arī no skatīšanās uz bulciņu. Kas vienam der, otram neder.» Tāpēc, cenšoties samazināt svaru, vēlama konsultācija ar kādu speciālistu, kas palīdzēs atrast kopsakarības un pareizo ceļu.

«Vienam attiekšanās no ēdiena pēc pulksten 18 der, bet citam – galīgi nē, jo tādā veidā viņš drīzāk piebeigs savu veselību.

Ir cilvēki, kuri nedrīkst izlaist ēdienreizes.

Viņu liekais svars veidojas tāpēc, ka viņi ēd reti un daudz vienā ēdienreizē. Viņiem būtu jāēd bieži un maz, jo vienkārši vielmaiņa nespēj to visu pārstrādāt. Gadās, ka no kaloriju viedokļa cilvēks nav pārsniedzis savu mēru, bet liekais svars rodas no tā, ka visa pārtika tiek uzņemta tikai divās lielās ēdienreizēs. Tas var būt pamatots liekā svara iemesls.»

Daļai cilvēku dzīvesveids ir tāds, ka no rīta nav laika vai vēl negribas ēst, pa dienu nesanāk, bet vienīgā ēšanas reize parasti ir vakarā. «Ja es arī šo vienīgo ēšanas reizi pārsvītroju, tas izskatās pēc badošanās. Pa dienu cilvēks ēd ļoti maz, cenšas izdzīvot līdz vakaram, bet beigās nepaēd arī vakarā... Šādā gadījumā vakariņas noteikti nevajadzētu izlaist. Tad cilvēka vielmaiņa gaida katru lieku kaloriju, ko noglabāt rezervēs.

Daļai cilvēku taukaudi strādā uzkrāšanas režīmā – tie visu laiku gaida, kad varēs kaut ko uzkrāt.

Piemēram, cilvēks visu nedēļu turas, neko daudz neēdot, bet, kad brīvdienās aiziet ciemos un divu zirnīšu vietā apēd trīs zirnīšus, viņam uzreiz palielinās svars.»

 
Foto: PantherMedia/ScanPix

Svarīgākie burti tievēšanā ir LPD

Pūce norādīja, ka tievēšanā svarīgi ievērot tā saucamo LPD likumu. Tas nozīmē – lai pārmaiņas būtu pastāvīgas, tām jābūt lēnām, piesardzīgām un dabiskām.

«Ja pārmaiņas būs ātras, nepārdomātas un nedabiskas, tās nenodrošinās pastāvīgi zemu svaru. Piemēram, jāsaprot, ka ilgstoši cilvēks nebūs gatavs piecas reizes dienā pārtikt tikai no burkāniem un bietēm.

Jautājums, vai cilvēks ir gatavs pārtikt no ekstremālas diētas visu mūžu?

LPD likuma īstenošana mūsdienās ir diezgan apgrūtināta, jo daudzi ir pieraduši, ka visas lietas var nokārtot ļoti ātri.

«Cilvēki ir pieraduši, ka galvassāpju gadījumā uzreiz iedzer tableti, nevis meklē sāpju iemeslus un uzdod jautājumus, kāpēc viņiem bieži sāp galva. Diētu gadījumā ātrumam ir otra puse – nākamā bedre būs vēl dziļāka. Tāpēc pārmaiņām jābūt lēnām, piesardzīgām un apdomīgām – cilvēkam ir jāanalizē, ko un kāpēc viņš ēd. Pārmaiņām jābūt arī dabiskām un jāsaskan ar dzīvesveidu un morāliem principiem.»

 
Foto: Shutterstock

Ēdot ieslodzījumā audzētus dzīvniekus, ir risks uzņemt liekus taukus un hormonus

Uztura speciāliste norādīja, ka dažkārt cilvēki pārprot veselīgu ēšanu un pārtiek tikai no izteikti liesiem produktiem, piemēram, liesas gaļas, vājpiena produktiem, plikiem griķiem un salātlapām.

«Ieteiktu vārdu liess nomainīt pret vārdu dabisks. Ja mēs skatāmies dabā, dabisks piens nav liess piens. Padarot pienu liesu, mēs esam tam atņēmuši būtiskas sastāvdaļas un tas nespēj savas funkcijas veikt pilnvērtīgi. Nav pareizi izņemt no ēdiena kaut kādu daļu, piemēram, no olīvām un riekstiem izpumpēt ārā eļļu. Daba katru produktu ir radījusi kā komplektu.

Arī cilvēkiem nepatīk, ka viņus uzskata tikai par ķermeņiem vai garīgām būtnēm. Cilvēkā visam ir jābūt līdzsvarā.

Arī ēdamam produktam ir jābūt maksimāli dabiskam.

Dabisks piens ir normāls piens – tam ir 4-4,5% tauku. Ir svarīgi ēst normālu pienu un biezpienu. Protams, svarīgs ir daudzums. Nevajag dzert litriem piena.»

Runājot par gaļu, Pūce atgādināja, ka dzīvniekiem ir dažādas ķermeņa daļas. «Graudam mēs ēdam visu, auglim mēs ēdam visu, dārzenim mēs ēdam visu, bet dzīvnieku sākam dalīt detaļās, piemēram, aknas, nieres, filejas. Mēs neēdam visu dzīvnieka ķermeni.

Protams, ir jautājums, vai dzīvnieks vispār būtu jāēd – tā ir pavisam cita tēma. Bet, ja nu mēs tomēr gaļu ēdam, ieteiktu izvēlēties meža dzīvnieka gaļu. Meža dzīvnieku gaļa ir vērtīgāka par nebrīvē augušu lopiņu gaļu, piemēram, ar hormoniem nobarotām vistām vai treknām cūkām.

Ēdot ieslodzījumā audzētus dzīvniekus, ir risks uzņemt liekus taukus un hormonus.

Diezgan bieži sievietes tievējot izvēlas tikai vistas filejas. No kaloriju skaitīšanas viedokļa, tas it kā būtu labi, bet jāatceras, ka cilvēks ir tendēts meklēt garšīgās garšas.

«Agrāk vai vēlāk vistas filejas apniks un, bēgot no zaķa, cilvēks ieskries lācim rīklē. Nereti ir tā, ka cilvēks cenšas ēst tikai liesu gaļu, bet pēc tam uzkož bonbongas vai kūciņas.»

 
Foto: Shutterstock

Vakarā jāiztiek bez gaļas

Par vienu no rupjākajām cilvēku kļūdām ārste uzskata gaļas ēšanu vakarā, it īpaši ziemā, kad pie mums ir auksts un tumšs. Gaļa grūti gremojas un rada smagas sajūtas.

Vakarā nevajadzētu ēst gaļu, sēnes, riekstus, svaigus un žāvētus augļus. «Lai cik tas dīvaini izklausītos, vakarā nevajadzētu ēst arī augļus. Bieži vien sievietes neēd vakariņas, bet apēd kādu augli.

Jāsaprot, ka ķermenim vakarā nav resursu, lai uzņemtos augļus transformētu enerģijā.

Ēdienam ir ne tikai enerģētiskā (kalorijas) un bioloģiskā (vitamīni, minerālvielas) vērtība, kā to uzskata Rietumu medicīnā. Maltītei ir arī barojošā funkcija, kas dod enerģiju un audus, par ko runā Austrumu kultūrā.

Ja ēdiens ir ļoti smags un nespēj sagremoties un transformēties, daļa cilvēku ēd ļoti daudz, bet vienalga ir mūžīgā badā. Ēdiena nesagremošana ir iemesls tam, ka cilvēks nesaņem tās vielas, kas viņam ir vajadzīgas un ko viņš ar šo ēdienu uzņemtu, ja ēstu pareizā laikā un veidā.»

Pūce atgādina, ka labāk ir ēst pa nelielam daudzumam biežāk nekā milzīgu kaudzi pārtikas vienā reizē. Cilvēka organismu var salīdzināt ar veļas mašīnu – ja tajā vienā reizē ieliek ļoti, ļoti daudz veļas, mašīna nespēs visu veļu izmazgāt un daļa veļas būs netīra.

Kuņģa tilpums tukšā dūšā ir puslitrs, bet pilns – pusotra.

«Ja vienā reizē cilvēks piepilda kuņģi līdz pat augšai, turklāt vakarā un ar ļoti smagu ēdienu, ir skaidrs, ka organisms to visu nevar transformēt par derīgām lietām.

Radīsies vairāk līdz galam nepārstrādātu vielu un atkritumu, nevis vērtīgu vielu. Tas var veicināt dažādas alerģijas, izsitumus un autoimūnās saslimšanas.

Katru reizi vajadzētu ēst tā, it kā no tā būtu atkarīga mūsu dzīvība.

«Mūsu dzīvība ir atkarīga no ēdiena. Bez ēdiena mēs nevarētu dzīvot. Tas veido audus un dod enerģiju. Ja ēdam daudz vienā reizē un nepareizā laikā – vakarā, kad organismam nav resursu, lai to visu sagremotu, mēs no ēdiena varam uzņemt tikai daļu labo vielu, un tāpēc cilvēki ir tendēti ēst arvien vairāk un vairāk, jo viņi nedabū nepieciešamo. Viņiem vajadzīgs lielāks ēdiena apjoms, lai saņemtu vismaz kaut ko no vajadzīgajām vielām.

Ēdot pareizi un kvalitatīvu pārtiku, parasti jāēd mazāk, jo organisms saņem visu nepieciešamo. Rodas arī mazāk atkritumvielu, kas daļai cilvēku uzkrājas taukaudos.»

Ārste iesaka gaļu un citu grūtāk sagremojamu pārtiku uzņemt pusdienās, nevis vakariņās. «Jāatceras arī atstāt vietu kuņģī, kur pārtikai sagremoties, proti, nepiestūķēt kuņģi pilnu.

Vienā ēdienreizē vajadzētu apēst maksimāli pusotru kilogramu pārtikas.

Ja viss uzņemtais pārtikas kilograms būs gaļa, organismam to būs ļoti grūti pārstrādāt.

Tāpēc daļu maltītes noteikti vajadzētu veidot dārzeņiem. Jo vieglāk sagremojama ir pārtika, jo vienā reizē to var uzņemt lielākā daudzumā. Vienā ēdienreizē es ieteiktu apēst ne vairāk kā 200 gramu gaļas, turklāt to noteikti nevajadzētu ēst vakarā.»

 
Foto: Shutterstock

Bet ko tad ēst vakarā?

Vakarā būtu ieteicams ēst viegli pārstrādājumus produktus, piemēram, dārzeņus (vislabāk siltus). Ziemā, vakariņās vajadzētu ēst dažādus sakņaugus, piemēra, bietes, burkānus, kāļus, arī kartupeļus. Vakariņās ieteicami arī dažādi graudaugi, piemēram, putrās, makaronos, miltos. Tāpat labi būs rīsi, griķi un citi graudaugi.

Visas šīs lietas var kombinēt ar dažādiem piena produktiem, piemēram, pienu, kefīru, biezpienu.

Kā ļoti labus vakariņu ēdienus daktere min makaronus ar sieru un dārzeņiem vai kartupeļus ar biezpienu.

Ja ļoti gribas, vakariņās varētu ēst arī zivis, bet vislabāk tās tāpat kā gaļu būtu ieteicams baudīt pusdienās. Arī augļus labāk baudīt dienas laikā.

Vakariņām var pievienot arī kādas veselīgās taukvielas un sildošās garšvielas, piemēram, piparus un kanēli.

Nevajadzētu ēst vēlu vakarā. Ziemas laikā pēdējai ēdienreizei nevajadzētu būt vēlāk par pulksten 19, 20.

Vasarā, kad ilgāk ir gaišs, var ēst arī vēlāk.

Cilvēkiem jāsaprot, ka ziemeļos dzīvojošo maltītēm jābūt citādākām nekā dienvidnieku ēdienam. Ja tas tiek ignorēts, var rasties dažādas slimības.

 
Foto: Shutterstock

Iemācīties dzīvot bez diētas

Ārste uzsver, ka dažādi īstermiņa ēšanas plāni, ko sauc par diētām, visbiežāk ilgtermiņā nedod vēlamos rezultātus. Gandrīz neviena no diētām nepakļaujas iepriekš minētajam svarīgajam LPD principam un tāpēc iedarbojas tikai uz īsu brīdi.

Turklāt dažkārt diētas atstāj graujošu iespaidu uz veselību.

Pēc diētām liekais svars var atnākt atpakaļ ar uzviju. Lai kompensētu diētas laikā izjusto izsalkumu, organisms pastiprināti sāks krāt barības vielas, tiklīdz cilvēks atkal sāks ēst iepriekšējā režīmā.

Jāatceras, ka katrai organisma šūnai, tostarp arī taukaudiem, ir atmiņa. Ja tās dažādu diētu iespaidā būs tendētas uz uzkrāšanu, būs ļoti grūti nepieņemties atkal svarā.

Pūce arī norādīja, ka neliels apaļums sievietēm ir dabisks, it īpaši pēc pirmās grūtniecības. Daba ir paredzējusi, ka sievietēm auglīgajā vecumā jādzemdē bērni. «Tas, ka ir izdomāta kontracepcija, neatbrīvo olšūnas un ķermeni domāt par grūtniecību. Tas nozīmē, ka sievietēm, it īpaši pēc pirmās grūtniecības, ir viegli pieņemties svarā un grūti tievēt. Izņēmums ir nelabojamas caurbiras.

Apzināti sevi badinot, liekam savām tauku šūnām domāt, ka dzīvot badā ir cilvēka dzīvesveids.

Katra jauna diēta palielina taukaudu nepieciešamību uzkrāt barības vielas. Tāpēc daļa cilvēku ir izmēģinājuši dažādas drastiskas diētas, bet neviena nav devusi paliekošus rezultātus. Bieži vien ir tā – ja iepriekš sieviete nebūtu mēģinājusi tik daudz dažādu diētu, viņas svars patlaban nebūtu tik liels.

Bieži vien diētu ievērotāju dzīve ir sadalīta divās daļās – pirmā ir stingra apņemšanās ēst maz, bet otra ir noraušanās, kuras laikā tiek ēsts viss iespējamais un lielos daudzumos. Šāds dzīvesveids ķermenim ir ļoti grūti izturams.

Ja cilvēkam ir tendence uzkrāt lieko svaru, viņš nekad nekļūs par caurbiru. Tāpēc būtu jāapsēžas un jācenšas atrast tāds ēšanas režīms, kas derēs līdz mūža galam, bet nepadarīs resnu.

Veselīga ēšana vienmēr atnesīs ideālu svaru, par to pat nedomājot.

«Nestrādājiet svara samazināšanai, bet gan veselīgai ēšanai. Tā vienmēr atnesīs ideālu svaru.»

Bieži vien drastisku diētu laikā izdodas būtiski samazināt svaru, piemēram, nedēļas laikā nomest pāris kilogramu, bet parasti tas notiek uz muskuļu un ūdens rēķina, nevis tāpēc, ka būtu samazinājies tauku apjoms.

Patiesībā diētu galvenais mērķis ir nevis samazināt svaru (nevienam uz pieres nav uzrakstīts, cik daudz viņš sver), bet gan ķermeņa apkārtmēru.

Pareiza tievēšana ir tad, kad pie viena zaudēta kilograma apkārtmērs ir samazinājies par vienu centimetru.
 
Foto: Shutterstock

Cik ilgā laikā iespējams iemācīties ēst pareizi?

Pūce atzina, ka cilvēka vecie ieradumi parasti mirst lēni un jaunie dzimst lēni.

Ķermenim ir jādod laiks, lai tas pierastu pie pareizas ēšanas un pieņemtu to kā normu. Tāpēc viena no lielākajām mūsdienu nelaimēm ir vēlme notievēt pēc iespējas ātrāk un straujāk. Visiem visu vajag ātri.

Dažādi speciālisti minējuši dažādus laika posmus, kas vajadzīgi, lai jaunie ieradumi nostiprinātos, piemēram, 21 diena, mēnesis.

Jāpaiet zināmam laikam, kamēr jaunā kārtība kļūst par ieradumu.

«Kad tas noticis, mēs par to vairs nedomājam, jo tas notiek zemapziņas līmenī.»

 
Foto: Shutterstock

Sportot līdz spēku izsīkumam

Vēl viena no rupjām kļūdām, domājot par slaidumu, ir nemainīt ēdienkarti, bet gan pastiprināti sākt sportot. «Ja cilvēkam ir liels svars, viņam jau tā ir liela slodze uz muskuļiem, balsta aparātu, asinsspiedienu un citām ķermeņa sistēmām.

Sākot pastiprināti sportot, tas parasti beidzas ar lielu blīkšķi un cilvēks ienīst sportu uz visu mūžu. Kustēties vajag, bet, jo lielāks svars, jo kustībām jābūt ar mazāku intensitāti, bet ilgākām.

Tie, kas ir sasnieguši ideālo svaru, bet gribētu kaut ko nedaudz uzlabot, var nodarboties ar intensīvākām kustībām.

Bet cilvēkiem ar svaru virs 80 kg sporta slodze nevar būt ļoti intensīva.

Vislabākais ir staigāšana, nūjošana.»

Nemainot ēdienkarti, nevar atstrādāt bulciņas. Tā ir smaga ilūzija.

Nepārdomāti darbojoties sporta zālē, sievietes var viegli nodarīt pāri savai hormonālajai sistēmai.

Sievietēm ir vairāk piemērotas dažādas dejas, piemēram, zumba. Tāpat dāmām ieteicams nodarboties ar jogu un citām nodarbībām, kas nav saistītas ar ķermeņa askēzi.

Sievietēm nevajadzētu sevi lauzt sporta zālē, tā vietā ieteicamas brīvi plūstošas un maigas nodarbības. No dzelžu cilāšanas var smagi ciest sieviešu hormonālā sistēma.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu