Hipo Fondu finanšu tirgus apskats (1)

Kritums Vācijas rūpniecībā decembrī

4. februārī Vācijā tika publicēti dati par pasūtījumiem rūpniecībai decembrī, bet 5. februārī – dati par rūpniecības izlaidi decembrī. Rezultāti izrādījās daudz sliktāki par analītiķu sniegtajām prognozēm. Pasūtījumi rūpniecībai, kas ir rūpnieciskās aktivitātes indikators turpmākajiem mēnešiem, samazinājās, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, par 2,3%, lai gan prognoze paredzēja pieaugumu par 0,2%. Rūpniecības izlaide, kurai bija prognozēts pieaugums 0,5% līmenī, samazinājās par 2,6%.

Vācijas rūpniecība nodrošina diezgan lielu kopējā Eiropas Savienības eksporta daļu. Vācija ir viena no visvairāk eksportējošām valstīm, lielāko daļu no tās eksporta veido rūpnieciskās iekārtas, mašīnas, instrumenti un līdzīgas preces. Vācijas ekonomikas stāvoklis ir lielā mērā atkarīgs no tā, cik stabils ir Vācijas eksporta tirgus. Vācijas ārējās tirdzniecības pārpalikums kompensē dažu citu Eiropas Savienības valstu deficītu tirdzniecībā ar valstīm ārpus ES un eiro zonas – tādējādi padarot kopējo eiro zonas bilances saldo par pozitīvu un nodrošinot eiro stabilitāti. Tieši tāpēc Vācijas rūpniecības stāvoklis ir vitāli svarīgs visai ES.

Kritums Vācijas eksportā decembrī varētu nozīmēt, ka impulss, kuru deva ekonomikas stimulēšanas pasākumi gan pašā Vācijā, gan citās pasaules valstīs, pakāpeniski beidzās. Ja 2009. gada maijā Vācijas rūpniecības izlaide pieauga par rekordlieliem 4,5%, bet septembrī – par 2,96%, tad oktobrī samazinājums pret iepriekšējo mēnesi veidoja 1,75%, un novembrī tika fiksēts salīdzinoši neliels pieaugums – 0,73%.

Portugāles valsts parāda vērtspapīriem arī strauji krītas cena

Vācijas rūpniecības izlaides samazinājums ir īpaši nepatīkams eiro zonas „otrā ešelona” valstu problēmu fonā, jo tagad tieši no Vācijas ekonomikas un finanšu sistēmas stāvokļa ir atkarīga Eiropas monetārās sistēmas stabilitāte. Jau parādījās informācija, ka Vācija ir gatava sniegt garantijas Grieķijas valsts parādam, tādējādi uzņemoties daļu no finansiāli vājāko eiro zonas valstu slodzes.

Pagājušajā nedēļā turpinājās izpārdošana Grieķijas, Portugāles un Spānijas valsts parādu tirgū. Šoreiz investoru uzmanības centrā ir nokļuvusi Portugāle. Portugāles problēmas ir tādas pašas kā Grieķijai – liels valsts parāds pret IKP (ap 77%) un liels budžeta deficīts (ap 9,3%). Portugāles desmitgadīgo valsts parāda vērtspapīru spreds pret Vācijas etalonu nedēļas laikā pieaudzis par 48 bāzes punktiem (b.p.), sasniedzot 168 b.p. Kopš gada beigām Portugāles obligāciju spreds pret etalonu pieauga vairāk nekā par 1% punktu. Grieķijas desmitgadīgo obligāciju spreds nedēļas laikā palielinājās par 21,3 b.p., sasniedzot 3,5% punktus. Pieauga arī Spānijas un Īrijas desmitgadīgo obligāciju spredi pret etalonu – attiecīgi par 16,6 un 12,3 b.p.

Tātad vājākas valstis turpina ciest no sava parāda ienesīguma pieauguma. Šis process varētu būtiski sadārdzināt šīm valstīm to parādu apkalpošanu.

Uz Vācijas valsts vērtspapīriem Eiropas monetārās savienības dienvidu daļas problēmas atstāj divējādu ietekmi. No vienas puses, tās mudina investorus pārdot Portugāles, Spānijas un Grieķijas obligācijas un veicina Vācijas papīru iegādi – līdz ar to Vācijas valsts papīru etalons nedēļas laikā sadārdzinājās – divgadīgo etalonu papīru ienesīgums samazinājās par 12,3 b.p. līdz 1%, desmitgadīgā etalona ienesīgums periodā nokrita par 6 b.p. līdz 3,135%. No otras puses, eiro zonas perifērijas valstu problēmas rada investoriem bažas, ka agri vai vēlu Vācijai būs jāpalīdz šīm valstīm, tādējādi palielinot savu parādu un pasliktinot savu finansiālo stāvokli.

Visbeidzot, eiro zonas perifērijas problēmas rada spiedienu uz eiro, kura dēļ Eiropas valūta turpina samazināties pret dolāru.

ASV darba tirgus joprojām vājš

Piektdien, 5. februārī, ASV Darba departaments (US Department of Labour) publicēja pārskatu par nodarbinātību ASV janvārī. No vienas puses, pārskats parādīja, ka bezdarba līmenis ASV samazinājās no 10% decembrī līdz 9,7% janvārī. No otras puses, nelauksaimnieciskajā sektorā darbavietu skaits (Non-Farm Payrolls) samazinājās par 20 tūkstošiem.

Izvērtējot izmaiņas nodarbinātības struktūrā ASV, redzams, ka stabilizācija ASV darba tirgū notika galvenokārt ASV valdības centienu dēļ, nevis uzlabojoties situācijai privātajā sektorā.

Pirmkārt, par 33 tūkstošiem palielinājās darbavietu skaits valsts sektorā.

Otrkārt, 52 tūkstoši jauno darbavietu atradēju ir pagaidu palīgdarbinieki.

Treškārt, palielinājās nodarbinātība medicīnas sektorā – darbavietu skaits šeit palielinājās par 15 tūkstošiem. Nodarbināto skaita palielināšana ASV medicīnā ir noturīga tendence. Medicīna ir bijusi viena no nozarēm, kurai ir pievērsta īpaši liela ASV administrācijas uzmanība, izdevumi veselībai bija iekļauti ASV ekonomikas stimulēšanas pasākumos. Šo pasākumu rezultātā nodarbinātība arī pieaug.

Pieauga arī nodarbinātība ASV mazumtirdzniecībā (42 tūkstoši jaunu darbavietu). Pieaugums šajā nozarē varētu liecināt par gaidāmu ekonomiskās aktivitātes uzlabošanos tirdzniecībā.

Darbavietu skaits rūpniecībā mainījās maz – pieaugumu veidoja 11 tūkstoši. Turklāt auto rūpniecībā kopējais darbavietu skaits pieauga par 23 tūkstošiem, samazinoties citās rūpniecības nozarēs.

Tajā pašā laikā par 75 tūkstošiem samazinājās darbavietu skaits ASV būvniecībā, kā arī par 19 tūkstošiem samazinājās darbavietu skaits ASV transporta nozarē.

Jāatzīmē, ka ASV palielinājās ilgtermiņa bezdarbs – bez darba jau 27 nedēļas vai ilgāk janvārī palikuši 6,3 miljoni cilvēku, kas ir par gandrīz 200 tūkstošiem vairāk nekā pirms mēneša (cipari sezonāli izlīdzināti).

Tajā pašā laikā no 9,2 miljoniem līdz 8,3 miljoniem samazinājās cilvēku skaits, kas strādāja nepilnu laiku tāpēc, ka nevarēja atrast pilna laika darbu. Tas liecina, ka aptuveni 900 tūkstoši cilvēku sāka strādāt pilna laika darbu, kas savukārt liecina par izlaides apjomu pieaugumu.

Kopumā tirgus novērtēja ASV darba tirgus rādītājus vairāk negatīvi. Piektdien ASV akciju indekss Dow Jones Industrial Average uz laiku nokrita zem psiholoģiskās atzīmes 10000 – virs šis atzīmes tas ir bijis kopš 2009. gada 6. novembra. ASV darba tirgus stāvoklis rāda, ka nevajag cerēt uz ātru ekonomikas atlabšanu. Kopā ar datiem par Vācijas rūpniecības izlaidi šie dati rāda, ka masīvais fiskālais atbalsts no valstu puses palīdzēja tikai apstādināt turpmāko lejupslīdi.

Tālāk ekonomiskā izaugsme visdrīzāk būs ļoti lēna, bet bezdarbs noturēsies augstā līmenī vēl ilgu laiku. Lai attīstītās valstis atgrieztos pie dinamiskākas augšupejas, nepieciešams mainīt to ekonomiku struktūru, palielināt eksportējošo nozaru īpatsvaru, kā arī samazināt parādu līmeni.