Rūpējies arī tu par sava vīrieša veselību!

Vīriešu mirstība no ļaundabīgiem uroloģiskiem audzējiem ir 2-3 reizes lielāka nekā sievietēm. Izplatītākie uroloģiskie audzēji vīriešiem ir priekšdziedzera jeb prostatas vēzis, nieru vēzis, urīnpūšļa vēzis un sēklinieku vēzis. Latvijā statistika vīriešu veselības jomā ir nepielūdzama - katram desmitajam vīrietim dzīves laikā konstatē ļaundabīgu prostatas audzēju, ar kuru vien vidēji ik dienas mirst kāds stiprā dzimuma pārstāvis. Satraucoša ir tendence, ka mirušo vīriešu skaits vecumā līdz 59 gadiem pieaug. Daudzi no tiem mirst, pat nesasniedzot 40 gadu vecumu.

Kas ir prostatas vēzis?

Prostata ir tikai vīriešiem - tas ir valrieksta lieluma dziedzeris pie taisnās zarnas, zem urīnpūšļa. Šā dziedzera loma ir pasargāt un barot spermas šūnas, izdalot speciālu šķidrumu, kas ietilpst sēklas sastāvā. Parasti prostatas izmērs paliek nemainīgs, taču vecākiem vīriešiem tā var palielināties - tā ir labdabīga prostatas hiperplāzija (BPH).

BPH parasti liek biežāk doties uz tualeti, kā arī rada sāpes urinējot. Prostata var arī iekaist (šajā gadījumā slimību dēvē par prostatītu) infekcijas vai citu iemeslu dēļ. Prostatīts ir visai izplatīts, un tā simptomi līdzinās BPH. Taču ne BPH, ne prostatīts nav vēža veidi un ir viegli ārstējami.

99% prostatas šūnu ir dziedzera šūnas, kas veido prostatas šķidrumu, kas ietilpst sēklas sastāvā. Gandrīz vienmēr prostatas vēzis rodas tad, kad šīs šūnas kļūst agresīvas un sāk nekontrolējami augt. Tas notiek, šūnu DNS tiekot bojātām, līdz ar to tās uzvedas pretēji normāliem apstākļiem. Šūnas dalās krietni ātrāk, veidojot audzēju, un pat var izplatīties (veidot metastāzes) uz citām ķermeņa daļām ar asinīm vai limfu.

Nedrīkst vilcināties ar vizīti pie urologa, ja ir redzams asins piejaukums urīnā, sāpīga, bieža un/vai apgrūtināta urinācija, bieža urinācija naktīs, lēkmjveida sāpes sānos vai vēdera lejasdaļā. Arī paaugstināts asinsspiediens varētu būt uroloģiskas saslimšanas sekas.

Vīriešiem urologu vajadzētu apmeklēt, ja ir vāja urīna strūkla, urinācija naktīs, izdalījumi no urīnkanāla, sacietējumi, veidojumi (gan sāpīgi, gan nesāpīgi) sēkliniekos. Erektila disfunkcija var būt pirmais simptoms nopietnai saslimšanai.

Savlaicīga prostatas vēža diagnostika

Lai prostatas vēzi laikus atklātu, no 50 gadu vecuma katram vīrietim ik gadu būtu jāapmeklē urologs, bet regulāras pārbaudes jāsāk jau agrāk, pat 40-45 gadu vecumā. Urologs regulāri jāapmeklē arī tiem vīriešiem, kam veikta labdabīgas prostatas operācija. Ja prostatu neizoperē pilnībā, atlikušajā daļā var veidoties ļaundabīgs audzējs. Agrīnās stadijās prostatas vēzis ir pilnībā izārstējams, tāpēc profilaktiskās pārbaudes pie ārsta jāieplāno līdzīgi kā automašīnas tehniskā apskate ik gadu.

Pirmā pārbaude ir pavisam vienkārša - jāveic prostatas specifiskā antigēna jeb PSA tests, nododot asins analīzes. Augsts PSA līmenis, ko rada prostata, ir pirmā norāde, ka varētu būt vajadzīgas papildu pārbaudes. Paaugstinātam PSA līmenim var būt dažādi iemesli, tas var liecināt par prostatas iekaisumu, labdabīgu prostatas hiperplāziju vai arī prostatas vēža iespējamību. Tāpēc noteikti jākonsultējas ar ārstu, lai precizētu izmainītā PSA iemeslus.

Nereti vēža diagnostikā lieto digitāli rektālo izmeklēšanu (DRI), t.i., prostatas izmeklēšanu ar pirkstu caur taisno zarnu. Tā nav tik efektīva metode kā PSA līmeņa noteikšana, tomēr dažreiz šādi var atklāt vēzi vīriešiem ar normālu PSA līmeni asinīs. DRI jāveic arī tad, ja prostatas vēzis ir pierādīts. Ar šo izmeklēšanu var noteikt, cik plaši dziedzerī izplatījies vēzis; vai pēc ārstēšanas vēzis ir vai nav atgriezies.

Ja analīžu rezultāti liek domāt, ka, iespējams, ir priekšdziedzera vēzis, jāveic priekšdziedzera biopsija (audu paraugu paņemšana). Ja biopsijas rezultāti uzrāda vēža esamību, lietojot papildmetodes (scintigrāfiju, datortomogrāfiju, magnētisko rezonansi u.c.), jānoskaidro, kur atrodas vēzis un cik tālu tas izplatījies.

Veselības centra 4 (VC4) urologs Dainis Ģīlis norāda, ka prostatas vēzis ļoti atšķiras no citiem audzējiem. Vairākumā gadījumu prostatas vēzis aug ļoti lēni. Bieži vien vīriešiem, kas miruši no kādas citas saslimšanas, bijis arī priekšdziedzera vēzis, kas dzīves laikā nav izraisījis nekādas problēmas. «Bieži tas iekapsulējies - mierīgi guļ prostatā, neizraisot nekādus veselības traucējumus vairākus gadus un pat gadu desmitus. Kad parādās sūdzības - sāpes mugurā, gūžās; vājums vai nejutīgums kājās vai pēdās; nespēja savaldīt zarnu vai urīnpūšļa iztukšošanos, ko «noraksta» uz citām saslimšanām, pacientam visbiežāk jau ir sākotnējas metastāzes kaulu sistēmā, limfmezglos vai citos orgānos. Tāpēc prostatas audzēju diagnostikā ļoti nozīmīga loma ir augstas klases diagnostiskām iekārtām. Piemēram, VC4 pieejams ultrasonogrāfs (USG) ar speciālu programmu uroloģisko izmeklējumu veikšanai, vairākām zondēm, pilnvērtīgai orgānu izmeklēšanai. USG ir papildināts ar speciālu sonoelastogrāfijas programmu, kas pieļauj audu blīvuma mērījumu noteikšanu, kas ir ļoti svarīgi onkoloģisku slimību gadījumā. Tagad unikālu iespēju prostatas vēža pacientiem sniedz arī VC4 Diagnostikas centrā pieejamā jaunākās paaudzes magnētiskās rezonanses (MR) iekārta. Abu tehnoloģiju (MR un USG) apvienojums ļauj «sapludināt» iegūtos attēlus un nepieciešamības gadījumā ultrasonogrāfijas kontrolē veikt ļoti precīzu prostatas biopsiju. Latvijā ir pieejama arī cita, moderna audzēju diagnostikas sistēma «Histoscanning», kas, pamatojoties uz ultraskaņas sniegtās informācijas datorizētu apstrādi, izvērtē audu blīvumu un ļauj diagnosticēt «aizdomīgo» audu zonas,» stāsta dr. D. Ģīlis.

Prostatas vēža ārstēšana

Savlaicīgi atrodot prostatas vēža audus, iespējams novērot, kā situācija progresē, un novērtēt, vai nepieciešama operācija. Arī operācijai prostatas vēža ārstēšanā mūsdienās tiek piemērotas salīdzinoši saudzīgas metodes, kas ārstēšanos padara vienkāršu un atgriešanos dzīvē - nesalīdzināmi ātrāku.

Jāatceras: ja audzēju konstatē laicīgi, cilvēku var pilnībā izārstēt vai nodrošināt slimības kontroli ļoti ilgi. Pārsvarā vīrieši, kuriem slimību laikus diagnosticē un attiecīgi ārstē, nomirst nevis no vēža izraisītajām sekām, bet gan no vecuma vai citām diagnozēm.

Kam ir risks saslimt ar prostatas vēzi

Lai gan precīzi nav zināms, kas tieši izraisa priekšdziedzera vēzi, tomēr diezgan precīzi iespējams noteikt riska faktorus, kas provocē prostatas vēža attīstību.

Vecums:

• Prostatas vēzis salīdzinoši reti tiek konstatēts vīriešiem, kas jaunāki par 40;

• Risks ievērojami pieaug, sasniedzot 50 gadu vecumu;

• Vairāk nekā 65% saslimšanas gadījumu diagnosticēti vīriešiem, kas vecāki par 65 gadiem;

• Vidējais vecums slimības skartajiem vīriešiem ir 70;

• Aptuveni septiņiem līdz deviņiem no desmit vīriešiem 80 gadu vecumā ir prostatas vēzis. Un par to nezina nedz viņi paši, nedz arī viņu ārsti.

Rase/nacionalitāte:

• Prostatas vēzis ir izplatītāks melnādaino vīriešu vidū;

• Slimība retāk skar aziātus un latīņamerikāņus.

Ģimenes vēsture:

• Prostatas vēzis visbiežāk tiek pārmantots ģimenē;

• Ja brālim vai tēvam ir bijis prostatas vēzis, vīrietim saslimšanas risks ir divreiz augstāks;

• Prostatas vēža gadījumā ģenētiskās pārbaudes pagaidām nav iespējamas.

Diēta:

• Vīriešiem, kas ēd daudz sarkanās gaļas vai uzturā lieto daudz treknu piena produktu, ir augstāks prostatas vēža risks.

Kas jāzina par urologa vizītes gaitu?

Vizītes laikā ārsts ievāc informāciju par pacienta sūdzībām, vispārējo veselības stāvokli, iepriekš pārslimotajām slimībām, operācijām, lietotajiem medikamentiem utt. Dodoties pie ārsta, vēlams līdzi ņemt visu iepriekš veikto izmeklējumu rezultātus, piemēram, asins un urīna analīzes, ultrasonogrāfiju vai citu izmeklējumu rezultātus.

Atkarībā no ārsta darba vietas aprīkojuma atsevišķi izmeklējumi (uztriepe uz STS, endoskopiskā urīnkanāla un urīnpūšļa apskate, ultraskaņas izmeklējumi, biopsijas materiāla paņemšana no urīnpūšļa vai prostatas dziedzera, urofloumetrija u.c.) tiek veikti vizītes laikā. Tādas papildu izmeklēšanas metodes kā rentgenogrāfija, datortomogrāfija, magnētiskā rezonanse u.c. tiek veiktas sadarbībā ar ārstu - radiologu.

• Atbilstoši pacienta sūdzībām ārsts veic apskati, iztaustīšanu un izmeklēšanu, līdz ar to jārēķinās, ka ārsts vīriešiem var palūgt atkailināt dzimumorgānus.

• DRI tiek veikta tikai pie noteiktām sūdzībām un simptomiem. Nekad tas netiek darīts ja pacientam tas ir nepieņemami vai sāpīgi. Bet, kungi, - tas reizēm ir patiesi nepieciešams, lai varētu noteikt precīzu diagnozi, plānot tālāku izmeklēšanu un sākt atbilstošu ārstēšanu.

• Pēc apskates un analīzēm nereti diagnozes precizēšanai tiek nozīmēti papildu izmeklējumi un konsultācijas pie citiem

Galvenais - nebaidīties no ārsta urologa apmeklēšanas, jo mūsdienās gan izmeklēšanas, gan ārstēšanas metodes ir kļuvušas krietni saudzējošākas un efektīvākas.