LHV bankas atskats uz notikumiem finanšu tirgos pagājušajā nedēļā, periodā no 2010.gada 22. februāra līdz 1.martam.
LHV finanšu tirgus apskats (22.februāris.- 1.marts)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Nedēļas notikumi pasaules biržās
Kopumā februāris pasaules lielākajos akciju tirgos ir aizritējis pozitīvi, neskatoties uz pēdējās mēneša nedēļas pastiprinātajām svārstībām, ko izraisīja salīdzinoši negatīvie ASV patērētāju pārliecības un mājokļu tirgus dati, kā arī Grieķijas problēmu saasināšanās.
Grieķijas nedienas turpinās
Vairākas reitingu aģentūras ir brīdinājušas, ka tuvākajā laikā valsts parādzīmju reitings varētu tikt samazināts vēl par vienu vai divām atzīmēm. Kaut arī tas joprojām ļautu Grieķijai saglabāt investment grade reitingu, šāds notikums vērtējams negatīvi.
Toni pasaules biržās noteiks ASV
ASV biržās pagājušajā nedēļā varējām vērot pietiekami lielu indeksu svārstību amplitūdu – pēc diviem kritumiem un diviem atgūšanās rallijiem ASV biržu indeksi tomēr nedēļu noslēdza ar nelieliem zaudējumiem. Ja mēs skatāmies uz sektoriem, tad astoņi no desmit S&P 500 indeksu veidojošiem sektoriem piedzīvoja kritumu un vissliktāk klājās materiālu sektoram, kur kritums bija vidēji -2.4%.
Lai gan pagājušo nedēļu ASV birža sāka salīdzinoši mierīgi, situācija otrdien kļuva nepatīkamāka, kas skaidrojams ar sliktākiem nekā gaidīts patērētāju pārliecības datiem. Februāra patērētāju pārliecības indekss bija vien 46 punkti, kamēr tirgus tika gaidījis indeksa vērtības lasījumu pie 55 punktiem. Lielākais indeksa grāvējs bija aptaujāto atsauksmes par iespējām sameklēt darbu. Proti, tikai nedaudz vairāk kā 6% no visiem aptaujātajiem vērtēja izredzes dabūt darbu kā labas.
Eiro/dolārs – kurš izrādīsies pārāks?
Uz akciju tirgu zināmu spiedienu radīja arī dolāra pieņemšanās spēkā. Savu augstāko punktu dolārs attiecībā pret eiro pagājušajā nedēļā sasniedza pēc labākas nekā gaidīts divu un piecu gadu valsts parādzīmju izsoles. Līdz ar to otrdien un trešdien kāpumu piedzīvoja ASV dolāra indekss. Labie parādzīmju emisijas izsoles rezultāti parāda, ka investori (gan vietējie, gan ārvalstu) joprojām ir gatavi turpināt finansēt pasaules lielākās ekonomikas milzīgo fiskālo deficītu. Tas noņēma negatīvo spiedienu no dolāra. Savukārt Eiropā, turpinoties Grieķijas nedienām, zem spiediena nonāca eiro. Kaut arī dotajā brīdī atkal ir parādījušās spekulācijas ap dolāra un eiro krišanu, mūsuprāt, tās ir nevietā. Liela daļa pasaules tirdzniecības joprojām notiek dolāros, bet eiro savos pirmajos desmit pastāvēšanas gados ir pierādījis sevi kā kvalitatīvu otro pasaules rezerves valūtu. Kaut arī tuvākajā laikā neprognozējam būtiskas EUR/USD pāra svārstības, nebūtu pārsteidzoši redzēt pāri tirgojoties 1.25 – 1.50 amplitūdā atlikušā gada laikā.
Eiropas biržu indeksi nedēļu noslēdz ar zaudējumiem
Eiropas biržu indeksi lielāko nedēļas daļu aizvadīja negatīvajā teritorijā, un arī piektdien piedzīvotais kāpums nespēja atsvērt nedēļas pirmajā pusē zaudēto. Rezultātā Londonas FTSE-100 indeksa vērtība nedēļas laikā saruka par -0.1%, savukārt Frankfurtes DAX un Parīzes CAC 40 attiecīgi par -2.2% un -1.6%. Ja skatāmies uz februāra sniegumu, tad gan Parīzes, gan Frankfurtes indeksus krietni pārspēja Londonas FTSE-100, kura vērtība pieauga par +3.2%. Savukārt CAC 40 un DAX zaudēja attiecīgi -0.8% un -0.2%.
Šāds atšķirīgs Eiropas indeksu sniegums skaidrojams ar to, ka Londonas indeksam pakāpties palīdzēja labie uzņēmumu ceturkšņa rezultāti, kā arī ceturtā ceturkšņa IKP sākotnējā novērtējuma precizēšana uz augšu un derīgo izrakteņu sektora uzņēmumu optimistiskās prognozes. Savukārt uz Francijas un Vācijas akciju tirgiem lielu spiedienu radīja problēmas Grieķijā.
Āzijas indeksiem klājas salīdzinoši labi
Āzijas biržu indeksi pagājušajā nedēļā pamatā atradās pozitīvajā teritorijā, un no lielākajiem indeksiem vienīgi Austrālijas S&P/ASX 200 nedēļu noslēdza ar -0.1%. Savukārt vislabāk klājās Honkongas indeksam, kura vērtība pieauga par +3.6%, otrajā vietā atstājot Ķīnas Shanghai Composite indeksu ar +1.1% lielu kāpumu. Japānas Nikkei 225 Average un Dienvidkorejas KOSPI nedēļu noslēdza bez izmaiņām.
Arī februāri vairums Āzijas biržu indeksu noslēdza ar pozitīvu sniegumu. Piemēram, Honkongas Hang Seng indeksa vērtība pieauga par +2.4%, Ķīnas Shanghai Composite par +2.1%, Austrālijas S&P/ASX 200 par +1.2%. Savukārt Japānas Nikkei 225 Average un Dienvidkorejas KOSPI februāri noslēdza attiecīgi ar -0.7% un -0.5% lieliem zaudējumiem.
Āzijas reģiona akciju tirgiem pagājušajā nedēļā palīdzēja labie ekonomikas dati. Piemēram, Japāna publiskoja labākus nekā gaidīts mazumtirdzniecības un industriālās ražošanas datus. Tikmēr Ķīna, Japāna un Honkonga publiskoja spēcīgus ceturtā ceturkšņa IKP datus – Honkongā IKP ir pieaudzis par 2.3%, savukārt Ķīnā un Japānā attiecīgi par 10.7%un 4.6%.
Baltijas uzņēmumi publisko ceturkšņa rezultātus
Baltijas biržu indeksi pamatā atradās negatīvajā teritorijā, un arī nedēļa kopumā tika noslēgta ar zaudējumiem. Rīgas OMXR indeksa vērtība nedēļas laikā saruka par -4.21%, savukārt Tallinas OMXT un Viļņas OMXV nedēļu noslēdza attiecīgi ar -3.89% un -0.63%.
Pagājušajā nedēļā savus ceturkšņa rezultātus publiskoja vairāki Baltijas uzņēmumi, tai skaitā Olympic Entertainment Group, Nordecon International, Merko Ehitus, Grindeks, Norma un Tallinna Kaubamaja. Vājus rezultātus publiskoja Nordecon, savukārt iepriecināt investorus izdevās Normai un Tallinna Kaubamaja. Olympic un Merko rezultāti pārsteigumus nesagādāja.