Pavasara nogurums – kas tas ir un kā ar to cīnīties?

Kas tas ir?

Ģimenes ārsts Artūrs Fedorovičs-Rubenis norāda, ka no medicīnas viedokļa pavasara nogurums nav slimība, bet gan organisma «pārkārtošanās» un adaptācija pārejai no ziemas uz vasaras periodu. Izmaiņas piemeklē pārsvarā ziemeļu puslodē dzīvojošos, tātad arī mūs. Jo tālāk uz ziemeļiem dzīvojam un jo krasākas ir atšķirības starp laika apstākļiem ziemā un vasarā, jo izteiktāki ir organisma pārkārtošanās simptomi.

Organisma pārejas procesam ir vairāki izskaidrojumi:

• vitamīnu un īpaši D vitamīna izsīkums,
• serotonīna līmeņa mazināšanās – tā produkcijai nepieciešama dienas gaisma. Serotonīns nodrošina impulsu pārvadi centrālajā nervu sistēmā - ja tas ir pietiekamā daudzumā, cilvēks ir možs un dzīvespriecīgs un labi panes stresa situācijas, bet līmeņa samazināšanās izraisa pretēju efektu.
• melatonīna regulācijas izmaiņas – melatonīns arī veidojas centrālajā nervu sistēmā un atbild par miega cikla regulāciju. Samazināts tā daudzums izraisa miega traucējumus – cilvēks mostas naktī un nevar vai viņam ir grūtības atkal aizmigt. Savukārt palielināts melatonīna daudzums izraisa miegainību un nogurumu. Vakaros, kad kļūst tumšāks, tā līmenis palielinās un mums parasti nāk miegs. Kad mums trūkst gaismas, tā līmenis ir nedaudz augstāks, tāpēc ziemā vai mākoņainā laikā jūtam miegainību. Pavasarī gaismas kļūst vairāk, bet melatonīna līmenis vēl ir paaugstināts, tāpēc jūtama miegainība un nogurums. Var būt arī situācija, kad melatonīna veidošanās izsīkst sakarā ar ilgstošo tā pārprodukciju ziemā, šajā gadījumā iespējami traucējumi un bezmiegs.

Kā redzams, visu simptomu pamatā ir bioloģiski aktīvu vielu trūkums. Taču organisma adaptācijas laikā šīs vielas mums ir visvairāk nepieciešamas. Tas, cik izteiktas ir organisma pārejas izpausmes, ir atkarīgs arī no katra individuālās jutības.

Runājot par pavasara noguruma psiholoģiskajiem aspektiem, psiholoģe un psihoterapeite Dr. Inese Ruka iezīmē ainu, kad jaunā sezona nes cerību un patīkamu uztraukumu, ka pēc tumšās ziemas esam sagaidījuši atjaunošanos ne tikai dabā, bet arī savā dzīvē. Tomēr jebkādas pārmaiņas, arī gadalaiku maiņas var nest emocionālu nedrošību un nestabilitāti, kas var radīt pastiprinātu trauksmi, kas nepavisam nav cerētā labsajūta.

Tāpat kā rudenī, arī pavasarī vērojami tā saucamie sezonālie emocionālie traucējumi (Seasonal affective disorder) – notiekot pārmaiņām dabā, arī organismam un ķermenim ir tām jāpiemērojas. No psiholoģijas viedokļa šīs pārmaiņas pastiprināti izjūt tie cilvēki, kuriem ir tendence uz trauksmes sajūtu – tās kļūst spēcīgākas. Pētījumi rāda, ka gandrīz piektdaļa iedzīvotāju Īrijā piedzīvo sezonālos emocionālos traucējumus, kas izpaužas kā nogurums, pazemināta vai paaugstināta ēstgriba, noslēgšanās no sociālajiem kontaktiem, nomāktība, skumjas, trauksme.

I. Ruka norāda, ka vēl viens faktors, kas var nest līdzi nomāktību un depresīvas reakcijas, ir atmiņas – pavasaris bieži vien mūsu dzīvē iezīmējas ar patīkamiem notikumiem – iemīlēšanās, gatavošanās nozīmīgiem dzīves notikumiem – eksāmeniem un izlaidumiem, kāzām un tamlīdzīgi. Ja šajā pavasarī nekas tik jauks nav gaidāms vai ja iepriekšējā pavasara patīkamās emocijas vēlāk ir beigušās ar vilšanos vai skumjām un psiholoģiski cilvēks nav ticis pāri šīm sāpēm, tad jaunais pavasaris nes sev līdzi pretrunīgu emociju gammu, tai skaitā – skumjas.

Kā ar to tikt galā?

Lai tiktu galā ar šiem simptomiem, ģimenes ārsts Artūrs Fedorovičs-Rubenis iesaka:

1. palielināt fiziskās aktivitātes, kuras nepieciešamas katram, bet jo īpaši cilvēkiem, kurus piemeklē pavasara nogurums. Prevencija vienmēr ir labāka par seku novēršanu, tāpēc ieteicams pievērsties fiziskām aktivitātēm jau ziemas beigās, lai organisms sāk pierast pie apstākļu maiņas;
2. pilnvērtīgs un daudzveidīgs uzturs, kas nodrošina mūs ar nepieciešamajiem vitamīniem un minerālvielām, ir tikpat svarīgs cīņā ar pavasara nogurumu;
3. uzturēšanās ārpus telpām – tuvojoties pavasarim, noteikti ir vērts vairāk uzturēties ārpus telpām, garas pastaigas, braukšana ar velosipēdu un citas aktivitātes būs pašā laikā.

Atceries, ja simptomi ir ļoti izteikti un nemazinās pēc nosaukto rekomendāciju ievērošanas, būtu jāvēršas pie ārsta, lai izpētītu un novērtētu radušās problēmas.