LHV finanšu tirgus apskats (25.janvāris - 1.februāris)

Nedēļas notikumi pasaules biržās

Atskatoties uz pagājušo nedēļu, jāsecina, ka atkal negatīvās tendences ņēma virsroku un pasaules lielākie biržu indeksi nedēļu noslēdza ar zaudējumiem. Līdz ar to arī indeksu sniegums janvārī ir negatīvs, un vienīgais izņēmums šeit ir Indonēzijas indekss, kā arī, protams, Baltijas akciju tirgus.

Pagājušajā nedēļā bija vērojama riska apetītes mazināšanās, kas par spīti atsevišķām labām ziņām materializējās akciju cenu kritumā. Negatīvās tendences akciju tirgos turpināja veicināt Ķīnas lēmums ierobežot straujo ekonomisko izaugsmi, kas savukārt veicināja bažas par globālās ekonomikas atlabšanas palēnināšanos.

Nedēļas sākumā investorus satrauca arī baumas, ka Federālo rezervju sistēmas (Fed) prezidents Bens Bernanke varētu netikt apstiprināts amatā uz otru termiņu. Šoreiz izrādījās, ka baumas ir pārspīlētas un Bens Bernanke paliks savā amatā uz vēl četriem gadiem. Starp nozīmīgākajiem notikumiem noteikti  varam ierindot arī Federālās Rezervju Sistēmas monetārās komitejas sanāksmi. Prožektoru gaismā pagājušajā  nedēļā atradās arī uzņēmumu ceturtā ceturkšņa darbības rezultāti.

ASV biržās aizvadīta saspringta nedēļa

ASV biržu indeksi jau trešo nedēļu pēc kārtas noslēdza ar zaudējumiem – S&P 500 indeksa vērtība saruka par -1.6%, savukārt Dow un Nasdaq attiecīgi par -1% un -2.6%. Arī visi 10 sektori, kas ietilpst S&P 500 indeksā nedēļu noslēdza vai nu bez izmaiņām, vai ar zaudējumiem. Vislielāko kritumu piedzīvoja materiālu (-4.4%), IT (-3.7%) un enerģētikas sektori (-2.8%).

Pagājušajā nedēļā varam atzīmēt trīs svarīgākos notikumus – Federālās Rezervju Sistēmas monetārās komitejas sanāksmi, ASV prezidenta tradicionālo uzrunu Kongresam (State of the Union address) un ceturtā ceturkšņa IKP novērtējuma publiskošanu. Bet par visu pēc kārtas.

Fed sanāksme, kā jau tika gaidīts, pārsteigumus nesagādāja, un bāzes likmes tika atstātas nemainīgas, kas tirgus dalībniekus zināmā mērā arī iepriecināja. Šoreiz balsojums par bāzes likmes izmaiņām bija atklāts, un par bāzes likmes palielināšanu balsoja vien Kanzasas Fed prezidents. Sēdes pavadošajā ziņojumā Fed arī paziņoja, ka ekonomiskā situācija turpina uzlaboties.

Baraka Obamas uzruna Kongresam akciju tirgus īpaši neietekmēja, jo Obama uzsvaru lika uz darba tirgu, nevis uz reformām banku sektorā, kas vēl pavisam nesen izbiedēja tirgus dalībniekus.

Ekonomikas datu frontē vislielākā uzmanība tika pievērsta ceturtā ceturkšņa IKP datiem – ASV IKP ceturtajā ceturksnī ir pieaudzis par 5.7%, kas ir labāks rezultāts, nekā tika gaidīts. Lai gan sākotnēji akciju tirgi uz šo paziņojumu reaģēja pozitīvi, tirdzniecības sesija tik un tā tika noslēgta ar zaudējumiem.

Q4 rezultāti tiek novirzīti otrajā plānā

Tā kā pagājušajā nedēļā jaunumu netrūka, izskatījās, ka uzņēmumu ceturtā ceturkšņa darbības rezultāti brīžiem palika otrajā plānā. Lai gan pamatā jaunumi no uzņēmumu puses bija labi, bija vērojama klasiska „sell-the-news” reakcija, jo nesenajā akciju cenu rallijā labi rezultāti jau lielā mērā tika iecenoti.

Piemēram, gan Apple, gan Microsoft un SanDisk publiskoja labākus nekā gaidīts peļņas rezultātus, taču tas neglāba uzņēmumu akciju cenas no krituma.

Eiropas biržu indeksi turpina slīdēt uz leju

Līdzīgi kā ASV, arī Eiropas biržās dominēja negatīvas tendences un indeksi nedēļu noslēdza ar zaudējumiem. Londonas FTSE-100 indeksa vērtība saruka par -2.2%, Parīzes CAC 40 par -2.1% un Frankfurtes DAX par -1.5%. Arī indeksu janvāra bilance ir negatīva.

Daļēji akciju cenu kritumu Eiropas biržās varam skaidrot ar aizdevumu radītajām problēmām Portugālē, Īrijā, Grieķijā un Spānijā. Lielbritānijā akciju tirgu negatīvi ietekmēja Standard & Poor’s paziņojums, ka Lielbritānijas banku sistēmu vairs nevar klasificēt kā stabilu un ar zemu risku.

Tikmēr citviet Vācijas Ifo un EK patērētāju un biznesa pārliecības dati turpināja liecināt par situācijas uzlabošanos. Savukārt inflācija joprojām atrodas zem Eiropas Centrālās Bankas noteiktā "komforta" līmeņa.

Āzijā investorus turpina satraukt monetārās politikas ierobežošana Ķīnā

Āzijā investorus turpināja satraukt Ķīnas lēmums ierobežot straujo ekonomikas izaugsmi, kas varētu pasliktināt jau tā trauslo globālās ekonomikas atlabšanas gaitu. Īpašu satraukumu par Ķīnas lēmumu izrāda tās kaimiņvalstis.

Rezultātā Japānas Nikkei 225 Average indeksa vērtība pagājušās nedēļas laikā saruka par -3.7%, Honkongas Hang Seng par -2.9%, Dienvidkorejas KOSPI par -4.9% un Ķīnas Shanghai Composite par -4.5%.

Tallinā turpinās akciju cenu rallijs

Baltijas biržās turpināja dominēt pozitīvas tendences, un indeksu vērtības turpināja pieaugt. Vislabāko sniegumu uzrādīja Tallinas OMXT indekss, kas nedēļu noslēdza ar +11.4% lielu kāpumu, otrajā vietā atstājot Viļņas OMXV ar +8.18% lielu kāpumu. Savukārt daudz mierīgāka nedēļa tika aizvadīta Rīgā, kur indekss nedēļu noslēdza ar +1.63%.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s portālā Bloomberg paziņoja, ka jūlijā, iespējams, tiks uzlabots oficiālais nākotnes skatījums no negatīva uz stabilu gan Latvijai, gan Lietuvai un Igaunijai. Tāpat Moody’s uzskata, ka Igaunijas valūta, sākot ar nākamā gada 1. janvāri, būs eiro. Arī Igaunijas Finanšu ministrija uzskata, ka Igaunija ir gatava pievienoties eiro zonai. Un līdz ar to arī Tallinas biržā ir vērojams visstraujākais akciju cenu kāpums.