Mioma... Joki mazi!

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Shutterstock

Smaga menstruālā asiņošana, anēmija jeb būtisks dzelzs trūkums organismā, sāpes un spiediena sajūta vēderā, biežāka urinēšana, pat neauglība... tie ir dzemdes miomai raksturīgie simptomi, kurus sievietes bieži vien sākotnēji nesaista ar audzēju, nereti ignorējot minētos simptomus. Ārstu praksē ir gadījumi, kad sievietes sadzīvo ar šīm veselības problēmām pat piecus gadus Dzemdes mioma ir visbiežāk sastopamais labdabīgais reproduktīvās sistēmas audzējs sievietēm vecumā no 35 līdz 55 gadiem, 20% - 25% sieviešu dzemdes miomas ir obligāti jāārstē vai pat jāoperē, jo simptomi ir smagi un ievērojami pasliktina dzīves kvalitāti.

KAS IR DZEMDES MIOMA?

Dzemdes mioma (zināma arī kā leiomioma) ir visbiežāk sastopamais labdabīgais reproduktīvās sistēmas audzējs sievietēm reproduktīvajā vecumā.

Dzemdes mioma nav dzīvībai bīstama, taču tā var negatīvi ietekmēt dzīves kvalitāti: izraisīt smagu asiņošanu, anēmiju, vēdera sāpes, urīnpūšļa un zarnu darbības traucējumus, vēdera pūšanos, arī neauglību.

KĀDI IR DZEMDES MIOMAS VEIDI?

Pastāv trīs dažādi miomas paveidi, kurus nosaka to atrašanās vieta dzemdē:

  • subserozas miomas lokalizācija ir uz dzemdes ārsienām, augot uz ārpusi. Šādas miomas parasti neietekmē menstruācijas, kā arī nerada pārmērīgu menstruālo asiņošanu, taču tās var radīt sāpes, spiežot uz citiem orgāniem;
  • intramurāla mioma aug dzemdes sienā, liekot tai izplesties. Šādu dzemdes augšanu kļūdaini var noturēt par svara pieaugumu vai grūtniecību. Šis ir visizplatītākais miomas paveids, simptomi ietver smagu menstruālo asiņošanu, sāpes iegurnī un muguras sāpes, biežu urinēšanu un spiedienu iegurnī;
  • submukoza mioma aug dzemdes iekšējā sienā un var radīt smagu menstruālo asiņošanu ar gariem menstruālajiem cikliem. Šis ir visretāk sastopamais miomas paveids.

KĀ VEIDOJAS DZEMDES MIOMA?

Miomu rašanās iemesli joprojām nav skaidri zināmi. Iespējams, mioma var tikt pārmantota ģenētiski – ir gadījumi, ja mioma ir mātei, tā var attīstīties arī meitai. Taču ir fakts, ka miomas veidošanos sekmē paaugstināts hormona estrogēna līmenis. Attiecīgi – miomas augšanu stimulē estrogēns, kamēr progesterons kavē, tomēr tas nenozīmē, ka sievietēm ar līdzsvarotu hormonu līmeni miomas attīstība nav iespējama.

KĀDAS IR MIOMAS PAZĪMES?

  • Dzemdes asiņošana, tādēļ var būt mazasinība, nespēks un citas sūdzības, kas saistītas ar pārmērīgu asins zudumu.
  • Pārmērīga menstruālā asiņošana.
  • Sāpes vēderā, var būt pastāvīgas, krampjveidīgas.
  • Sāpes dzimumakta laikā.
  • Muguras sāpes jostas, krustu rajonā, var izstarot pa nervu gaitu.
  • Spiediena sajūta vēderā, sataustāms veidojums vēdera lejasdaļā, ja ir liela izmēra miomas.
  • Blakusorgānu darbības traucējumi, piemēram, aizcietējumi, urinēšanas biežuma palielināšanās.
  • Neauglība, grūtniecības neiznēsāšana.

KĀDAS IR DZEMDES MIOMAS ĀRSTĒŠANAS METODES?

Dzemdes miomas ārstēšanas taktika ir atkarīga no:

  • vecuma;
  • simptomu izteiktības;
  • dzemdes miomas veida;
  • vēlmes pēc grūtniecības;
  • vispārējā veselības stāvokļa.

Izšķir divu veidu ārstēšanas metodes – ķirurģiskās un medikamentozās.

Dzemdes miomas medikamentozās ārstēšanas mērķis – samazināt miomas mezglu apjomu un atvieglot slimības simptomus, tomēr nereti ir nepieciešama abu metožu kombinēšana vai tikai ķirurģiskās metodes izvēle.

Dzemdes miomas ķirurģiskās ārstēšanas metodes ir vairākas.

  • Histerektomija jeb dzemdes izņemšana. Lai arī lielākā daļa histerektomiju tiek veiktas, lai atbrīvotos no simptomātiskiem miomas mezgliem, pētījumi liecina, ka ne visas sievietes jūt veselības uzlabojumus pēc dzemdes izņemšanas operācijas. Kādā no pētījumiem ir konstatēts, ka gandrīz astoņi procenti sieviešu 24 mēnešus pēc histerektomijas cieta no tiem pašiem simptomiem.
  • Dzemdes artēriju embolizācija. Dzemdes asinsvados tiek ievadītas nelielas daļiņas, bloķējot asins plūsmu un izraisot miomas mezgla samazināšanos. Lai arī šī metode tiek atzīta par efektīvu simptomu izskaušanā, miomas mezgli var atjaunoties.
  • Miomektomija. Šajā gadījumā tiek izņemti tikai dzemdes miomas mezgli, saglabājot dzemdi. Lai arī tiek saglabāta fertilitāte, tomēr vēlāk miomas mezgli var atjaunoties.
  • Magnētiskās rezonanses – ultrasonogrāfijas kontrolēta manipulācija. Ar fokusētu ultraskaņas staru miomas mezglu uzkarsē līdz 60–80 °C un termiski apstrādā. Procedūru kontrolē ar magnētiskās rezonanses attēla palīdzību.

Ārstēšana ar medikamentiem pirms operācijas palīdz mazināt simptomus:

  • hormonālie medikamenti – hormonālo ārstēšanas metodi pirmo reizi apstiprināja 1995. gadā. Mioma tiek ārstēta, samazinot estrogēna un progesterona līmeņus un panākot pārejošu menopauzes stāvokli. Apturot menstruācijas, miomas mezgli sarūk un anēmija nereti samazinās. Ārstēšana nedrīkst pārsniegt sešus mēnešus;
  • jaunākā medikamentozā terapija – šis jaunās klases medikaments darbojas kā progesterona receptoru modulators, atgriezeniski bloķējot progesterona receptorus dzemdē, nomācot augšanu un ierosinot miomas mezglu saraušanos.

    Medikaments var tikt parakstīts vidēji smagu līdz smagu dzemdes miomas simptomu intermitējošai ārstēšanai, kā arī tas var tikt parakstīts dzemdes miomas simptomu ārstēšanai pirms ķirurģiskas operācijas. Ārstēšanas veidu un taktiku nosaka jūsu ginekologs.

    KAS NOTIEK, JA DZEMDES MIOMA NETIEK ĀRSTĒTA?

    Ja ir aizdomas par miomu, nevajadzētu ilgi gaidīt – tā var izaugt patiesi liela! Šādi veidojumi ne tikai rada ļoti nepatīkamas izjūtas sievietei, vēdera apjoma palielināšanos, nospiestus mazā iegurņa asinsvadus, tādējādi palielinot asinsvadu trombožu risku, bet arī ļoti apgrūtina iespējamo ķirurģisko ārstēšanu. Ilgstoša asiņošana var izraisīt anēmiju, kas var veicināt vispārēju nogurumu līdz pat stāvoklim, kad ir grūti veikt ikdienas pienākumus.

    Vairāk lasi: www.tikaisievietēm.lv

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu