«Kā palīdzēt kolēģei, kura smēķē grūtniecības laikā? Viņa saka, ka ar pirmo bērniņu problēmu nebija, tādēļ arī otrās grūtniecības laikā ir grūti atmest savu netikumu. Vai mēs kā kolēģi maz vispār varam viņai palīdzēt?» - Sieviešu klubam savu jautājumu uztic kāda mūsu lasītāja.
Atbild psihoterapeite Aina Poiša.
Vienīgais, ko var darīt, ir gudri spiest uz sievietes stīgām. Ja šī ir jau otrā grūtniecība, sievietei vajadzētu būt pieaugušākai mātes lomā. Tas nozīmē – viņai vajadzētu būt nesavtīgākai, vairāk domāt par bērna vajadzībām, nevis savām iegribām.
Piekritīsi, smēķēšana ir savu iegribu apmierināšana, ir jāliek kaut kas mutē, lai pašai kļūtu vieglāk.
Bet sievietei pašai jāpieņem šis lēmums – vēlēties vismaz grūtniecības laikā iztikt bez cigaretes. Ja viņa to nespēj, varbūt viņa nemaz nav gatava kļūt par mammu, jo pirmajā vietā liek nevis bērniņa veselību, bet gan savu iegribu apmierināšanu.
Skaidrs, ka kolēģi sievietes vietā pieņemt lēmumu nevar. Un nevar arī uzņemties atbildību par to, kā viņa rīkojas. Viņi var tikai informēt. Jo vairāk sievieti gribēsiet mācīt, jo lielāku pretestību saņemsiet.
Tas ir viņas bērns un viņas dzīve. Ar pirmo bērnu taču nekas nenotika, kaut arī grūtniecības laikā sieviete tāpat smēķēja, to pašu viņa cer arī šobrīd.
«Man ir kāds piemērs, kuru varu šajā gadījumā minēt. Kad strādāju Ģimenes centrā un pusaudžiem stāstīju par viņu seksuālo veselību, ievēroju, ka pirmajā rindā sēž kāda meitene, kura it kā ļoti cītīgi visā klausījās. Bet pēc pāris mēnešiem, viņa atnāca pie manis uz individuālo konsultāciju un pastāstīja, ka ir stāvoklī. Kad jautāju viņai, vai tad viņa nesaprata, ka bērni rodas, ja mīlējas bez izsargāšanās, meitene atbildēja – sapratu jau gan visu. Tikai man šķita, ka tas uz mani neattiecas,» stāsta Aina Poiša.
Sievietei, kura šobrīd gaida bērniņu un smēķē, ir līdzīgi. Viņai liekas, ka veselības draudi uz viņu un bērniņu neattiecas, jo jau vienreiz viņa bija izņēmums. Viņa cer, ka tā būs arī tagad.
Smēķēšana tomēr ir mazā ķermenīša indēšana, bet tas
ir jāsaprot un lēmums jāpieņem pašai grūtniecei.
Kolēģiem šajā gadījumā ir jāatslābst un jāsaprot, ka par cita dzīvi atbildību uzņemties nevajag.
