2009. gads pasaules finanšu tirgos (2)

Būtiskāko notikumu TOP 5

1. Valdības iegulda miljardus pasaules ekonomikā

Svarīgākie darbi tika paveikti jau pašā gada sākumā, kad pasaules vadošo valstu valdības, mācoties no pagātnes kļūdām, spēja vienoties un operatīvi reaģēt, lai ieguldītu savu valstu tautsaimniecībā miljardiem lielus līdzekļus, glābjot ekonomikas no pilnīga sabrukuma. Lai arī tā rezultātā budžeta deficīti daudzās valstīs ir pārsnieguši 10%, šis solis ļāvis apstādināt pasaules ekonomikas brīvo kritienu un viennozīmīgi stiprinājis globālo finanšu sistēmu. Protams, ka lielā mērā šāda "glābšana" veikta uz nākotnes izaugsmes rēķina. Jau 2010.gadā, un vēl lielākā mērā 2011. gadā, un arī tālākajos gados vairumam attīstīto valstu valdību nāksies "samaksāt" par krīzes sekām, samazinot valdību izdevumus un ceļot nodokļus, lai savestu valsts finanses kārtībā. Tas,savukārt nozīmē, ka pēc atkopšanās ekonomiskā izaugsme, visticamāk, būs vājāka, nekā piedzīvots iepriekšējos gados.

2. Vadošo centrālo banku procentu likmes tuvu nullei

Pirmo reizi moderno laiku vēsturē ASV, Eiropas un Japānas centrālo banku procentu likmes ir praktiski tuvu nullei. Ar centrālo banku palīdzību pasaules finanšu sistēmā ir iepludināti triljoniem dolāru, eiro un jenu. Šāda naudas "drukāšana" atgriezusi likviditāti globālajai finanšu sistēmai, kas tik ļoti bija nepieciešama pēc Lehman brothers bankrota 2008. gada rudenī. Arī attīstīto valstu valdību īstermiņa obligāciju likmes ir tuvu nullei, ļaujot valdībām praktiski bez maksas aizņemties un iepludināt ekonomikā ievērojamus līdzekļus. Taču visām "ballītēm" reiz pienāk gals. Jau nākamgad centrālajām bankām nāksies domāt, kā pēc iespējas nesāpīgāk, nesabrucinot ekonomikas izaugsmi, sākt izņemt no pasaules finanšu sistēmas lieko naudu. Naudas "drukāšanas" mašīnas savlaicīga apturēšana ir svarīga, lai neizraisītu inflāciju vai kārtējo finanšu tirgu "burbuli" (pašlaik tāds izveidojies attīstīto valstu obligāciju tirgū). Pirmie soļi, visticamāk, būs aizdodamo naudas apjomu samazinājums. Vēlāk varētu sekot arī procentu likmju kāpums no vēsturiski ļoti zemajiem līmeņiem. Tas viss, protams, ar nosacījumu, ka pasaules ekonomika lēnām, bet atkopjas.

3. Iespaidīgs akciju cenu kāpums par spīti krīzei

2009. gads finanšu tirgos iesākās ar drūmāko noskaņojumu pēdējo 50 gadu laikā. Taču, kā jau tas nereti gadās, tad, kad visi runā par krīzi un nebeidzamām finanšu sistēmas problēmām, ir īstais laiks rīkoties un iepirkties pa lēto ar Ziemassvētku atlaidēm. Izņēmums nebija arī šoreiz. Pēc strauja akciju cenu krituma 2008. gadā un 2009. gada sākumā sekoja tikpat straujš akciju cenu kāpums. centrālās bankas visā pasaulē iepludināja finanšu tirgos miljardiem līdzekļu, kas sekmēja likviditātes atgriešanos. Būtībā finanšu tirgos ar uzviju tika atgriezta tā nauda, kas pazuda pēc Lehman brothers bankrota. Akciju tirgos tas nepalika nepamanīts un akciju cenas strauji sāka atgūt 2008. gada rudenī piedzīvotos zaudējumus. Pozitīvās iezīmes pasaules ekonomikā sekmēja arī izejvielu cenu kāpumu. Līderos cenu pieauguma ziņā izvirzījās tādas valstis kā Brazīlija un Krievija ar attiecīgi 130% un 110% akciju cenu kāpumu gada laikā. Starp Eiropas valstīm spēcīgāko pieaugumu uzrādīja Norvēģija ar tuvu 100% pieaugumu un Zviedrija ar 54% izaugsmi. ASV un Eiropā akciju cenu indeksi 2009. gada laikā eiro izteiksmē vidēji pieauga par 20-30%. Pēc tik iespaidīga kāpuma īsā periodā, protams, ir jābūt uzmanīgiem. Nav izslēgts, ka cenas gada sākumā kritīsies, sevišķi reģionos, kas piedzīvojuši augstāko izaugsmi. Taču ilgākā periodā akciju cenas joprojām izskatās gana pievilcīgi.

4. Zelta cenas uzstāda visu laiku augstāko rekordu

Zelts bija viens no iespaidīgākajiem 2009. gada ieguvējiem, tā cenām pārsitot vienu rekordu pēc otra, šā gada decembrī cenām pat pārsniedzot 1200 ASV dolāru par vienu Trojas unci. Zelta cenām palīdzēja investoru bezgalīgās bailes šķietamās globālās katastrofas priekšvakarā un praktiski neierobežotā centrālo banku naudas "drukāšana". Investori, kuri vienkārši vēlējās saglabāt savu ieguldījumu vērtību un pasargāt to no inflācijas, izvēlējās zeltu. Atsākoties izaugsmei un centrālajām bankām apturot "drukāšanas" mašīnu, pastāv bažas, vai zelts spēs noturēties savos augstumos. Negatīvas procentu likmes, risks no centrālo banku puses, riska apetītes pieaugums un iespaidīgais kāpums 2009. gada laikā ir tikai daži faktori, kas liek būt ļoti piesardzīgam.

5. Tuksneša "mirāža" Dubaija

Dubaija ar pasaulē augstākajiem debesskrāpjiem, mākslīgajām salām un slēpošanas trasēm tuksnesī,līdzinās "mirāžai", kas pasaules finanšu sistēmai izmaksās vairāk nekā 100 miljardus dolāru. Nekustamā īpašuma cenas ir kritušas par vairāk nekā 50%, zelta automašīnas draud nomainīt kamieļa kuprainā mugura un kādreiz tik dzīvelīgajā pilsētā ir iestājies relatīvs klusums. Dzīve, protams, nav apstājusies, un Dubaijai ir visas iespējas atkopties. Stratēģiska atrašanās vieta, infrastruktūra, serviss, tūrisms un tuvums bagātajām arābu valstīm liek domāt, ka spēle vēl nebūt nav galā. No investīciju viedokļa tā ir kļuvusi tikai pievilcīgāka, tāpat kā citi nekustamā īpašuma tirgi, ieskaitot Latviju. Dubaijas gadījums izraisījis šaubas arī par citu valstu valdību aizņēmumiem un valdību spēju tos finansēt. Augot valdību parādu nastai, liela varbūtība, ka Dubaijas gadījumam sekos arī citi lielāki vai mazāki gadījumi. Par vienu lietu gan pasaules analītiķi ir kļūdījušies, salīdzinot Dubaiju ar Latviju un sakot, ka Latviju var piemeklēt Dubaijas liktenis. Latviju jau sen tas ir piemeklējis, vēl krietni pirms Dubaijas. Latvija ir aizņēmusies, lai šo "gadījumu" pārvarētu, kamēr Dubaija vēl restrukturizējas. Tāpēc diemžēl Dubaijai šoreiz bija jāmācās no Latvijas, nevis otrādi!

Ko mums sola 2010. gads?

Pašlaik izskatās, ka attīstītās valstis lēnām sāk ķepuroties ārā no recesijas purva. Lielākais jautājums ir, vai uzņēmumi un iedzīvotāji spēs pārņemt izaugsmes stafeti no valdības un centrālajām bankām. Tas lielā mērā arī noteiks, kad centrālās bankas sāks izņemt no tirgiem lieko likviditāti, palielināt procentu likmes un valdības savukārt samazināt budžeta deficītus. Pastāv risks, ka fiskālās un monetārās politikas konsolidācija iedzīs attīstīto valstu ekonomikas atpakaļ recesijā, bet tas, visticamāk, notiks jau pēc 2010. gada.

No daudzo ieguldījumu veidiem vietējam investoram nepārspētas noteikti ir latu investīcijas, ar ienesīgumu, kas pašlaik daudzviet pārsniedz pat 10%. Lai sasniegtu šādu ienesīgumu citviet pasaulē, būtu jāuzņemas nesamērīgi lielāks risks, līdz ar to latu ieguldījumi savu pievilcību noteikti saglabā, sevišķi īsā periodā.

Ilgākam periodam un investīcijām eiro akciju cenas saglabā savu pievilcību, lai arī cenas vairs, protams, nav kā gada sākumā. Īstermiņa svārstības un kritums akciju tirgos ir ļoti iespējams, tāpēc investoriem par to nebūtu jābrīnās. Daudz pievilcīgu iespēju joprojām pastāv arī nekustamā īpašuma segmentā, kas daudz cietis pēdējos gados. Izteikti nepievilcīgs ieguldījumu veids pašreizējos apstākļos šķiet attīstīto valstu valdību obligācijas. Pirmkārt, ienesīgums ir ļoti, ļoti zems (ASV gada obligācijām tas ir 0.4%, Vācijai – 0.76%). Otrkārt, atsākoties likviditātes izņemšanai no tirgiem un centrālo banku likmju celšanai, valdības obligācijas pamatīgi cietīs. Treškārt, inflācijas draudi gadījumā, ja naudas "drukāšanas" mašīna neapstāsies laikus, ātri vien noēdīs šos mikroienesīgumus, un investoru naudas reālā vērtība šajos ieguldījumos saruks. ASV un Vācijas valdību obligācijas pašreizējos apstākļos var būt pievilcīgas tikai, ja sagaidām globālās krīzes atgriešanos un Japānas scenārija iestāšanos, ar tam sekojošo finanšu tirgu anēmiju 10 gadu garumā. Taču šādu notikumu varbūtība pašlaik tomēr izskatās maza.

Ir skaidrs, ka prognozes reti kad piepildās 100%. Pat 50% trāpīt ir ļoti grūti, sevišķi īsā periodā. Ir skaidrs, ka finanšu tirgu attīstību 2010. gadā noteiks cilvēki, lietas un notikumi, par kuriem mums pašlaik vēl nav ne mazākās nojausmas. Zemestrīces, viesuļvētras, terora akti un politiskās skatuves izmaiņas spēj radikāli mainīt attīstības kursu. Tāpēc investoriem visos laikos un gadījumos ir svarīgi sadalīt savus riskus starp vairākiem ieguldījumiem, skaidri apzināties ieguldījumu termiņu un savu spēju uzņemties risku. Svarīgi nekrist panikā krīzes laikā un vēsu prātu pieturēties pie savas stratēģijas.

To arī novēlu visiem 2010.gadā!

Harijs Švarcs,

Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītājs