Pēdējā gada laikā profilakses nolūkos Latvijas iedzīvotāji visbiežāk veikuši kopējās asinsainas analīzes (64%). Dažādas preventīvas veselības pārbaudes galvenokārt veic sievietes un iedzīvotāji ar augstāko izglītību, liecina aptauja.
Veselības pārbaudes visretāk veic vīrieši un jauni cilvēki
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Jautājot par pēdējā gada laikā veiktajām veselības pārbaudēm, starp biežākajām atbildēm Latvijas iedzīvotāji norādījuši kopējās asinsainas analīžu veikšanu (64%), asinsspiediena mērījumus (61%), holesterīna līmeņa mērījumus (45%) un cukura līmeņa noteikšanu asinīs (43%). Retāk veikts plaušu rentgens (37%), EKG (elektrokardiogramma) (33%), apmeklētas acu ārsta konsultācijas un izmeklējumi (29%), apmeklētas ginekologa/urologa konsultācijas un izmeklējumi (28%), pārbaudīti aknu darbības rezultāti (23%) un veikta USG (ultrasonogrāfija) vēdera dobuma orgāniem.
Visretāk iedzīvotāji veikuši vairogdziedzera hormonu rādītāju un nieru darbības rezultātu pārbaudes (19%). Īpaši satraucoši ir dati par tiem iedzīvotājiem, kas pēdējā gada laikā nav veikuši nevienu no iepriekš minētajām veselības pārbaudēm. Teju ceturtā daļa iedzīvotāju (22%) profilakses nolūkos nav apmeklējusi nevienu no veselības pārbaudēm, kas preventīvi varētu novērst nopietnākas saslimšanas.
«Veselības pārbaudes kā vispārējo asinsanalīzi, kuras profilakses nolūkos reizi gadā būtu nepieciešams veikt, noteikti nozīmēs ģimenes ārsts. Tāpat vizītes laikā tiks pārbaudīts asinsspiediens. Ja cilvēkam ir problēmas ar redzi, tad svarīgi tai sekot līdzi. Profilakse ir būtiska, taču primāri ir jāvēršas pie ģimenes ārsta, kas vajadzības gadījumā nosūtīs uz papildu izmeklējumiem,» skaidro «Apotheka» farmaceite Ivanda Krastiņa.
Profilakses nolūkos veselības pārbaudes visbiežāk veic sievietes un iedzīvotāji vecuma grupā no 55 līdz 74 gadiem. Būtiski, ka pētījuma datos iezīmējas arī iedzīvotāju izglītības līmeņa un speciālistu apmeklējuma sakarība. Iedzīvotāji ar augstāko izglītību visbiežāk veic visas iepriekš minētās veselības pārbaudes, savukārt viszemākā interese ir iedzīvotājiem ar pamatizglītību. Īpaši zema interese par ārsta apmeklējumiem profilakses nolūkos ir vērojama arī starp vīriešiem un jaunu cilvēku grupā, vecumā no 18 līdz 24 gadiem.
Kopumā tika aptaujāti 1000 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem.