Runājot par ēšanu, cītīgi reģistrēju apēsto kaloriju daudzumu, un patīkami jāsecina, ka 1880 vietā man pietiek ar 1400 – 1600. [/c]Tas ar nosacījumu, ja atsakos no sava mazā grēciņa – baltvīna glāzes vakarā. Darja, izpētot manu uzņemto uzturu, secināja, ka ikdienā tiek lietots par maz olbaltumvielu, kuras ir ļoti būtiski nepieciešamas treniņos ar akcentu uz tauku dedzināšanu un muskuļu attīstību.
2. NEDĒĻA
20.02.2017.
No rīta pacilāts noskaņojums, jo jūtos gatava treniņam. Darja smaidīgi mani sagaida, un es jau saprotu: būs interesanti. Tā kā pirmajā nodarbībā sapratām, ka mana vājā un neattīstītā daļa ir rokas, kā jau vairumam sēdoša darba darītāju, akcents tika likts uz rokām, kā arī uz muguru un vēderpresi. Patīkami, ka, taisot vingrinājumu, Darja pastiprināti pievērsa uzmanību tam, kādas ir manas sajūtas, un spēja identificēt, ka pie dažiem vingrinājumiem sāpes nav pareizajā vietā. Tā vietā, lai turpinātu pildīt uzdevumu, viņa ar mani izrunājās, izpētīja manas kājas un secināja, ka man tās ir mazliet x veida, tas nozīmē, ka, veicot pietupienus, ir ļoti būtiski kājas turēt tā, lai slodze uz ceļiem būtu minimāla, bet uz sēžas muskuļiem (lasīt dibena) maksimāla. Kad tikām galā ar manu kāju x līkni, aktīvi pievērsāmies rokām. Un tur viņa bija nežēlīga, sākot ar hantelēm, kurām ar katru piegājienu palielināja svaru par vienu kg, bet grēks sūdzēties. Patīkama sajūta, ka visu laiku seko katrai kustībai līdzi, lai viss tiktu izpildīts tehniski pareizi un neciestu ne locītavas, ne mugura. Iespējams, ka Darjai treniņā tā ir papildu slodze, bet man tas ir papildu arguments, lai saprastu, ka sports ir pieejams arī man.
22.02.2017.
Ir iestājies pavasara pagurums, un lēnām kāpu pa kāpnēm uz Vingruma klubu, lai sāktu treniņu. Iekšēji ar optimismu viss labi, bet ārēji laikam neizstaroju tik daudz enerģijas. Darja lieliski nolasa no sejas emocijas un kā iesildīšanos iedeva kardiotreniņu uz skrejceliņa. Nē, tik attīstīta neesmu, lai skrietu, bet raitā solī pastaigāties man gan ļoti patīk. Lai dzīve neliktos tik rožaina, man tika piešķirtas hanteles pastaigai. Jāatzīst, ka visvairāk šodien tas man uztrenēja līdzsvara sajūtu, lai ar visām hantelēm nenokristu no skrejceliņa.
Tā kā pirmdien labi bija patrenēta augšdaļa, tad šodien bija pienākusi kārta kājām, sēžas muskuļiem un mugurai. Iesākumā viss bija diezgan viegli izpildāms, taču dažu trenažieru tehnikas apgūšana prasa ilgāku laiku. Sēdošais darbs diezgan nopietni ir iekonservējis muguras muskuļus, un to iekustināšana prasīja lielu pacietību. Kad vienu reizi, izpildot no tepiķīša gurnu pacelšanas vingrinājumu, likās, kas ir smagi, tad 2. reize bija grūta, 3. jau likās nereāli un pēc Darjas uzmundrinājuma «aiziet, vēl 4. reizi» domāju, ka pēc tam vairs nepiecelšos. Reāli jutu, ka spēka, lai atsildītos pēc treniņa, nebūs. Un tad nāca pati saldākā daļa, Darja mani atsildīja, man bija tikai jāguļ un jābauda. Atslābinātās kājas ar Darjas rokām pašas vingroja :) Tas bija kaut kas fantastiski foršs. It īpaši, kad ikdienā ir pierasts visas lietas kontrolēt un ne mirkli neatslābt, tad pēc tik lielas slodzes ļauties atslābumam un paļauties uz Treneri ir kaifīgs izaicinājums.
24.02.2017.
Nolēmu piektdienas padarīt par relaksētām treniņa dienām un pēc treneres Darjas ieteikuma devos uz nodarbību pie Ievas uz «grīdiņām». Kā var nojaust pēc nosaukuma, tad viss praktiski notiek uz grīdas, lēnā, mierīgā tempā. Tam es biju sagatavojusies, bet nebiju gatava tam, ka tas nebūs ne relaksēti, ne lēni un arī ne viegli. Treniņš prasīja daudz spēka un izturības, kuras man diemžēl vēl nav pietiekoši.
Pēc grūta treniņa pienākas laba atpūta. Tā devos uz Vingruma kluba SPA paradīzi. Man ārkārtīgi patīk burbuļvannas, tādēļ mana izvēle bija par labu siltam burbuļojošam ūdenim. Protams bija pieejamas vairākas pirtis - klasiskā sauna, turku tvaika pirts un īsta latviešu slapjā pirts, kā arī baseins un ledus pie dušas, bet tās visas ekstras es izmēģināšu kādā citā relaksētajā piektdienā. Treniņa nedēļa ir veiksmīgi noslēgusies, toties paliek vēl mājas darbi – pareiza ēšana un pastaiga svaigā gaisā.
