LHV finanšu tirgus apskats (18.- 25.janvāris)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Publicitātes foto

LHV bankas atskats uz notikumiem finanšu tirgos pagājušajā nedēļā, periodā no 2010.gada 18. līdz 25.janvārim.

Pagājušajā nedēļā pasaules biržās dominēja sarkanā krāsa, un arī visi lielākie pasaules biržu indeksi nedēļu noslēdza ar zaudējumiem. Noskaņojumu akciju tirgos pasliktināja virkne dažādu faktoru, no kuriem galvenie bija Ķīnas ekonomikas iespējamā pārkaršana, ASV uzņēmumu peļņas rezultāti, kas, lai gan bija labāki nekā gaidīts, vienalga nespēja attaisnot investoru cerības, kā arī Baraka Obamas lēmums ierobežot ASV lielākās bankas. Un galu galā tirgū pamazām sāka izplatīties runas par iespējamu korekciju.

Vislielāko kritumu no pasaulē lielākajiem indeksiem piedzīvoja Honkongas Hang Seng, kura vērtība saruka par -4.3%, savukārt salīdzinoši labāk veicās Dienvidkorejas KOSPI indeksam, kura vērtība saruka par -1%.

Arī ASV biržu indeksi nedēļu noslēdza ar zaudējumiem, kas skaidrojams gan ar negatīvajām tendencēm citviet pasaulē, īpaši Āzijā, gan ar sell-the-news reakciju uz uzņēmumu peļņas rezultātiem – lai gan uzņēmumu ceturtā ceturkšņa rezultāti bija labāki nekā gaidīts, ar to nepietika, lai izraisītu pircēju interesi. Rezultātā S&P 500 indeksa vērtība saruka par -3.9%, savukārt Dow un Nasdaq attiecīgi par -4.1%un -3.6%. Arī indeksu sniegums kopš gada sākuma nu jau ir negatīvs.

Foto: Publicitātes foto

Obama plāno ierobežot finanšu institūcijas

Starp nedēļas lielākajiem zaudētājiem, neskatoties uz salīdzinoši labajiem darbības rezultātiem, ierindojās finanšu sektors. Tas skaidrojams ar ASV prezidenta Baraka Obamas paziņojumu, ka tiek plānots finanšu institūcijām aizliegt aktīvu tirdzniecību vērtspapīru tirgos, ja tas neskar klientu apkalpošanu, kā arī hedžfondu un private – equity fondu sponsorēšanu. Tas nozīmē, ka šāda likuma pieņemšanas gadījumā, bankas vairs nevarēs tirgoties vērtspapīru tirgos ar saviem līdzekļiem ar mērķi palielināt savu kapitālu. Piemēram, no Goldman Sachs ikgadējiem ieņēmumiem tirdzniecība ar vērtspapīriem savā labā veido aptuveni 10%. Taču JPMorgan un Bank of America šis īpatsvars ir krietni mazāks – JPMorgan tirdzniecība ar saviem līdzekļiem veido aptuveni 1% no gada ieņēmumiem.

Labāki nekā gaidīts rezultāti nespēj izraisīt pircēju interesi

Nedaudz atgriežoties pie peļņas sezonas rezultātiem, kopumā ceturkšņa rezultātus pagājušajā nedēļā publiskoja aptuveni 60 no S&P 500 indeksā ietilpstošajiem uzņēmumiem, no kuriem 47 izdevās pārspēt prognozes. Taču, neskatoties uz to, 87% akciju no S&P 500 piedzīvoja kritumu.

Finanšu sektorā US Bancorp, Wells Fargo, American Express un Goldman Sachs pārspēja peļņas prognozes, Citigroup peļņas rezultāti sakrita ar prognozēm, savukārt Bank of America un Morgan Stanley nespēja sasniegt peļņas prognozes.

Starp uzņēmumiem, kas publiskoja labākus nekā gaidīts rezultātus, ierindojās arī Google (-5.2%), General Electric (-2.0%), McDonald’s (+1.8%) un IBM (-4.8%).

Citviet naftas cena nedēļas laikā saruka par -4.9%, materiālu sektors zaudēja -6.4%, savukārt dolāra indekss saruka par -1.6%.

Eiropas biržu indeksi seko tendencēm pasaulē

Lai gan pagājušo nedēļu Eiropas biržu indeksi sāka ar kāpumu, jau trešdien indeksi noslīdēja negatīvajā teritorijā. Rezultātā Londonas FTSE-100 indeksa vērtība saruka par -2.8%, Parīzes CAC 40 par -3.4% un Frankfurtes DAX par -3.1%. Uz tirdzniecību Eiropā lielu ietekmi atstāja bažas par turpmāku monetārās politikas ierobežošanu Ķīnā, kā arī Obamas vēlme iegrožot lielākās ASV bankas.

Ķīna ierobežo kreditēšanas apjomus

Āzijas biržu indeksi aizvadīto nedēļu noslēdza ar ievērojamu kritumu. Uzmanības centrā atradās Ķīnas valdība, kas nolēma ierobežot kreditēšanas apjomus. Bažas par turpmāku monetārās un fiskālās politikas ierobežošanu tikai pastiprināja IKP pieaugums par 10.7% (y/y) un augstāks nekā gaidīts patēriņa cenu indeksa lasījums. Līdz ar Ķīnas lēmumu ierobežot monetāro politiku kritumu piedzīvoja derīgo izrakteņu sektors, un to tikai palielināja runas par nodokļu paaugstināšanu derīgo izrakteņu projektiem Austrālijā.

Rezultātā Austrālijas S&P/ASX 200 indeksa vērtība saruka par -3.2%, Japānas Nikkei 225 Average par -3.6%, Honkongas Hang Seng Index par -4.3%, Dienvidkorejas KOSPI par -1% un Ķīnas Shanghai Composite Index par -3%.

Strauju kāpumu piedzīvo Tallinas indekss

Baltijā īpaši labu sniegumu turpināja uzrādīja Tallinas OMXT indekss, kura vērtība pieauga par +7.80%. Kāpums Tallinā saistāms arī ar riska apetītes pieaugumu, taču svarīgāks faktors ir gaidāmā eiro ieviešana 2011. gadā. Pagājušajā nedēļā no Tallinas indeksa krietni atpalika Rīgas OMXR un Viļņas OMXV, kas nedēļu noslēdza ar nelielām izmaiņām – attiecīgi +1.18% un +0.71%.

Pagājušajā nedēļā East Capital Group portālam Bloomberg pauda, ka aktīvi Igaunijā, Latvijā un Lietuvā ir nenovērtēti, jo līdz ar ekonomiskās situācijas uzlabošanos Krievijā arī Baltijas uzņēmumiem, visticamāk, klāsies labāk. East Capital vadītājs arī uzsvēra, ka kā ilgtermiņa investors viņš Baltijā iegādātos pilnīgi jebkuras akcijas. Tāpat viņš uzsver, ka Baltijas valstīm vajadzētu sekot Polijas piemēram un pārdot valstij piederošos uzņēmumus privātajiem investoriem.

Tikmēr aizvien ticamāks kļūst fakts, ka Igaunija 2011. gadā pievienosies eiro zonai. Arī starptautiskās reitingu aģentūras piekrīt šim viedoklim, sakot, ka Igaunijai izdosies sasniegt visus Māstrihtas kritērijus.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu