Kāpēc samazinājusies studiju un studējošo kredītu apetīte? (37)

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Līdz vēsturiski zemākajam līmenim samazinājies valsts galvoto studiju un studējošo kredītu skaits. Starp iemesliem ir sarūkošais studējošo skaits un krīzē gūtās mācības. Arī bankas nesteidz dalīt šos kredītus, lai gan valsts studenta vietā maksā procentus, šie kredīti pārsvarā tiek atmaksāti, bet sliktākā scenārija gadījumā kredītu studenta vietā atmaksā valsts.

Pēdējos 13 gados valsts galvoto kredītu skaits mainījies kā pa kalniem

2013.gadā tas sasniedzis vēsturiski zemāko līmeni. Salīdzinot ar 2004.gadu, kad bija izsniegts visvairāk šo kredītu, skaits sarucis trīskārt.

Tam esot vairāki iemesli, tostarp samazinās studējošo skaits. Daudzi nevar izpildīt kredītu saņemšanas nosacījumus, piemēram atrast galvotāju. Lai arī kredītu likmes pēdējos gados ir ļoti zemas, samazinājusies arī kredītu ņemšanas apetīte.

«Te dažādi, arī, protams, tam noskaņojumam ir zināma nozīme. Tad, kad vēl nekas nebija jāatmaksā, tad aizņemties likās, ka ļoti vienkārši. Kas tad tur: ņemsim un atdosim. Bet tad parādījās krīze, un nav darba, nav ienākumu.

Cilvēki saprata, ka tas ir diezgan nopietni, arī nelielas summas aizņemoties,»

situāciju raksturo Studiju un zinātnes administrācijas vadītājs Jānis Ķirsons.

Daudzi no uzrunātajiem studentiem uzņēmušies kredītsaistības brīvu naudas līdzekļu trūkuma dēļ. Tomēr vienlaikus

visi atzina, ka mācību apmaksai ņemto kredītu plāno atmaksāt paši tad, kad sāks strādāt.


Rolands (1. kurss): «Lai varētu nosegt studiju maksu, ko diez vai varētu nosegt, piestrādājot, mācoties vēl pilna laika klātienē. Protams, tas būs jāatmaksā pēc studiju beigšanas.»
Elīna (3. kurss): «Neesam visi mēs tik bagāti. Nav tā situācija ideāla. Tāpēc bija nepieciešams šo naudu dabūt. Skaidrs kā diena, ka noteikti jādabū darbs.»
Agnese (3. kurss): «Kā plānoju atdot? Nezinu, sākšu strādāt, tad arī sākšu domāt. Ja man viņu iedeva, tad arī jāatdod.»

Arī bankas dati liecina, ka studenti kavē maz, vien 3% gadījumu

Ir gadījumi, kad atmaksā banka

Iespējams, maz kavējumu tāpēc, ka kredītu obligāts nosacījums ir galvojums, ko parasti dod vecāki. Gadījumu, kad arī galvotāji nemaksā un kredīta piedziņā tiek iesaistīta tiesa, ir vairāki simti. Valsts kā kredītu galvotājs līdz šim apmaksājis tikai vienu rēķinu: tajā Swedbank lūgusi studenta vietā atmaksāt 1700 eiro. Savu pirmo rēķinu nupat izrakstījusi SEB banka.

«Neskatoties uz to, ka pirmais mūsu sadarbības gads šā pakalpojuma sniegšanā bija 2003., mēs 2013. pirmo reizi pieprasījām šo galvojumu par aptuveni 80 klientiem, summā tātad 15 tūkstoši eiro,» skaitļo «SEB bankas» pārstāve Agnese Strazda.

Kamēr students mācās, viņa vietā valsts maksā procentus bankai par studiju kredītu. Krīzes gados procentos maksāti ap 10 miljoniem eiro, bet pēdējos gados – nepilns miljons eiro. Tomēr

sarucis banku skaits, kas tiecas pēc valsts galvoto kredītu dalīšanas.

Pēdējā izsole, kurā piedalījās tikai SEB banka, izgāzās, jo bankas prasītie procenti bijuši par augstu.

Nākamajai izsolei, kas notiks februāra beigās, likme tiks aktualizēta atbilstoši prognozēm par euribor nākamajiem gadiem. Valsts galvotajos studiju un studējošo kredītos kopš 2001.gada izsniegti 228 miljoni eiro.

Komentāri (37)CopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu