Vējbaku ballīte vai vakcinācija?

Saslimst arī pieaugušo vecumā

Vējbakas ir akūta infekcijas slimība, ko izraisa varicella zoster vīruss. Vācu ārsts Fogels 1772.gadā ieviesa nosaukumu varicella, kas nozīmē «atšķiras no bakām (variola)».

Vējbakas ir plaši izplatītas visa pasaulē. Mērenā klimata valstīs ap 90% iedzīvotāju ar tām pamatā slimo bērnībā līdz trīs gadu vecumam, bet aptuveni

10% - pieaugušo vecumā.

Vējbaku epidēmijai raksturīgs cikliskums - tā atkārtojas ik pēc trim četriem gadiem ziemā un agrā pavasarī. Vējbakas izplatās pa gaisu ar pilieniem, kas izdalās no elpceļiem, ir ļoti lipīgas. Parasti inficēšanās notiek tiešā kontaktā ar slimu cilvēku. Slimības vispārējie simptomi ir visai vāji izteikti vai arī to nav nemaz. Visbiežāk paaugstinās temperatūra, ir sagurums, kam vienlaikus pievienojas tipiskie vējbaku izsitumi uz dažādām ķermeņa daļām.

Saglabājoties nervu mezglos, vējbaku vīruss vēlākā dzīves laikā var izraisīt herpes infekciju jeb tā saukto jostas rozi.

Kaut gan lielākoties vējbakas norit viegli un īpaša ārstēšana nav nepieciešama, smagākos gadījumos, kā arī riska grupu pacientiem ir ļoti svarīgi sākt antivirālo terapiju, lai novērstu nopietnu komplikāciju attīstību.

2-6% slimnieku attīstās komplikācijas

Kopumā komplikācijas attīstās 2-6% vējbaku slimnieku, un ir nepareizi domāt, ka bērnus šīs komplikācijas neskar nemaz. Pasaulē arvien biežāk parādās pētījumi par 65-75% vējbaku komplikāciju attīstību tieši bērniem, kuri pirms tam bijuši veseli.

Jāuzsver, ka ilgstošas vai pat paliekošas un dzīves kvalitāti ietekmējošas komplikācijas sastopamas 0,4-3,1% hospitalizēto pacientu. Tās ir izteiktu rētaudu veidošanās izsitumu vietās, koordinācijas problēmas, epilepsija vai cerebrālo nervu paralīze. Ja vecāki zinātu, cik nopietnām veselības problēmām var tikt pakļauts jebkurš ar vējbakām saslimis bērns, diez vai daudziem vēl būtu vēlme savu mazuli apzināti saslimdināt, vedot uz vējbaku ballīti.

Arī Latvijā 2014.gadā Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā veiktajā pētījumā 17 jeb

59% ar vējbakām stacionētajiem bērniem tika konstatētas komplikācijas

– sekundāra ādas infekcija, neiroloģiskas un arī elpceļu komplikācijas.

Latvijā saslimstība samazinās

Lai par mazuļu saslimšanu nebūtu jāuztraucas, pasaulē jau kopš 1974.gada ir izveidota droša un efektīva vakcīna pret vējbakām. Latvijā vakcinācija pret šo infekciju ir ieviesta 2008.gadā 12-15 mēnešu vecumā, un kopš tā laika vējbaku gadījumu skaits ir samazinājies par 40%, liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati.

Taču viena vakcīnas deva aizsardzību pret vējbakām nodrošina vien par 70%. Lai aizsardzība tiktu nodrošināta uz mūžu līdz pat 95-98% gadījumu, imunizācijas kalendārs ir jāpapildina arī ar otru vējbaku vakcīnas devu. Latvijā bērniem par valsts līdzekļiem to plānots nodrošināt no 2017.gada. Dažādu valstu vakcinācijas kalendāros otrās vakcīnas devas ievadīšanas rekomendētais vecums ievērojami atšķiras. Agrākais laiks ir 2-3 mēnešus pēc pirmās devas, bet vairākās valstīs šis vecums ir 5-7 gadi jeb līdz skolas gaitu sākšanai.

_{Konsultēja bērnu infektoloģe dr. Dace Zavadska}