Par to, kā kondicionēts gaiss ietekmē cilvēka veselību un komfortu, dzirdēti krasi atšķirīgi viedokļi. Patiesība, protams, ir aptuveni pa vidu. Taču, izprotot kondicioniera darbības principus, iespējams iegūt labsajūtu un uzlabot darbaspējas.
Sadraudzējies ar kondicionieri! (1)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Par gaisa kondicionieru tehniskajām īpatnībām un ietekmi uz veselību konsultē ģimenes ārsts Andris Lasmanis un RTU Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas institūta direktors Andris Krēsliņš.
Kāds ir īsts kondicionieris
Var šķist gluži lieki uzdot šo jautājumu, jo ar kondicionieriem jāsastopas ik uz soļa – lielveikalos, sabiedriskajās iestādēs, transporta līdzekļos. Taču nereti apzīmējums – kondicionieris – tiek piedēvēts ierīcēm, kas tikai daļēji veic attiecīgās funkcijas. Kondicionieru galvenā pazīme – tie cilvēkiem rada labsajūtu visu gadu, ja vien tos pareizi lieto. Par kondicionieriem nesauc gaisa dzesētājus, mitrinātājus un citas – vairāk vai mazāk sezonālas – ierīces. Īstai gaisa kondicionēšanas sistēmai vajadzētu nodrošināt vēlamo temperatūru, relatīvo gaisa mitrumu un gaisa kustības ātrumu – faktorus, kas rada komfortablu vidi telpā. Kondicionieriem telpā ir jārada labvēlīgs mikroklimats.
Gaisa kondicionēšana kā tehnikas nozare radusies Amerikas Savienotajās Valstīs pagājušā gadsimta sākumā. Kondicionieru lietošana attīstījās divu iemeslu dēļ. Pirmais – eiropieši, kas bija ieradušies Savienoto Valstu Dienvidu štatos, bieži slimoja ar alerģiskajām iesnām un siena drudzi. Tika konstatēts, ka bieži vien šādas alerģijas var mazināt, pazeminot gaisa temperatūru zem +24 grādiem. Otrkārt, Amerikā daudzi tehnoloģiskie procesi klimata dēļ nevarēja tikt realizēti tā, kā bija pierasts Eiropā. Lielbritānijā bija augsti attīstīta tekstilrūpniecība – aušana, vērpšana. Taču kokvilnas diedziņi ir ļoti jutīgi pret mitrumu – ja gaiss ir par sausu, tie trūkst, ja par mitru, tad metas mezgli. Anglijas klimats šiem procesiem bija ļoti piemērots, taču ASV radās problēmas. Atklājot gaisa mitrināšanas iespējas, šīs problēmas tika atrisinātas.
Noder ziemā un vasarā
Gaisa kondicionieri paredzēti ne tikai cīņai ar vasaras svelmi. Ziemā tie ir tikpat noderīgi – ne vien auksto gaisu sasildot, bet arī to mitrinot. Latvijā gaisa relatīvais mitrums ir diezgan svārstīgs – vasarā Baltijas jūras reģionā tas ir pārāk augsts, bet ziemā – pārāk zems. Sevišķi sausums jūtams, gaisam sasilstot, proti, āra gaiss organismam ir piemērots, bet telpās tas ir pārlieku sauss. Ja relatīvais gaisa mitrums ir mazāks par 30 –40%, var rasties augšējo elpošanas ceļu saslimšanas – ieelpojot šādu sausu gaisu, izžūst elpošanas ceļu gļotāda. Pret šādām ziemas sezonai raksturīgām saslimšanām var cīnīties vienīgi ar gaisa mitrināšanu.
Savukārt vasarā gaisu ir vēlams gan dzesēt, gan sausināt. Vēss gaiss palielina darbaspējas. Bet, ja gaiss ir pārmērīgi silts, cilvēkam ir grūti izdalīt dabisko siltumu no sava ķermeņa – jo siltāks gaiss, jo grūtāk, tādēļ siltums tiek izdalīts svīstot.
Kļūdas, par kurām maksā ar veselību
Neskatoties uz minētajām pozitīvajām gaisa kondicionieru īpašībām, daudziem cilvēkiem tie nepatīk. Visbiežāk nepatiku pamato ar dažādām saslimšanām, kas radušās kondicioniera ietekmē. Patiesībā veselības problēmas rodas, ja kondicionieri lieto nepareizi.
Labam kondicionierim visi minētie parametri ir regulējami: temperatūra, gaisa plūsma, gaisa mitrums. Parasti vislielākās problēmas rada nepareizi noregulēta gaisa plūsma – ja tā tiek virzīta tieši uz cilvēku, notiek attiecīgās ķermeņa daļas atdzišana, kas savukārt var provocēt dažādas saslimšanas. Kondicioniera aukstā gaisa strūkla iedarbojas tāpat kā caurvējš.
Pārsvarā rodas saaukstēšanās slimības. Cilvēkam uz mutes un deguna gļotādas pastāvīgi dzīvo ap 20 dažādu mikrobu un vīrusu. Veselam cilvēkam imunitāte nelaiž šos mikrobus dziļāk organismā. Ja kāda iemesla (piemēram, minētās ķermeņa atdzišanas) dēļ rodas veselībai nelabvēlīgi apstākļi, tad krītas organisma aizsargspējas un mikrobi izraisa slimības. Visbiežāk – iesnas, kakla sāpes, saaukstēšanos, temperatūru. Aukstums ir viens no faktoriem, kas grauj aizsargsistēmu – jo sevišķi, ja tas ir nevis vienmērīgs, bet lokāls. Viena organisma puse atdziest – tas šajā vietā izraisa asinsvadu sašaurināšanos, gļotādu caurlaidības palielināšanos un rada iespējas infekcijai uzsākt savu ietekmi.
Palielinātas gaisa plūsmas ietekmē varētu rasties vai pastiprināties dažādi nervu un locītavu iekaisumi – ja plūsma ilgstoši skar plecu, krustus, sprandu un citas jutīgas vietas.
Gaisa kustības ātrumam jābūt tādam, lai cilvēks to nejūt – aptuveni 0,15 metru sekundē. Jo sevišķi ātri var saaukstēties teātros, birojos, lidmašīnās un citās vietās, kur cilvēki mierīgā pozā pavada ilgu laiku – šādās telpās gaisa plūsma nedrīkst būt jūtama. Savukārt telpās, kur dara fizisku darbu vai sporto, gaisa kustības ātrumam jābūt nedaudz lielākam.
Vēl kāda tipiska kļūda – lietojot gaisa dzesētājus un kondicionierus, nereti ieslēdz režīmu, kurā cirkulē iekštelpas gaiss. Lai gan šķiet, ka telpā ir komforts – gaiss ir vēss un patīkams, tomēr nepārtraukti tiek ieelpots viens un tas pats gaiss, kurā skābeklis arvien samazinās. Telpā ir jāieplūst svaigam gaisam. Reizi stundā visam gaisam, kas atrodas dzīvojamā telpā, būtu jāmainās, lai tiktu saglabāta saite ar apkārtējo vidi. Ja tas nenotiek, gaisā savairojas baktērijas, kas novājina imunitāti.
Arī krasas temperatūras svārstības kaitē cilvēka imunitātei, tādēļ kondicioniera temperatūru nevajadzētu mainīt strauji. Ideāli būtu, ja telpā (dzīvoklī, darba vietā) visu gadu tiktu uzturēta pastāvīga temperatūra, piemērota katra individuālajai komforta izjūtai. Vēlamākā būtu +22 grādi (plus/mīnus divi grādi) – jāvadās pēc pašsajūtas, taču ar temperatūras galējībām nedrīkst pārspīlēt.
Alerģijai pret kondicionēto gaisu nevajadzētu būt, taču, ja pastāvīgi jāsaskaras ar kondicionētu gaisu, piemēram, jālido ar lidmašīnu, jāuzturas kondicionētās telpās, bet cilvēka organisms saasināti reaģē uz kondicionētu gaisu, tad īpaši jāizvairās no aukstajām gaisa plūsmām. Ja auksto gaisa plūsmu dažādu apstākļu dēļ samazināt nav iespējams, tad līdzēt var biezākas drēbes.
Fakti
Bīstamākais, ko kondicionieri spējuši nodarīt cilvēkam, ir inficēšana ar legionella baktērijām. Pagājušā gadsimta vidū tika novērota leģionāru (vēlāk arī civiliedzīvotāju) saslimšana ar plaušu infekciju, kas daudziem beidzās letāli. Pēc laika tika konstatēts, ka šī baktērija izplatās pa gaisu ar ūdens pilieniem, un kondicionieri tieši šādu izplatību nodrošināja – baktērija dzīvoja siltā ūdenī un tika izsmidzināta gaisā. Taču mūsdienās kondicionēšanas iekārtas ir pārveidotas, novēršot inficēšanās iespēju. Tikai jāievēro, lai ūdens, kas nonāk kondicionierī, būtu svaigs.
Vai tev vajadzīgs kondicionieris?
Par kondicioniera nepieciešamību mājās jāizlemj, apsverot dažādus aspektus.
Pirmkārt, jāuzdod sev jautājums par fizisko labsajūtu: vai darbavietā jūties komfortablāk nekā mājās? Un, ja tas tā ir, tad kāds tam iemesls – tiešām kondicioniera nodrošināts mikroklimats vai tomēr kas cits? Otrkārt, cik daudz laika tiek pavadīts dzīvesvietā? Ja tie ir tikai vēli vakari un naktis, tad, iespējams, kondicionierim nebūs īpašas nozīmes.
Trešais ir jautājums par tehniskajām un finansiālajām iespējām – vai dzīvoklis ir pietiekami liels un telpu izkārtojums ir kondicioniera funkcionēšanai piemērots.
Tāpat arī jāapzinās, cik daudz līdzekļu var atļauties šim mērķim tērēt – kondicionieru cenas ir ļoti dažādas, tās ietekmē atšķirīgās ierīču iespējas. Protams, jo ērtāka apkalpošana, jo dārgāk kondicionieris maksā. Ja ir radusies pārliecība, ka gaisa kondicionieris ir nepieciešams, lūk, daži jautājumi, kuriem būtu jāpievērš uzmanība, to iegādājoties:
Vai kondicionieris der gan ziemas, gan vasaras apstākļiem? Vai gaiss tiek vienīgi dzesēts, vai pastāv arī mitrināšanas iespēja? Vai gaiss vasarā tiks arī sausināts? Ja gaiss vasarā tiks dzesēts un sausināts, tad kur nonāks kondensētais ūdens – vai tas krāsies traukā, kas regulāri būs jāiztukšo? Vai varbūt ūdens tecēs ārā uz ielas vai būs savienots ar kanalizāciju? Ja kondicionieris nodrošina gaisa mitrināšanu aukstā laikā, tad kā ūdens nonāks kondicionierī – vai tas regulāri pašam jāielej, vai kondicionieris savienots ar ūdens padevi un tiks uzpildīts automātiski? Vai vēlamā temperatūra turēsies automātiski, vai tā pašam jāregulē? Kā attiecīgais kondicionieris jātīra? Cik liela ir kondicioniera jauda? Cik liels būs elektrības patēriņš?