Starptautiskā kredītreitingu aģentūra «Standard & Poor's» (S&P) ceturtdien pazemināja Kipras kredītreitingu par divām pakāpēm līdz CCC+, jo finanšu spiediens uz šo eiro zonas valsti palielinās un sarunas par starptautisku aizdevumu tai vēl nav pabeigtas. S&P arī noteica Kiprai negatīvu reitinga prognozi.
«Tā kā valdības finansējuma varianti kļūst arvien ierobežotāki apvienojumā ar to, ko mēs uzskatām par Kipras partneru eiro zonā svārstīgu attieksmi pret piedalīšanos smagas banku krīzes izmaksu segšanā, mēs uzskatām, ka valsts parāda defolta risks ir ievērojams un pieaug,» paziņoja S&P.
«Reitinga pazemināšana atspoguļo mūsu uzskatu, ka Kipras kredītspēja ir tālāk pasliktinājusies kopš pēdējās reitinga pazemināšanas 2012.gada 17.oktobrī, jo ir pastiprinājies finanšu spiediens un saglabājas nenoteiktība par jebkāda oficiāla atbalsta nosacījumiem pirms prezidenta vēlēšanām 2013.gada februārī,» paziņoja S&P.
Aģentūra atzina, ka Kipras sarunas par starptautisko aizdevumu ar Starptautisko valūtas fondu (SVF), Eiropas Savienību (ES) un Eiropas Centrālo banku (ECB) ir bijušas lēnas, tomēr ir panākts kāds progress.
S&P arī atzinīgi novērtēja «tālejošus tēriņu samazinājumus» 2013.gada budžeta projektā, bet brīdināja, ka tajā ietvertie pieņēmumi par budžeta ieņēmumiem var būt pārāk optimistiski.
SVF ceturtdien paziņoja, ka šogad nav gaidāma sarunu pabeigšana ar Kipru par starptautisko aizdevumu, kuru tā lūdza šī gada jūnijā.
Kipras Finanšu ministrijas pārstāvis Krists Pacalidis pirmdien brīdināja, ka valsts šomēnes var kļūt maksātnespējīga, ja tuvākajās dienās tai neizdosies panākt vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem.
«Ja nākamajās dienās valsts nevarēs dabūt 250-300 miljonus eiro (175-210 miljonus latu), tā nespēs atmaksāt kredītus, [kuriem šomēnes ir dzēšanas termiņš],» Pacalidis sacīja Kipras parlamentā.
Finanšu ministrijas pārstāvis informēja, ka valsts vajadzību nodrošināšanai valdībai ir nepieciešami kopumā 420 miljoni eiro (295 miljoni latu), taču no «ārējiem avotiem» esot piesaistīti tikai 170 miljoni eiro (119 miljoni latu).
Eiro zonas valstu finanšu ministru grupas vadītājs Luksemburgas premjerministrs Žans Klods Junkers pirmdien atzina, ka problēmas Kipras ekonomikā ir nopietnākas nekā Grieķijā.
«Mana īstermiņa prioritāte 2013.gadam ir Kipra. Šo problēmu nevajadzētu novērtēt par zemu, jo tā ir nopietnāka nekā Grieķijā. Finanšu tirgi un starptautiskie mediji nepievērš tam uzmanību. Kipras parāds ir ļoti liels. Viņiem ir nepieciešami līdzekļi, kuru apmērs gandrīz līdzinās šīs valsts IKP. Tā ir ļoti nopietna situācija,» sacīja Junkers.
Kipra ir piektā eiro zonas valsts, kas lūgusi starptautisku finanšu palīdzību. Pašlaik aizdevēju trijnieks izskata Kipras lūgumu, un eiro zonas finanšu ministri plāno spriest par palīdzības piešķiršanu Kiprai nākamā gada 21.janvārī. Tas nozīmē, ka pirmo palīdzības maksājumu Nikosija tuvākajā laikā nedabūs, kas draud ar maksātnespējas iestāšanos.
