«Vingruma» Violeta:esmu tiešām iejutusies

Izveidoju tabulas, kur aprēķinot ar visām uzkodām sanāk 7 ēdienreizes, kas jāizdala attiecīgi manam dienas ritmam tā, lai katra no šīm ēdienreizēm būtu intervālā līdz 3 stundām. No nākamās nedēļas atsākas arī lekcijas, tāpēc izveidoju arī speciālu grafiku «lekciju dienām». Visgrūtāk bija ar brīvdienām. Man patīk pagulēt, taču pēc jaunā režīma sanāk, ka ilgāk par 9:00 gulēt nedrīkst, jo tad pavisam vienkārši nepaspēšu apēst visu, kas pa dienu jāapēd. Tātad, jāceļas agrāk, lai var ēst... smieklīgi. Kopumā sanāk izveidot 5 grafikus dažādiem dienas ritmiem. Nosaucu tos priekš sevis šādi: «pilnā darba diena + vakara treniņš», «nepilnā darba diena + dienas treniņš», «lekciju diena + dienas treniņš», «aktīvā brīvdiena ar treniņu», «slinkā brīvdiena bez treniņa». Grafiku izdrukāju un ielīmēju savā «ēšanas burtnīcā», (jā arī tāda man ir, lai pierakstītu visu kas un cik daudz ir apēsts). Godīgi sakot, ar šiem grafikiem ir daudz vieglāk, vismaz man. Man vienkārši jāēd konkrētā laikā, lai nekas nenojūk, un tas arī viss. Tas, manuprāt, ikvienam iesācējam būtu ļoti ērti, lai «piešautos» ēst bieži, bet pareizi un nelielās porcijās. Katrā ziņā, tā es jūtos ērtāk.

Runājot par treniņiem, esmu tiešām iejutusies. Vairs nejūtos trenažieru zālē pavisam neveikla, zinu kur un kas atrodas, kas man jādara, kurā plauktiņā stāv mans treniņu plāns un kā man jāaizpilda treniņu tabula. Arī cilvēki sporta zālē sāk sveicināties un apvaicāties, kā sokas un atbalsta, tas tiešām uzmundrina! Kā jau iepriekšējās dienasgrāmatās minēju, man ir 2 kardio un 2 kardio + spēka treniņi. Otrais spēka treniņš man ir īsts izaicinājums, šķiet, ka tur salikti visi grūtākie vingrinājumi, taču es daru līdz trīcošām rokām, kājām, kā nu kurā vingrinājumā, tā, lai zinu, ka esmu visu izdarījusi uz 100%. Arī stunda uz skrejceliņa vairs neliekas tik «mūžīga» kā sākumā, galvenais ir laba mūzika un tad savās domās aizpeldu tik tālu, ka stunda paiet ātri vien. Esmu izveidojusi jau savu īpašo «vingruma playlistu».

Liels prieks, ka mani atbalsta mamma, arī viņa regulāri apmeklē sporta nodarbības un neizlaiž nevienu treniņu, papildus tam katru vakaru dodas garās pastaigās ar suni!

Tagad man vēl atliek iesaistīt arī draudzenes!

Jāatzīst, ka vienu dienu ļoti sagribējās ko saldu. Nopirku mazo marcipāna šokolādīti un, jāsaka, ka baudu no tā nesaņēmu vispār nekādu. Man tik ļoti nošķebināja tas saldums, savilka zobus un pēc pusstundas palika slikta dūša. Es apēdu mazāk kā pusīti. Kas tas bija, man joprojām nav skaidrs – vai nu vienkārši neveiksmīga šokolādes izvēle, vai tiešām organisms protestē, bet viens ir skaidrs, neko saldu labu laiciņu negribēšu.

Ak jā, šonedēļ piedzīvojām arī mazo fotosesiju, kura bija ļoti ātra un žiperīga. Iemūžinājām sevi tā saucamajā «pirms maratona» veidolā.

Uz tikšanos jaunnedēļ!