Grūtniecība četrdesmit gadu vecumā ir tieši tāda pati kā jaunībā

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Mūsdienu dzīvei ir lielas prasības pret mums, un mums – pret dzīvi, kas dažkārt piespiež atlikt bērniņa ieņemšanu un dzemdēšanu uz vēlāku laiku. Par to, ar ko ir jārēķinās, plānojot grūtniecību pēc 40 gadu vecuma, stāsta Veselības centru apvienības poliklīnikas «Pulss 5» pieredzējusī ginekoloģe Aida Čaligava.

Cik liela ir varbūtība, ka sievietei izdosies ieņemt bērniņu bez medicīniskās palīdzības, ja viņa ir vecāka par 40 gadiem?

– Tas ir atkarīgs no ģenētikas, bet ne tikai.

Vispār tiek uzskatīts, ka jau pēc 35 gadu vecuma ir grūtāk palikt stāvoklī, bet pēc 40 ir pavisam neliela varbūtība – tikai ap 10%. Katrai sievietei ir ģenētiski noteikts, ierobežots skaits olšūnu. Vienai sievietei tās beidzas ātrāk, citai – vēlāk, un viņa viegli paliek stāvoklī vēl 48 gadu vecumā. Bet pēc 40 gadu vecuma ir labi, ja ovulācija notiek divas reizes gadā. Tas, ka sievietei joprojām ir mēnešreizes, neko nenozīmē, jo pēc 40 gadu vecuma ovulācija parasti notiek ļoti reti.

Runājot par ārējiem apstākļiem, ir grūti iedomāties, kas būtu, ja visi stresi un slimības ietekmētu mūsu olšūnas. Ja viss, kas notiek mums apkārt, ietekmētu mūsu veselību, tā būtu katastrofa. Sievietēm nav jāuztraucas, ka, ja viņa ir slimojusi ar kādu slimību, arī olšūnas tagad ir slimas.

Ar vīriešiem ir citādi, viņu šūnu kvalitāte ir stipri ietekmējama ar ārējiem apstākļiem, bet tās arī atjaunojas katru trešo mēnesi.

Ir ļoti labi, ka olšūnas ir tikpat labas kā 40, tā 20 gadu vecumā. Cits jautājums, cik bieži notiek ovulācija. 20 gadu vecumā tā notiek bezmaz vai katru mēnesi, bet 40 gadu vecumā jau daudz retāk. Ārējie apstākļi arī ir ļoti svarīgi, runājot par pārējo sievietes veselību un viņas spēju ieņemt bērniņu. Piemēram, seksuāli transmisīvās slimības spēj ietekmēt apaugļošanās procesu, ja tās jau ir ietekmējušas olvadu caurlaidību. Ja sieviete dzīvo neveselīgi, tad, kaut gan ovulācija notiek, nenotiek apaugļošana. Skaidrs, ka, jo vecāki mēs kļūstam, jo sliktāka ir mūsu veselība un attiecīgi spēja ieņemt bērniņu, neskatoties pat uz to, ka olšūnas mēdz būt, tā teikt, ļoti kvalitatīvas.

Kāds ir labākais vecums grūtniecības plānošanai?

– Valsts apmaksā medicīnisko apaugļošanu tikai līdz 37 gadu vecumam ieskaitot, jo līdz šim vecumam visi ar apaugļošanu saistītie procesi notiek normāli. Pēc 38 gadu vecuma olšūnu skaits krasi samazinās, tāpēc veiksmīgas dabiskas apaugļošanās piemēru šajā vecumā nemaz nav daudz. No ginekologu skatpunkta vislabākais vecums grūtniecībai ir 25 gadi, bet, runājot tieši par olšūnām, vēlākais, taču joprojām labs vecums ir 35 gadi.

Ar ko vispār ir jārēķinās, plānojot grūtniecību pēc 40 gadu vecuma?

– Ja sieviete ir vesela, tad grūtniecības plānošana pēc 40 gadu vecuma ne ar ko neatšķiras no plānošanas 20 gadu vecumā. Tā ir tāda pati grūtniecība kā jaunībā. Protams, ja sievietei jau ir bijusi grūtniecība, dzemdības būs vieglākas, bet nevar teikt, ka viena bērna piedzimšana varētu atvieglot tos deviņus mēnešus.

No otras puses, protams, ir jārēķinās, ka pēc 40 gadu vecuma jau bieži vien ir problēmas ar kāju vēnām, iespējams, mugura sāpēs nedaudz vairāk, varbūt locītavas un tā tālāk. Bet, skatoties no ginekoloģiskā viedokļa, nekā slikta nav grūtniecībā pēc 40 gadu vecuma.

Vai ir tā, ka pēc 40 gadu vecuma olšūna dzīvo mazāk nekā 20 gadu vecumā?

– Nē, cik olšūna dzīvo, tik dzīvo, tas jau ir ģenētiski ieprogrammēts.

Vai sieviete var kaut kā pati uzlabot situāciju, piemēram, lietojot veselīgu uzturu vai sportojot?

– Uzlabot veselību kopumā var, bet olšūnu skaitu un kvalitāti ne. Tomēr palīdzēt tādā gadījumā ir iespējams: ārsti veic hormonālo stimulāciju, lai dabūtu olšūnas. Tas ir ļoti grūti, tieši tāpēc pēc 38 gadu vecuma valsts vairs neapmaksā medicīnisko apaugļošanu, jo tas ir daudz grūtāk. Tīri tehniski olšūnas var dabūt arī 50 gadu vecumā. Ne jau visām, protams, jo tas ir atkarīgs no ģenētikas, bet tāda iespēja pastāv. Līdz ar to nevajag samierināties ar problēmu, vajag konsultēties ar speciālistiem un meklēt risinājumu.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu