Piedzimst bērniņš, bet visi nelaimīgi! Ko darīt?

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: PantherMedia/Scanpix

Lai gan parasti ģimene priecājas par bērniņa piedzimšanu, dažkārt ir situācijas, kad grūtības šķiet pārāk lielas. Psiholoģijas zinātņu doktore un labdarības programmas «Palīdzi trūcīgiem mazuļiem» vēstnese Diāna Zande intervijā portālam TVNET stāsta, ka bērniņam negatavi var būt gan vecāki, kuriem ir ļoti maz informācijas, gan tie, kuri peldas informācijas jūrā.

Iepazīstoties ar dažādu pētījumu rezultātiem un balstoties uz savu pieredzi, Zande secina, ka ļoti bieži vecāku klupšanas akmens ir informācija. «Diezgan bieži informācijas var būt par daudz, kas ļoti jauc galvu jaunajiem vecākiem un viņi kļūst par vēja rādītājiem. Vienu dienu viņiem pasaka tā, otro dienu – šitā, bet trešo dienu – vēl citādāk. Katrs saka ko citu, un vecāki vienkārši apmulst. Bieži vien vecākiem ir informācijas pārbagātība un viņi nezina, kas ir derīgs.

Interneta miskastē var atrast pērles, bet jaunie vecāki nepazīst pērles.»

«Dažreiz jaunie vecāki ēd šļuru, domājot, ka tās ir pērles, jo tas ir jauki uzrakstīts.»

Līdztekus vecākiem, kas ļoti daudz salasās un tad apjūk, ir arī tādi vecāki, kuriem pietrūkst vienkāršas, viņiem saprotamas, uztveramas un atbalstošas informācijas, kas ģimenē mainās, piedzimstot bērnam.

Mūsu brīnumus gaidošajā sabiedrībā ir ļoti populāri runāt par to, ka kļūšana par māti ir skaists, priecīgs un laimīgs notikums. Daudz mazāk tiek runāts par to, ka bērniņš raudās un būs nemierīgs.

Topošās mammas neapzinās, ka dažreiz ar mazulīti būs ļoti grūti, bet viņas joprojām to mīlēs.

Dažreiz māmiņa savu jaundzimušo neiemīl no pirmā acu uzmetiena vai arī domā, kāpēc to bērniņu vispār vajadzēja. Jaunās māmiņas mēdz nobīties no šīm domām, bet tās ir normālas. Dažreiz mammām šķiet, ka agrākais laiks bez bērniem bija brīnišķīgs. Viņas arī šausta sevi, kad atkal kļūs par sievietēm un varēs dzīvot agrāko bezrūpīgo dzīvi.

Daļa jauno vecāku neapzinās, ka līdz ar bērniņa piedzimšanu viņu dzīve reāli mainīsies.

«Cilvēkiem nav šīs izpratnes, jo ir iepilināts jaukais, skaistais tēls, kur ir māmiņa ar bēbīti un «Emaljungas» ratiem. Bet nav saprasts, ka dzīve mainīsies. Līdz ar bērnu dzīve nekļūs sliktāka, bet savā ziņā tā kļūs izaicinošāka un grūtāka, jo būs jaunas lomas. Tā ir pieredze, kurā cilvēki aug.

Bieži vien vecākiem nav saprašanas, ka bērniņš ir milzīgs izaicinājums, viņi tam nav gatavi.»

Dažkārt bērnam nav gatavi ne vecāki, kuriem trūkst informācijas, ne tie, kuri peldas informācijas jūrā.

Vai vispār iespējams sagatavoties bērnam pirms viņa dzimšanas? Zande atbild ar salīdzinājumu, ka

cilvēks nevar būt gatavs ielēkt aukstā ūdenī tikai pēc apraksta.

«Vispirms pārim ir jāpieņem, ka viņu dzīve mainīsies, turklāt sākumā tas notiks ļoti krasi. Cilvēkiem jāsaprot, ka šīs pārmaiņas ir normālas.»

Jaunajiem vecākiem jāsaprot, ka līdz ar bērnu viņiem ir citas lomas, viņi vairs nav divi vien, jo ģimenē ienācis trešais cilvēks, kuram vajadzīga aprūpe, turklāt sākumā - ļoti operatīva. Bērniņš ir ne tikai maziņš, bet arī ļoti prasīgs, tāpēc sākumā vecāku vajadzības tiek nostumtas malā, un tas ir grūti.

«Vēl jāatceras, ka jaunā loma vecākiem jāiemācās. Bieži vien uzsver, ka labas mammas zina, ko bērnam vajag, un jūt savu bērniņu, bet daudz biežāk jaunās mammas ne zina, ne jūt savu bērniņu, sevišķi sākumā.

Kā jaunā mamma var zināt, ko bērniņam vajag, ja viņam ir tikai trīs nedēļas?

Jaunā mamma šo mazo bērniņu vēl tik ļoti nepazīst, lai uzreiz saprastu, ko viņam vajag, lai gan sabiedrībā stāsta, ka pēc mazulīša nākšanas pasaulē viss notiks ātri, vienkārši un skaisti.

Vecākiem jāsaprot, ka viņi varēs tikt galā ar grūtībām, bet tam ir vajadzīgs laiks. Jābūt gataviem, ka būs gan priecīgi, gan ļoti grūti brīži. Reālistisks skats šajās situācijās ir ļoti vajadzīgs.»

Vēl slikti, ka daudzviet informācija tiek pasniegta ar pārākuma sajūtu – es zinu labāk, kā tev būs labāk. Tas attiecas arī uz draugu un vecvecāku pamācībām. «Dažkārt vecvecāki cenšas padarīt jauno pāri laimīgu, vispār nepajautājot, ko viņiem vajag.

Jaunie vecāki mēdz ciest no uzspiesta sociālā atbalsta.»

Tas ir nevēlams atbalsts.

Omītei vajadzētu jautāt, kad es drīkstu piezvanīt, kad es drīkstu atbraukt, vai es jūs netraucēšu, nevis atbraukt, visus izrīkot un beigās paziņot, ka viņas mājās grīda vienmēr bija izmazgāta. Labi, ka tā nerīkojas visas vecmāmiņas, bet tomēr tādi cilvēki sastopami visos sociālajos slāņos.

Jaunajiem vecākiem būtu jāsajūt iedrošinājums un atbalsts, nevis kritika un nosodījums.

Augošai.lv

«Palīdzi trūcīgiem mazuļiem» ietilpst SIA «Maxima Latvija» ģimeņu atbalsta programmā «Augošai Latvijai», kura apkopo dažādas uzņēmuma iniciatīvas un sadarbības projektus šajā jomā un kuras galvenais vadmotīvs ir ģimenei draudzīga vide un ērta iepirkšanās. Vairāk iepazīties ar programmu iespējams mājaslapā www.augosai.lv.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu