Vai jūsu dzīvesbiedrs un draugi mēdz žēloties par krākšanu, kas gulēšanu vienā telpā ar jums padara neiespējamu? Vai dienas laikā jūtaties miegains, vienmuļas nodarbes laikā ātri iemiegat, vakaros nespējat noskatīties televīzijas pārraidi līdz galam, noguruma dēļ zūd vēlme piedalīties sociālos pasākumos? Iespējams, tas nav nekas nopietns, bet var izrādīties citādi. Krākšana nav tikai sociāla problēma, tā var būt simptoms nopietnai slimībai, ko sauc par obstruktīvo miega apnoju.
Kas ir obstruktīva miega apnoja (OMA)?
Tā ir slimība, kas rada daļēju vai pilnīgu elpceļu nosprostošanos (obstrukciju) miegā un izraisa skaļu krākšanu, biežas elpošanas apstāšanās (apnojas) epizodes, skābekļa koncentrācijas mazināšanos asinīs un biežas pamošanās, kas pacientam parasti paliek nepamanītas.
Saskaņā ar statistikas datiem apmēram 100 000 Latvijas iedzīvotāju cieš no OMA. Tā var būt cēlonis un sekas citām slimībām. Starp 2. tipa cukura diabēta pacientiem aptuveni 40% ir OMA, bet grūti ārstējama paaugstināta asinsspiediena (rezistentas arteriālas hipertensijas) gadījumā šī slimība satopama 50% pacientu. Savukārt, ja ir aptaukošanās ar ķermeņa masas indeksu (ĶMI) > 40, OMA sastopama 42 - 55% vīriešu un 16 - 24% sieviešu. Krākšanas, 2. tipa cukura diabēta un arteriālas hipertensijas kombinācijas gadījumā OMA ir līdz pat 75% pacientu.
OMA iemesli un riska faktori.
Muskulatūras tonusam miegā pazeminoties, spēki, kas notur elpceļus atvērtus, kļūst vājāki, un apkārtējo audu spiediena rezultātā elpceļi sašaurinās. Gaisa plūsmai paātrinoties, rodas krākšana. Pilnīgs (apnoja) vai daļējs (hipopnoja) elpceļu nosprostojums rodas, kad krūšu kurvja negatīvais spiediens un tā piesūcošais spēks kļūst stiprāki par elpceļu muskuļu tonusu.
Vairāk nekā 10 apnojas epizodes, kas katra ir ilgāka par 10 sekundēm, vienā miega stundā var izraisīt organismā bīstamu spriedzi, audi nesaņem nepieciešamo skābekļa daudzumu. Organisms pats atbrīvojas no elpas trūkuma, sūtot trauksmes signālus galvas smadzenēm,pacients atgriežas seklākā miega fāzē, tonizējas elpceļu muskulatūra, pieaug ieelpas spēks, un atjaunojas elpošana. Visbiežāk pacienti šīs epizodes neatceras. Pēc neilga laika ieslīgstot dziļākā miegā cikls atkārtojas.Šo patoloģisko procesu sauc par miega fragmentāciju.
Riska faktori:
liekais svars, kakla apkārtmērs > 42 cm (aptaukošanās izraisīta taukaudu uzkrāšanās ap augšējiem elpceļiem);
sejas un žokļu skeletālās īpatnības (mazs apakšžoklis);
palielināti mīksto audu izmēri (mandeles, adenoīdi, mēle).
Galvenie simptomi.
Naktī:
Dienā:
OMA sekas.
OMA cēloņi saplūst ar sekām un tās kļūst par cēloņiem vēl smagākām sekām:
Sākumā cilvēks krāc, ir elpošanas traucējumi miegā, ko viņš pats nemana (dzīvesbiedrs sūdzas par troksni, cilvēks jūtas noguris, miegains);
Kad elpošanas traucējumi progresē, pazeminās dzīves kvalitāte (grūti izturēt fizisko slodzi, mazinās spēja koncentrēties, reizēm zūd pašsavaldīšanās, cilvēks neiesaistās sociālās aktivitātēs, iespējamas personības un uzvedības izmaiņas, seksuāli traucējumi);
Pieaug negadījumu risks mājās, darbā vai pie automašīnas stūres (statistika liecina, ka risks OMA slimniekiem iekļūt ceļu satiksmes negadījumā, ir līdz sešām reizēm lielāks nekā citiem cilvēkiem);
Parādās slimības ar augstu mirstības risku (arteriāla hipertensija, stenokardija, sirds aritmijas, miokarda infarkts, insults, vielmaiņas slimības).
Ja ir aizdomas par OMA, vērsieties pēc palīdzības pie miega speciālista, kas veiks riska izvērtēšanu, norīkos izmeklēšanu un pēc rezultātiem ieteiks optimālu ārstēšanas taktiku.